Sieviešu atbalsts ir visas Pasaules Luterāņu Federācijas darbības neatņemams aspekts. Šajās lauku kopienās mentalitāte ir mainījusies caur pacietīgu sadarbību: sievietes piedalās lēmumu pieņemšanas procesos, ieņem pozīcijas ciemu attīstības komitejās, legalizē savu zemi un strādā kā vienlīdzīgas ar vīriešiem. Foto: Mumangas kopienas sievietes pulcējas pie klases, kur notika viņu Radošās izteiksmes darbnīca.
“Sieviešu tiesību atbalstītāji apgalvoja, ka abi dzimumi ir radīti pēc Dieva tēla saskaņā ar Gal 3:28, un atsaucās uz diakonijas darbu, kuru galvenokārt veica sievietes, pasvītrojot tās centrālo nozīmi baznīcā,” skaidro Buhe. Foto: Paula Millere-Otfrīde (centrā, stāvot) bija pirmā sieviete, kas tika ievēlēta Hannoveres evaņģēliski-luteriskās baznīcas reģionālajā sinodē 1921. g. Politikas arēnā viņa kandidēja Veimāras Nacionālās asamblejas vēlēšanās 1919. g. un ieguva vietu Reihstāgā 1920. g. Fotogrāfijas avots: DEF: A. Kasch; Th. Möller Nachf., Stralsund; AddF, Kassel, Sign.: NL–K–16, D–F1/00045.
2018. gada nogalē pirmo reizi Latvijā par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kapelāni kļuvusi sieviete – Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes (LU TF) absolvente un maģistra studiju programmas studente Estere Pumpura.
Bērnībā Karīna Juhannesone spēlēja bungas. Kad viņa vēlējās spēlēt futbolu, bet puišu komandā meitenes neņēma, viņas mamma nodibināja meiteņu komandu un nolīga treneri. Karīnas plānos nebija kļūt par mācītāju, kad Dievs nāca ar savu aicinājumu. Runājam par to, vai Zviedrijas baznīcā Tēvreizē vēl arvien ir “Tēvs”, vai Zviedrijā ir palicis garīgums, un kā topošā bīskape plāno aizsniegt jauniešus.
Tāpat mums ir nepieciešams smagi strādāt pie sieviešu līdzdalības, un sieviešu birojs dara lielu darbu. Mēs cīnāmies par sieviešu stiprināšanu mūsu sabiedrībā tās attieksmes dēļ, kas pastāv mūsu kultūrā. Sieviešu līdzdalība vadībā joprojām ir jāizcīna. Dažas saka: “Tādēļ, ka es esmu sieviete, es nevaru darīt to vai ko citu.” Mūsu baznīcā ne pārāk daudz sieviešu studē teoloģiju, bet mēs mēģinām iesaistīt vairāk.
Vairāk nekā 250 migrantu ir noslīkuši kopš 2019. gada sākuma, mēģinot šķērsot Vidusjūru, lai paglābtos no nabadzības un vardarbības. “Vai mēs joprojām varam apgalvot, ka esam civilizēti ļaudis, ja novēršamies?” teic māc. Heiners Bludau.
Jaunā PLF locekle, Luterāņu sinodes Kubas Apvienotās evaņģēliskās baznīca, pulcējas Santjago de Kubā. Baznīcas vadībā ir vairāk ordinēto sieviešu nekā vīriešu. Foto: Luterāņu sinodes Kubas Apvienota evaņģēliskā baznīca.
Tad vēl tas nebija kļuvis par standartu vai normu. Par normu tas kļuva daudz vēlāk, kad [arhibīskaps] Vanags ar savu Teoloģijas institūtu veicināja attiecīgu vidi, aicināja pasniedzējus, kuri bija pret sievietēm mācītājām. Bet tad, kad mēs sākām mācīties, sievietes tika uzņemtas. Mēs bijām vairākas sievietes kursā, un visas studēja ar domu kļūt par mācītājām. Tas nebija nekas slēpts vai aizliegts. Akmentiņa prodekāns bija Juris Rubenis, kurš arī nebija pret sievietēm.
“Katoļu baznīcā nav pamata runāt par sieviešu ordināciju pašreizējā kontekstā, bet evaņģēliski luteriskajā tradīcijā nav pamata to aizliegt.” Foto: Arne Hyckenberg
Aizstāvot sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu līdzdalību baznīcā: (no kreisās) Judīte Vanosdola, PLF dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību veicināšanas programmas izpilddirektore; Katrīna Valrabe, SELB atbildīgā par vienlīdzīgām iespējām un SBS reģionālā koordinatore centrālajā Rietumeiropā; Betīna Vestfelde, PLF Padomes locekle un SELB Sinodes viceprezidente. Foto: PLF/A. Danielsson