LELB notikumu hronika 2000. – 2010.
Trešā tūkstošgade pēc Kristus LELB un sieviešu ordinācijas attīstībās iesākas bezcerīgi. Pirmajos piecos gados, šķiet, šis jautājums ir nogrimis nebūtībā un pamazām pats no sevis izgaisīs no LELB dienas kārtības. Samazinās kalpojošos sieviešu skaits LELB, turpinās LELB kalpojošo sieviešu evaņģēlistu emigrācija un ordinācija LELBāL, kur arvien biežāk par prāvestiem tiek ievēlētas arī sievietes. Savukārt LELB tiek mēģināts grozīt Satversmi, lai beidzot legalizētu arhibīskapa personīgo nostāju sieviešu ordinācijas jautājumā.
2000. gadā mācītāja Dace Rubļevska aiziet no aktīvās kalpošanas draudzēs, turpinot strādāt kā pasniedzēja Kristīgajā akadēmijā un atrasties LELB mācītāju sarakstos vēl dažus gadus.
2000. gada 5. aprīļa un 12. jūlija, 20. decembra evaņģēlistu ievešanā amatā tiek iesvētīti tikai Lutera akadēmijas studenti, kuru vidū nav neviena sieviete.
2000. gada 18. jūnijā pēc LELBāL eksaminācijas komisijas pārbaudījumiem, tiek ordinētas LU TF absolventes Ilze Ezerniece (aicināta kalpot Grand Rapidu draudzē Mičigānā) Gundega Puidza (Čikāgas draudzē), Dace Skudiņa (St. Luisas draudzē).
2000.gada oktobrī Tērvetes- Kalnamuižas un Augstkalnes-Mežmuižas draudzes mācītāja S. Fišere dotas 9 mēnešu misijā uz Baškīrijas Arhlatviešu ciemu.
2000. gada 10. novembra evaņģēlistu amatā ievesto vīru vidū ir tikai viena sieviete – Dace Jēkabsone (LU TF absolvente), kura kalpo Kuldīgas sv. Katrīnas draudzē.
2001. gada 1. februāris pirmais Lutera Akadēmijas izlaidums. 13 absolventu vidū nav neviena sieviete.
2001. gada izdevumā „Latvijas ev. lut. baznīcas Gadagrāmatā 2002.gadam” pārskatā „Par LELB draudzēm un mācītāju kalpošanu”, kuru sagatavojis LELB Konsistorijas Draudžu lietu daļas vadītājs māc. L.Rozentāls, sacīts, ka: „Evaņģēlistu kopskaits ir 79, to veido Lutera Akadēmijas studenti, LU TF studenti ari teoloģijas bakalauri, kā arī evaņģēlistu kursos izglītību ieguvušie evaņģēlisti. Evanģēlistu kalpošana notiek divos veidos. Pirmā grupa ir pastāvīgie evaņģēlisti, kas sastāda 30% un draudzēs kalpo pastāvīgi. Lielākā daļa no viņiem ir Lutera Akadēmijas studenti. Savukārt pārējie 70% evaņēglistu kalpo savu draudžu mācītāju pakļautībā atsevišķās kalpošanas jomās. Evaņģēlistu skaits pēdējos trijos gados ir samazinājies par 25%. (….). 16% no tiem ir atstājuši kalpošanu evaņģēlista amatā.”
2001. gada 11. un 12. jūnijs Rīgā notiek LELB 20.Sinode, kurā tiek lemts par partnerattiecībām ar citām Baznīcām – Sinode atbalsta LELB sadarbību ar SELK (Pastāvīgo evaņģēliski luterisko Baznīcu Vācijā, kurā neordinē sievietes, bet uzsākusi diskusijas). Sinodes vairākums apstiprina altāra un kanceles kopību un Baznīcas partnerattiecības ar Misūri Sinodes luterisko baznīcu (LCMS, kurā neordinē sievietes) un uzdod LELB Konsistorijai vienoties ar LCMS par turpmāko sadarbību. Sinodes vairākums no savas puses apliecina savu uzticību līdzšinējām partnerattiecībām ar Zviedrijas Baznīcu, Ziemeļelbas Baznīcu, Saksijas Baznīcu, ar Bodes diacēzi Norvēģijā, Soslberijas diacēzi Anglijā, īpašajām saitēm ar Latvijas ev.lut. Baznīcu ārpus Latvijas. Tiek ratificēta vienošanās starp LELB un Vācijas ev. lut. baznīcu Latvijā (VELBL).
2001. gada 14.-20. jūlijam Sentluisas pilsētā (St. Luis, ASV) notika Misuri Sinodes luterāņu Baznīcas 61. Sinode, kurā viens no jautājumiem bija – altāra un kanceles kopības nodibināšana ar LELB. Pēc balsojuma tika nolemts par sadraudzību.
2001. gada 21. – 25. jūlijam Vedstenā (Zviedrijā) notika Svētās Birgitas biedrības dienas, kurās piedalījās LELB pārstāves.
2001. gada 2. septembrī tiek ordinēta LU TF absolvente Ieva Pušmacāne, aicināta kalpot Ņubransvikas-Leikvudas latviešu raudzē.
2001. gada oktobrī ar PLF atbalstu LELB organizēja piecu dienu mācītāju rekolekcijas Burtnieku mācītājmuižā, kuras vadīja Toronto Sv. Andreja latviešu draudzes mācītāja Ilze Kuplēna- Ewart.
2001. gada 20. oktobrī tiek ordinēta LU TF absolvente Biruta Puiķe, aicināta kalpot Mančestras un Vilimantikas latviešu draudzē.
2002. gada 11. martā Bostonā, ASV mirst mācītāja Velta Zante-Šime, kas dzimusi 1915.gadā Vecaucē. Teoloģiju studējusi Harvardas Universitātē. Ordinēta 1982.gadā Filadelfijas latviešu draudzē.
2002. gada 8. maijā Tukumā mirst mācītāja Valda Krūmāja, dzimusi 1931.gadā Dundagā. Strādājusi kā mašīnrakstītāja, arhivāre, ekonomiste. LELB teoloģijas semināru beigusi 1984.gadā. Arhibīskaps Jānis Matulis ordinēja Valdu Krūmāju 1985. gada 27. janvārī. Pirmos piecus gadus Valda kalpo savā dzimtajā pusē Dundagas ev. lut. draudzē. Pēc tam 1987.gada līdz 2002.gadam kalpojusi Kandavas prāvesta iecirkņa Sēmes draudzē.
2003. gada 17. janvārī ar ekumēnisko dievkalpojumu, garīdznieku un valdības amatpersonu piedalīšanos Rīgas Iļģuciema cietumā tika atklāta kristīgās izglītības un audzināšanas programma „Mirjama”.
2003. gada 23. oktobrī Evaņģēlistes amatā tiek ievesta Milda Klampe, teoloģijas maģistre, Bībeles tulkošanas teksta komisijas teksta redaktore, kalpo prāv. E. Bikšes rīcībā.
2003. gada 30. novembrī tiek svinēts LELB arhibīskapa J.Vanaga kosekrācijas 10 gadu jubilejas dievkalpojums. 10 gadus pēc ievēlēšanas diskusijas par sieviešu ordināciju LELB vairs nenotiek. Tā ir kļuvusi par pašsaprotamu tabu tēmu. Diskusija ir pārcēlusies uz plašas saziņas līdzekļiem, kurās ik pa laikam arh. Vanags pauž savu viedokli.
2003. gada 7. decembrī Štutgartē LELBāL mācītājas amatā tiek ordinēta Ilze Ķezbere, LU TF absolvente, ieguvusi teoloģijas doktores grādu Heidelbergas Universitātē ar summa cum laude. Disertācija vācu val. „Wahre and falsche Apotheose im lukanischen Doppelwrk”.
2004. gada 22. aprīlī Vācijā mirst 90 gadu vecumā vācbaltu izcelsmes rīdziniece vikāre Katharina Valdman, dzimusi Remy, teoloģisko izglītību studējusī LU TF Rīgā, Berlīnes un Jēnas universitātēs. Ieguvusi Rīgas skolotāju institūta apliecību un skolojusies arī slimnieku aprūpē. Kalpojusi Rīgas iekšmisjā (diakonijā). No 1950.-1968.gadam kalpojusi Minsteres latviešu ev.lut.draudzē vadot svētdienas skolu, dievkalpojumus kopā ar mācītāju, pildot ērģelnieces pienākumus.
2004. gada 10. maijā ASV 90 gadu vecumā mirst mācītāja Vera Fricsone dzimusi Akmeņkalēja, LU TF beidzēja 1936.gadā ar Lic. theol. grādu, strādājusi Liepājā par ticības mācības skolotāju, pēc emigrācijas kalpojusi ASV vadot latviešu jauniešiem iesvētes mācības, bērniem svētdienas skolas un vasaras nometnes, kalpojot Mičigānas apkārtnes draudzēs, ordinēta 1977. gadā Grand Rapidos, Mičigānā.
2004. gada 23. maijā pēc eksaminācijas komisijas ieteikuma un Virsvaldes lēmuma LELBāL mācītājas amatā tiek ordinēta Elīza Zikmane, kura saņēmusi uzaicinājumu kalpot no Apvienotās Londonas un Miera latviešu draudzes. Draudzes aprūpi Eliza Zikmane, būdama evaņģēliste, veikusi jau no 2002.gada un iemantojusi draudzes uzticību un atbalstu. Pirms tam Latvijā Elīza bijusi viena no pirmajām LELB evaņģēlistiem, kalpojusi Jelgavas iecirkņa draudzēs, pastāvīgi Kalnciema-Klīves draudzē, 2000.gadā beigusi LU TF .
2004. gada aprīlī notiek LELB diakonijas centra organizēta konference „Vardarbība – aktualitāte, ar kuru jārēķinās”, kurā piedalās 129 dalībnieki. Tiek diskutēts par vardarbību ģimenē. 2004.gadā notiek atskats uz LELB Diakonijas centra 10 gadu laikā paveikto – attīstās draudžu diakonija, pieaug brīvprātīgo skaits, notiek apmācība un sadraudzības veicināšana, attīstās sociālie projekti. Draudžu diakonijās lielākoties brīvprātīgi kalpo sievietes.
2004. gadā 8. un 9. jūnijā notiek LELB 21. Sinode, kurā tiek veiktas izmaiņas Satversmē, Konsistorijas sastāvā paredzot iekļaut prāvestus un Baznīcas nozaru vadītājus. Pirmo reizi LELB Konsistorijas sastāvā ir sievietes – četras komisiju vadītājas – H. Andersone, I.Gulbe, A. Jākobsone, I. Putniņa. Sinode lemj nodot izstrādāto LELB Satversmes projektu iecirkņos apspriešanai un priekšlikumu iesniegšanai, lemj nodot iztulkotās Ticības apliecības mācītāju konferencei galīgā lēmuma pieņemšanai; apstiprināt parakstīto LR un LELB līgumu.
2004. gada 11. septembrī Rīgas Doma kapitula zālē notiek dzejnieces un LELB kapelānes Rudītes Losānes trešā dzejoļu krājuma „Dvēseli tecinu zelta traukā” klajā nākšanas svētki.
2004. gada 23.-28. septembrī arh. Jānis Vanags piedalījās Porvo apvienības 2. Teoloģiskajā konferencē Islandē, kuras vadmotīvs – Kristus māceklības instrumenti draudzē, un nolasīja koreferātu par ģimenes aicinājumu.
2004. gada 6. novembrī Rīgas Mateja baptistu baznīcā notika starptautiska un starpkonfesionāla konference „Vīrietis – tēvs”, kura aktualizēja tēmu par dzīvības svētumu. Uzrunu sacīja arh. Jānis Vanags.
2004. gada 16. decembrī Evaņģēlistes amatā tiek ievesta Rudīte Losāne. Rudīte Losāne ir kristīgās izglītības un audzināšanas programmas „Mirjama” izstrādātāja, kuras mērķis ir sagatavot notiesāto un ieslodzīto sieviešu atgriešanos sabiedrībā, mainot viņu vērtību sistēmu. 2003.gadā šī programma atzīta par vienu no labākajām Eiropā.
2004. gada 26. decembrī Tukuma baznīcā skanēja G. Pelēča koncertprogramma „Hildegardes dziesmas”, kuras divus gadus gatavojusi vokālā grupa „Putni”.
2004. gada noslēgumā LELB draudžu attīstības komisija (Dz. Laugalis, vadītājs, J. Zariņš, L. Rozentāls, A.Jaunskalže. Piedalās I.Evamois, E.Godiņš, arh. J.Vanags) izstrādā kritērijus pēc kuriem plānot mācītāju kalpošanas vietas. 2005.gada janvārī Komisija izstrādāja draudzes mācītāja kalpošanas slodzes aprakstu un anketu pēc kura varētu vērtēt kalpošanas apjomu un kvalitāti gadījumā, ja tiks attīstīta centralizētā mācītāju atalojuma sistēma. Vairākas kalpojošās sievietes – mācītājas un evaņģēlistes ir satrauktas un jautājošas – vai nākotnē jaunā sistēma netiks izmantota, lai atstumtu viņas no kalpošanas, lai izveidotu kalpošanas vietas vīriešiem, nevērtējot pēc kalpošanas augļiem un kvalitātes, bet dzimuma.
2005. gada 29. janvāri Briselē notika Ievas Kļaviņas, iepriekš LELB evaņģēlistes, ordinācija LELBāL diakones amatā, kalpošanai latviešu draudzē Briselē.
2005. gada 19. martā LELB Konsistorijā pulcējas Sieviešu līgas pārstāves. Pārdomās par kalpošanu altārī dalījās arī arh. Jānis Vanags.
2005. gada 4.-8. maijam Annabergā notika latviešu dradžu dienas Vācijā un mācītāju konference. Noslēguma dievkalpojumu vadīja jaunie latviešu teologi – mācītājai dr.theol. Ilze Ķezbere, mācītāja J. Mingina, sprediķi sacīja vikārs Marks Plāte.
2005. gada 10. un 11. maijā priekšlasījumus Lutera akadēmijā par eklesioloģiju un garīgo amatu sniedza Upsalas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāns prof. Dr. Svens Eriks Brods.
2005. gada 22. augustā LLSTA svinēja LELB sieviešu ordinācijas 30 gadu jubilejas pasākumu. Svinības sākās ar konferenci „Sieviete Baznīcā”. Tajā piedalījās 140 dalībnieki un dalībnieces no partnerbaznīcām un Pasaules luterāņu federācijas, trimdā ordinētās Latvijas sievietēm, kā arī daži LELB mācītāji un Konsistorijas darbinieces. Konferences viesis bija arī arh. Jānis Vanags un viņa palīgs Pāvils Brūvers. Tika lasīti referāti, notika darbs grupās. Konferenci atklājot, māc. Sarmīte Fišere pasniedza dāvanu arhibīskapam Vanagam – lekciju pierakstus no kopīgajām studijām LELB garīgo darbinieku seminārā.
2005. gada 23. augustā notika pateicības dievkalpojums 30 gadu sieviešu ordinācijai LELB Rīgas Lutera draudzē, kuru vadīja mācītāja Zilgme Eglīte, Sarmīte Fišere, Lundas bīskape Kristīne Odenberga, arh. Jānis Vanags un arh. E. E. Rozītis. Sprediķi teica prāveste Lauma Zuševica. Konferences referātu materiāli tika apkopoti LU TF teoloģijas un kultūrvēstures izdevumā Ceļš nr.57/2006.
2005. gadā iznāk grāmata „Marijas dziesmas un stāsti; Latviešu garīdznieču raksti”, kuru veidoja redaktores: māc. Zilgme Eglīte, prāv. Ieva Graufelde, māc. Inese Radziņa, māc. Indra Skuja-Grīslis, izdevēja Maruta Strautmale. Grāmata top vairākus gadus. Tajā ir apkopoti 36 LELB, un LELBāL mācītāju, diakonu, kalpojošo evaņģēlistu dzīvesstāsti un sprediķi, dzeja, intervijas, raksti. Grāmata ir izdota izdevniecībā „Klints”, tā ir 191.lpp.bieza. Grāmata veltīta LELBāL prāvestei Laumai Zuševicai ordinācijas 25 gadu jubilejā un mācītājām Vairai Bitēnai, Bertai Strožai, Helēnai Valpēterei ordinācijas 30 gadu jubilejā. Redaktore Z.Eglīte ievadvārdos raksta: „Lai arī pēdējos četrpadsmit gadus LELB nav ordinēta neviena mācītāja, abas jubilejas mums ir ļoti svarīgas. Tās ir darba jubilejas, ilgu gadu nesavtīgas kalpošanas jubilejas. Šīs sievietes mūs ir iedvesmojušas ar savu piemēru.”
2005. gada 14.-16. oktobrī ar pārliecinošu balsu vairākumu LELBA 11.Sinodē Milvokos par prāvesti ievēlēta mācītāja Lauma Zušēvica, kuru Baznīcas Virsvalde nozīmēja par savu garīgo viceprezidenti (kas līdzinās bīskapa atbildībai).
2006. gada 21. septembrī mācītāju konference par garīgo amatu. Referātu „Par garīgā amata izpratni LELB” nolasa I.Paičs, referātu „Diakona amats un tā vieta LELB” lasa L.Rozentāls.
2006. gada 14. oktobrī Rīgā LELB 22. Ārkārtas Sinode. Tās uzdevums sagatavot ceļu kārtējai 23. LELB Sinodei. Ārkārtas sinodē tika pieņemts lēmums par trīs diacēžu – Rīgas, Liepājas un Daugavpils – izveidošanu, tika apstiprināta jauno diacēžu bīskapu ievēlēšanas kārtība un ievēlēta jauno bīskapu nominācijas komisija, kas tūlīt pēc Ārkārtas Sinodes uzsāka bīskapu kandidātu izvēli. Ārkārtas sinode uzdeva LELB Finanšu un Draudžu attīstības komisijām uz 23. Sinodi sagatavot un prezentēt vairākus iespējamos Baznīcas garīdznieku atalgojuma un sociālā nodrošinājuma sistēmas projektu variantus.
2006. gada nogalē pēc Luterāņu Baznīcas Misūri Sinodes ielūguma ASV viesojās LELB delegācija arh. Jāņa Vanaga vadībā.
2007. gada 5. februārī amatā tiek ievests LELB garīgā personāla mācību iestādes „Lutera Akadēmija” jaunais rektors Dr. Viljams Veinrihs.
2007. gada 27.-29. aprīlim Annabergas pilī Bonnā notika LELB un LELBāL sadarbības padomes sēde (LELB – arh. J. Vanags, māc. P. Brūvers, kanclere H. Andersone, māc. Dz. Laugalis, māc. Artis Eglītis; LELBāL – arh. E.E.Rozitis, prāveste L. Zuševica, māc. K. Bērziņš, prāveste I.Graufelde, P.Vīgants). Tika izskatīts jautājums par garīgo amatu. Sēdes dalībnieki nonāca pie kopīgas atziņas, ka 1) visu kristīto ticīgo priesterība piemīt visai Baznīcai – līdzīgi kā Vecajā Derībā Dievs aicināja Izraēlu par svētu tautu un kā tas atbalsojas Jaunajā Derībā; 2) ordinācija izriet nevis no kristības, bet no apustuliskā mandāta, un ordinācija notiek ar roku uzlikšanu un Svētā Gara dāvanu došanu ; 3) ordinētais priesteris nav augstāks par laju, viens nav svētāks par otru; 4) ordinācija ir saistīta ar atbildību un kalpošanu; 5) Baznīcai ir brīvība dažādi veidot garīgo amata struktūru, bet ir labi sekot tais struktūrai, kas pieņemta 1.gs. t.i., trīsdaļīgajam garīgajam amatam: bīskaps, priesteris, diakons.
2007. gada 5.-6. jūnijā LELB 23. Sinode, kurā karstas debates norisinājās par jauno LELB Satversmi un LELB garīdznieku atalgojuma un sociālā nodrošinājuma plānu (GASN). LELB jaunā Satversme un GASN plāns tika pieņemts ar balstu vairākumu. Tika ievēlēti jaunie bīskapi Einārs Alpe Daugavpils diacēzē un Pāvils Brūvers Liepājas diacēzē.
2007. gada 8. augustā LELB Virsvalde ievēlēja Virsvaldes sekretāru, saskaņā ar LELB 23. Sinodē pieņemto Satversmi. Šim amatam tika aicināts finanšu komitejas vadītājs māc. Artis Eglītis. Virsvaldes sekretārs par savu darbu ir tieši atbildīgs Bīskapu kolēģijai.
2007. gada 13. oktobrī notika LELB 23. Sinodē jaunievēlēto diacēžu bīskapu Einara Alpes un Pāvila Brūvera konsekrācijas dievkalpojums, kuru vadīja arh. Jānis Vanags.
2008. gada 27. februārī LELB Virsvalde apstiprināja LELB garīdznieku atalgojuma un sociālā nodrošinājuma plāna (GASN) nodrošinājuma finanšu plānu, kas paredzēja piecu gadu laikā pārdot draudžu īpašumus apjomā līdz 20 000 000 (divdesmit miljoniem) latu. Plāns paredz ienākumus no īpašumu pārošanas ieguldīt starptautiskajos investīciju fondos, lai panāktu Baznīcas resursu efektīvu un ilgtermiņa atdevi, kas nebūtu atkarīga no svārstībām Latvijas ekonomikā vai nekustamo īpašumu tirgū. GASN pilnvarojuma līgumu tiek piedāvāts slēgt arī kalpojošajām sievietēm mācītājām V. Bitēnai, S. Fišerei, R. Rozītei un evaņģēlistiem mācītāja pienākumu izpildītājām. Kapelānes šajā kategorijā neietilpst. Vairākas evaņģēlistes (piemēram, Agrita Stašķo, Daiga Umere) sekojot bīskapa aicinājumam, pamet savus „laicīgos” darbus un slēdz GASN pilnvarojuma līgumus.
2008. gada 28.maijā Virsvalde apstiprina notikumus par LELB Satversmes labošanu, kuri nosaka, ka priekšlikumus Satversmes labojumiem jāiesniedz līdz 2009.gada 1.janvārim. Darbam ar Satversmes labojumiem tiek izveidota Satversmes komisija L. Rozentālā vadībā, kā apakškomisija Baznīcas tiesību komisijai. Noteikumi paredzēja iesniegtos labojumus izskatīt komisijas sēdēs un ar tiem elektroniski iepazīstināt iesniedzējus. Komisijai jāvada priekšlikumu apspriešanas process iecirkņu sapulcēs un mācītāju konferencēs. Virsvalde labojumus, ko atbalstījusi komisija un apspriedušas iecirkņu sapulces virza uz lēmumu pieņemšanai LELB Sinodē.
2008. gada 7. septembrī tiek iesvētīti topošās Salaspils Kristus Miera baznīcas pamati. Jaunceļamā dievnama pamatos arh. J.Vanags ieliek vēstījumu nākamajām paaudzēm. Dievkalpojumā kalpo draudzes mācītāja Sarmīte Fišere un prāvests Modris Īvāns.
2008. gada 2. līdz 6. novembrim LELB Arhibīskaps J. Vanags un prāvests A. Grīnbergs devās uz Romu, lai tiktos ar Pontifikālās padomes kristiešu vienības veicināšanai prezidentu kardinālu Kasperu. Romā delegācijai pievienojās arī Igaunijas Baznīcas pārstāvji, no katoļu Baznīcas sarunās piedalījās arī bīskaps B. Farels un monsinjors M. Turks, atbildīgais par Vatikāna kontaktiem ar luterāņiem. Tikšanās mērķis bija pārrunāt iespēju sākt vietējo dialogu starp abām Baznīcām Baltijā, lai kliedētu pārpratumus, apspriestu jautājumus, kuros abām baznīcām uzskati atšķiras.
2008. gada 20. novembrī trešā un galīgajā lasījumā LR Saeima pieņēma Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumu, kurā Valsts atzīst Baznīcas tiesības interpretēt Bībeles Svētos Rakstus, formulēt savu mācību un to sludināt, kā arī veidot savu iekšējo dzīvi, organizatorisko struktūru un misiju.
2009. gada 1. janvārī LELB Satversmes komisija bija saņēmusi vairāk nekā 100 priekšlikumus LELB Satversmes labojumiem, no kuriem Cēsu un Valmieras iecirkņu konventos pieņemtie priekšlikumi par izmaiņām LELB satversmē, kas noteiktu, ka ordinējamā persona var būt tikai vīriešu kārtas vai dzimuma pārstāvis.
2009. gada 17. janvārī Londonā notiek pirmās latviešu luterāņu sievietes Jānas Jērumas Grīnbergas konsekrācija Bīskapes amatā, kas gan nenotika latviešu luteriskajā baznīcā, bet angliski runājošajā Lutheran Church in Great Britain. 1997.gadā LELBāL arhibīskaps E.E.Rozītis Jānu ordinēja mācītājas amatā latviešu Londonas Miera draudzē.
2009. gada 25. februārī notika LELB un Latvijas Romas katoļu baznīcas pārstāvju otrā tikšanās.
2009. gada laikā LELB Baznīcas tiesību nozare un Satversmes komisija izanalizēja visus līdz 2009.gada janvārim iesniegtos priekšlikumus labojumiem Satversmē un sagrupējusi tos atbalstītajos un neatbalstītajos priekšlikumos. Minētais Cēsu un Valmieras iecirkņu priekšlikums tika komisijā diskutēts, balsots un iegrupēts neatbalstītajos priekšlikumos.
2009. gada jūnijā Lutera akadēmija saņēma LR Izglītības un zinātnes ministrijas licenci par tiesībām īstenot akadēmiskās augstākās izglītības bakalaura studiju programmu „Teoloģija”, kas absolventiem ļaus iegūt humanitāro zinātņu bakalaura grādu teoloģijā un valsts atzītu diplomu.
2009. gada 4. oktobrī Liepājas sv. Trīsvienības katedrālē amatā ievesti 39 jauni lektori, kas turpmāk kalpos Liepājas diacēzes un Rīgas arhidiacēzes draudzēs. Saskaņā ar LELB Satversmi lektori ir neordinēti draudzes garīgie darbinieki, kas darbojas draudzes mācītāja pakļautībā, un viņa kalpošanas mērķis ir piedalīties dievkalpošanā, izpildot mācītāja uzticētos pienākumus.
2009. gada 3.-4. novembrim Tallinā tikās septiņi Latvijas, Igaunijas un Lietuvas luterisko baznīcu bīskapi, kas parakstīja kopīgu vēstījumu, kas pauž bažas par luterisko Baznīcu vienotību pasaulē un aicina uz garīgu atjaunošanos.
2009. gada 11. novembrī norisinājās LELB Mācītāju konference, kurā diskutēja par LELB Satversmes komisijā iesniegtajiem priekšlikumiem grozījumiem Satversmē iekļaujot kā ordinācijas nosacījumu „tikai vīriešu kārta vai vīriešu dzimums”. Mācītāju nosacīts vairākums ( 39 par, 11 atturas, 32 pret) nolēma precizēt Satversmes regulējumu par garīdznieku ordināciju un lūgt LELB Tiesību nozari (Satversmes komisiju) sagatavot priekšlikumus grozījumiem Satversmē uz nākamo LELB Sinodi, papildus tam īstenojot diskusiju ar sieviešu ordinācijas teoloģisko pamatojumu.LELB evaņģēliste, LLSTA dibinātāja Ieva Zeiferte kopā ar evaņģēlisti Rudīti Losāni pauda viedokli, kuru pārstāv Pasaules Luterāņu federācija, konspektīvi nolasot PLF dokumentu “Baznīcas nemitīgā reformācija; sieviešu ordinācijas šodienas liecība”.
2009. gada 27. novembrī deminisonē Satversmes komisija L. Rozentāla vadībā. LELB tiesību nozari turpina vadīt A. Bušs.
2009. gada 17. decembrī LLSTA biedres pulcējas gadskārtējā biedrības kopsapulcē. Notiek situācijas analīze un jaunas valdes vēlēšanas. Saskaņā ar LLSTA Statūtiem tiek ievēlētas 3 valdes locekles, kas saņēmušas klātesošo balsu vairākumu – līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Vija Klīve, viena no LLSTA dibinātājām, evaņģēliste Ieva Zeiferte un Rudīte Losāne. Par valdes priekšsēdetāju ievēlēta LELB evaņģēliste, cietuma kapelāne Rudīte Losāne.
2010. gada 6. janvārī par Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas Amerikā (LELBA) jauno Austrumu apgabala prāvesti tiek amatā ievesta mācītāja Anita Vārsberga –Pāže.
2010. gada 18. janvārī LLSTA nosūta pimo aicinājumu LELB sadarboties teoloģisko debašu organizēšanā un sniedz 3 konstruktīvus priekšlikumus.
2010. gada 10. februārī LELBāL Virsvalde, cienot un respektējot LELB iekārtu, vēlmē no sirds dalīties pozitīvajā pieredzē ar sieviešu ordināciju, vienbalsīgi pieņem bibliskajā atziņā balstīto viedokli par sieviešu ordināciju.
2010. gada 24.februārī LELB Kapituls par Baznīcas tiesību nozares vadītāju apstiprināja mācītāju Dzintaru Laugali, iepriekšējais komisijas vadītājs Arnis Bušs tiek ievēlēts par Valmieras iecirkņa prāvestu.
2010. gada 25. februārī LELB virsvalde apstiprināja LELB 2010.gada budžetu samazinot to par 45%. Samazinājums īpaši smagi skar arī kalpojošas sievietes, jo lielākā daļa no viņām kalpo mazajās, nabadzīgākajās lauku draudzēs. Dēļ valsts budžeta samazinājuma līdz minimumam tiek samazināts arī kapelānu atalgojums budžeta iestādēs.
2010. gada 24. martā LELB Virsvalde pieņēma Virsvaldes sekretāra Arta Eglīša atkāpšanos no LELB Virsvaldes sekretāra amata, kuru ierosināja Bauskas, Kandavas un Rīgas prāvestu iecirkņu un visas Daugavpils diacēzes iecirkņu sapulču un mācītāju konventu rezolūcijas, kurās pauda neapmierinātību ar Virsvaldes saimnieciski ekonomisko darbību. LELB Virsvaldes sekretāra pienākumus uz laiku uzticēja veikt bīskapam electus Guntaram Dimantam. Savas pilnvaras nolika arī Virsvaldes prezidijs.
2010. gada 27. martā Salaspils draudze svinēja jaunceļamā dievnama spāru svētkus. Klātesošos uzrunāja arh. J. Vanags, piedalījās arī prāvests Modris Īvāns, draudzes mācītājs Elijs Godiņš, un iepriekšējā draudzes mācītāja Sarmīte Fišere.
2010. gada 28. martā noslēdzas Rīgas arhidiacēzes lektoru sagatavošanas kursi. 44 topošie lektori saņēma apliecinājumu par kursu noklausīšanos un sekmīgu pārbaudījumu nokārtošanu (Liturģija, Ievads Sv. Rakstos, Katehētika, Praktiskā teoloģija, Runas māksla).
2010. gada 10. aprīlī Rīgas Domā notika LELB bīskapa Guntara Dimanta konsekrācijas dievkalpojums. Nepieciešamība Rīgas arhidiacēzē iecelt palīgbīskapu veidojusies tādēļ, ka arhibīskapam bez diacēzes aprūpes vēl ir daudzi citi pienākumi. Bez diacēzes bīskapa pienākumiem, jaunā bīskapa pienākumos iekļauti arī LELB pārvaldes jautājumi. Uz laiku bīskaps veiks arī Virsvaldes sekretāra pienākumus.
2010. gada 10. aprīlī LELB Bīskapa Guntara Dimanta kosekrācijas dievkalpojumā Ziemeļelbas baznīcu pārstāv pirmā luterāņu sieviete bīskape pasaulē Marija Jepsena un tiekas ar LLSTA pārstāvēm.
2010. gada 13. un 14. aprīlī Kleistos LLSTA apmācību seminārs LLSTA biedrēm.
2010. gada 19. aprīlī Turaidas draudzes mācītājai Vairai Bitēnai 70 gadu jubileja. Turaidas draudzē mācītāja kalpojusi 20 gadus. Draudzes pārstāve LELB Gadagarāmatai sadaļā Sveicam raksta: „Nav svarīgi vai Dieva Vārdu sludina vīrietis vai sieviete, svarīgi – lai to darītu īstā ticībā un no sirds, vienlaikus esot personībai, kas saista un ved līdzi. Mācītāja Vaira Bitēna ir ticības paraugs mūsu draudzei un arī daudziem Dieva Vārda sludinātājiem, jo Dieva Vārda sludināšanai viņai nav darbs, bet dzīvesveids, pārliecība un uzticēšanās.”
2010. gada 22. aprīlī Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja Kollonu zālē notika otrā ekumēniskā konference, kas veltīta priesterības gadam. Konferenci organizēja Rīgas Teoloģijas institūts, Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts sadarbībā ar LELB Lutera Akadēmiju. Konferencē ar priekšlasījumiem par garīgo amatu uzstājās arh. J.Vanags, Lutera akadēmijas rektors Dr.theol. V. Veinrihs, LU Teoloģijas fakultātes dekāns Dr.Theol. Ralfs Kokins, u.c.
2010.gada 4. maijā LLSTA nosūta LELB atkārtotu aicinājumu sadarboties teoloģisko debašu organizēšanā.
2010. gada 19. maijā Aijas Greiemas, dzimušās Kupuršmites no Gulbenes ordinācija mācītājas amatā LELBāL.
2010. gada 18. jūnijā LLSTA saņem arh. Vanaga atbildes vēstuli.
2010. gada 15. – 20.jūnijam Projekta „Lai Rit!” ietvaros Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca Amerikā prāvestes Laumas Zuševicas vadībā sadarbībā ar LELB Daugavpils diacēzi ziedoja divriteņus trūcīgajiem iedzīvotājiem Latgalē un Sēlijā. Vēlāk prāveste Lauma Zuševic dalījās ar saviem iespaidiem par šo projektu LLSTA sapulcē.
2010. gada 18. jūnijā savu 10.izlaidumu svinēja LELB Lutera Akadēmija, kurā mācības beidza 21 students. Pēc svinīgā dievkalpojuma Rīgas Domā bijušie studenti un pasniedzēji pēdējo reizi kopīgi devās uz Lutera Akadēmijas ēku Doma laukumā 1, jo akadēmija savu darbu turpinās citās telpās. Lutera Akadēmijas ēka tika remontēta un iekārtota par Misuri Sinodes līdzekļiem 1996.gadā atbalstot nosacījumu, ka pastorālajā plūsmā netiks uzņemtas sievietes. 2010.gadā finanšu krīzes rezultātā, LELB nolemj ēku pārdot.
2010. gada 21. jūnijā Rīgas Rātsnama zālē noritēja LELB rediģētās un izdotas grāmatas „Baznīca saka NĒ vardarbībai pret sievietēm” atvēršanas pasākums. Izdevums piedāvā noderīgu informāciju gan sievietēm, kas cieš, gan tiem, kas vēlas viņām palīdzēt. Grāmata ir Pasaules Luterāņu Federācijas (PLF) dalībbanzīcu izdevums, kuru LELB kavējās izdot vairāku gadu garumā. Grāmatas izdošanu iniciēja LLSTA, virzīja apstiprināšanai LELB Diakonijas centrs. Apstiprināja Arh. Jānis Vanags ar nosacījumu, ka LELB teoloģiskā komisija veic korekcijas. Projektu pabeidza Helēna Andersone. Grāmata tika nodota lietošanā krīžu centriem, diakonijas centriem, LLSTA un draudzēm. Ar grāmatas oriģinālo versiju varat iepazīties šeit.
2010. gada 30. jūnijā Virsvaldes darba kārtībā ir iekļauta Sinodes darba kārtības apspriešana un apstiprināšanā. Izstrādātajā LELB Sinodes darba kārtības priekšlikumā ir iekļauts atsevišķs Sinodes darba kārtības punkts 4.2. ´Grozījumi LELB Satversmē saskaņā ar LELB Mācītāju konferences 11.11.2009. lēmumu iekļaut LELB Satversmē regulu par ordinācijas rezervēšanu tikai vīriešu dzimuma piederīgajiem.”
2010. gada 15. jūlijā Vatikāns publiskojot lielu skaitu jaunu disciplināru noteikumu, sieviešu ordināciju līdz ar pedofiliju ierindo vissmagāko noziegumu” skaitā. Vatikāna pārstāvis Federiko Lombardi uzsvēra, ka sieviešu ordinācija ir “noziegums pret sakramentiem”, bet pedofilija – “noziegums pret morāli”. Tāpēc lietas par “mēģinājumiem ordinēt sievietes” turpmāk tiks nodotas Vatikāna Ticības doktrīnas kongregācijai (CDF) – inkvizīcijas pēctecei, teikts baznīcas paziņojumā. 2007.gada CDF dekrētā, kurš papildināts ar jaunajiem regulējumiem, noteikts, ka tie, kuri mēģinājuši ordinēt sievietes, kā arī viņas pašas, nekavējoties ekskomunicējami jeb izslēdzami no baznīcas. Šis paziņojums izsauc sašutumu Anglikāņu un Luterāņu baznīcās, kurām ir arī ekumēniskas attiecības ar Romas Katoļu baznīcu. Sieviešu katoļu organizācijas, kas iestājas par sieviešu ordinēšanu prieteru kalpošanai, uzskata, ka tā ir reakcija uz arvien pieaugošo bīskapu privāto iniciatīvu ordinējot nelegāli vairāk nekā 100 sievietes dažādās pasaules malās.
2010.gada 20. līdz 27. jūlijam Štutgartē notiek Pasaules Luterāņu Federācijas asambleja, kurā no LELB puses piedalās arh J.Vanags, R. Brūvere, no LELBāL puses arh. E.E.Rozītis un prāveste L.Zuševica, no LLSTA māc. I.Druviņa un evaņģēliste R.Losāne, kura saņem nepieciešamo church endoresment no LELB vadības. Pasaules Luterāņu Federācijas asamblejā notika padomes un, prezidenta vēlēšanas . Uz septiņiem gadiem kā Austrumeiropas Luterisko baznīcu pārstāvis PLF padomē tika ievēlēts LELB arh. Jānis Vanags. LLSTA valdes priekšsēdētājas ziņojumu par PLF asamblejā piedzīvoto varat lasīt šeit.
2010.gada 8. augustā Rīgas Domā notika jaunā Romas katoļu Baznīcas Latvijā arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča konsekrācija.
2010.gada oktobrī Virsvaldei tika iesniegts lūgums iekļaut Sinodes dienas kārtībā lemt par atgriešanos pie Satversmes, kas bija spēkā pirms esošās pieņemšanas 2007.gadā.
2010.gada 3. novembra LELB Mācītāju konferencē notika principiālas diskusijas par apspriešanas procesu un iespējamo Satversmes labošanu. Tiek konstatēts, ka nav ievērota Satversmes labojumu apspriešanas procedūra. Vairāki mācītāji, tostarp bijušais Tiesību nozares un Satversmes komisijas vadītājs L.Rozentāls 2010.gada vasarā aicināja iestrādāt Satversmē 1928.gada Satversmē paredzētos Baznīcas pārvaldes principus. Tiek panākta vienošanās: 1) ieteikt Virsvaldei Sinodes darba kārtībā neiekļaut LELB Satversmes labošanu; 2)pagarināt labošanu atvieglinātā kārtībā līdz 2013.gada 31. decembrim.
2010.gada 10. novembrī LELB Virsvalde, saskaņā ar 2010.gada 3. novembra mācītāju konferencē panākto vienošanos, apstiprināja galīgo LELB 25. Sinodes darba kārtību, kurā netika iekļauta lemšana par Satversmes grozījumiem, tais skaitā par atgriešanos pie 1928.gada Satversmes un dzimuma nosacījuma iekļaušanu nosacījumos par mācītāja amatu LELB.
2010. gada 11. novembrī LELB evaņģēliste, kapelānei un LLSTA valdes priekšsēdētējai Rudītei Losānei Valsts prezidents Valdis Zatlers pasniedza Trīs zvaigžņu ordeni.
2010.gada 3. un 4. decembrī notiek LELB 25. Sinode. Tās ievadā savā ziņojumā LELB Arhibīskaps Jānis Vanags saka atvainošanās vārdus daudziem, tai skaitā tiem, kurus viņa nostāja sieviešu ordinācijas jautājumā, ir sāpinājusi.
Desmitgades noslēgumā pamazām atjaunojas diskusijas par sieviešu ordinācijas jautājumu LELB. Tās notiek diskusiju kontekstā par LELB luterisko identitāti, LELB finanšu stabilitāti, vadības principiem, dienesta stāvokļa izmantošanas gadījumiem savtīgos nolūkos, LELB satversmes jautājumiem, mācību iestāžu turpmāko likteni un daudziem citiem katra paša personīgiem jautājumiem.
Redaktore Ieva Zeiferte
Avoti:
1) „Latvijas evaņģēliski Luteriskās Baznīcas Gadagrāmata 2000” (SR, 1999) sadaļas Hronika, Pārskati, Adreses
2) „Latvijas evaņģēliski Luteriskās Baznīcas Gadagrāmata 2001” (SR, 2000) sadaļas Hronika, Pārskati, Adreses
3) „Latvijas evaņģēliski Luteriskās Baznīcas Gadagrāmata 2002” (SR, 2001) sadaļas Hronika, Pārskati, Adreses
4) „Latvijas evaņģēliski Luteriskās Baznīcas Gadagrāmata 2003” (SR, 2002) sadaļas Hronika, Pārskati, Adreses, In memorium
5) „ Baznīcas Gadagrāmata 2004” (Klints, 2003) sadaļas Hronika, Pārskati, Adreses
6) „ Baznīcas Gadagrāmata 2005” (Klints, 2004) sadaļas Hronika, Pārskati, Adreses
7) „ Baznīcas Gadagrāmata 2006” (Klints, 2005) sadaļas Hronika, Pārskati, Adreses
8) „ Baznīcas Gadagrāmata 2007” (Klints, 2006) sadaļas Hronika, Pārskati, Adreses
9) „Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas gadagrāmata 2008” (LELB, 2007) sadaļas Hronika, Pārskati, Adreses
10)„Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas gadagrāmata 2009” (LELB, 2008) sadaļas Hronika, Pārskati, Adreses
11)„Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas gadagrāmata 2010” (LELB, 2009) sadaļas Hronika, Pārskati, Adreses
12)„Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas gadagrāmata 2011” (LELB, 2010) sadaļas Hronika, Pārskati, Adreses