Kopš 1963. gada LELB ir bijusi PLF locekle; tagad tā plāno kļūt par SLP dalībnieci. Kas šīm abām starptautiskajām organizācijām ir kopīgs un kas – atšķirīgs?

Kopš 1963. gada LELB ir bijusi PLF locekle; tagad tā plāno kļūt par SLP dalībnieci. Kas šīm abām starptautiskajām organizācijām ir kopīgs un kas – atšķirīgs?
Mūsu uzdevums – kā Mārtiņa Lutera mantiniekiem – ir izdzīt ar Dieva vārdu visus mačisma dēmonus, kas ir apsēduši pasauli, lai sievietes, kas ir vīriešu necilvēcības upuri, varētu piedzīvot savā dzīvē Dieva valstību, – Nobela miera prēmijas laureāts dr. Deniss Mukvege. Foto: PLF/Albins Hilerts
Attēlā – Kristus Luterāņu baznīcas Indijā locekļi pielūdz Dievu bungu pavadījumā baznīcas ārpusē. Baznīca tika pieņemta sadraudzībā šā gada Pasaules Luterāņu Federācijas (PLF) padomes sapulcē. Foto: PLF/Filips Loks
No 29. septembra līdz 3. oktobrim Latvijā viesojās Vācijas sieviešu teoloģu apvienības pārstāves, kuras bija ieradušās draudzības vizītē pie LLSTA biedrēm. 2. oktobrī notika arī kopīga konference.
LLSTA kalendārā ir attēlotas Latvijā kalpojošās sievietes – mācītājas, evaņģēlistes, kapelānes. Brīnišķīgās kalendāra fotogrāfijas Jūs varat aplūkot šajā rakstā.
“Ir svarīgi ne tikai izdzīvot, bet patiešām dzīvot, priecāties, baudīt un sajust, ka esi dzīvs, ka dzīve ir dzīvošanas vērta. Viena no lietām, kas mani atdzīvina, ir riteņbraukšana, jāatzīstas, ka klusītēm klausos austiņās mūziku, tad slīdējiens uz velosipēda rada sajūtu, ka pasaule tajā brīdī ir kārtībā.”
Sieviete ievēlēta par Ziemeļvācijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskapi
Sinodē īpašās viešņas statusā piedalījās bīskape em. Jāna Jēruma-Grīnberga, kas Sinodes atklāšanas dievkalpojumā Lībekas katedrālē sacīja svētrunu.
Auch der Hamburger Erzbischof Stefan Heße gratulierte Kühnbaum-Schmidt und zeigte sich dankbar für vielfältige Zeichen ökumenischer Verbundenheit in Norddeutschland.
“Kad Agnese Pone 40. gadu beigās nokļuva Vācijā, Fuldas draudzes (Bavārijā) priekšnieks lūdza T. Grīnbergu atļaut viņai kalpot šajā draudzē. Atļauja tika dota. Par vikāri viņa kļuva 1952. gadā. Tās nebija pilntiesīgas mācītāja amata tiesības, taču draudžu locekļi nereti vienalga viņu sauca par mācītāju, jo vārds “vikārs” viņiem neko nenozīmēja.”