Kā tas ir? Atkal sieviete tiek godāta un pasludināta par uzvarētāju! Atkal mēs, vīrieši, esam likti kaunā. Drīzāk mūs nav jāliek kaunā, bet mums pat pienākas gods. Tas gods, kas mums ir, ir tas, ka mūsu vidū ir tādas sievietes. Bet esam apkaunoti, jo mēs, vīrieši, esam tik tālu aiz viņām… Jo sievietēm tajās dienās bija vairāk dūšas nekā lauvām. /Jānis Hrozostoms (Zeltamute)/
Dievs pēdējos gados multimediju laikmetā visas pasaules priekšā ir sācis rehabilitēt divas sievietes apustules, Dieva princeses – Mariju Magdalēnu, kas tika vārtīta dubļos un nicināta teju piecpadsmit gadsimtu garumā, un Jūniju, sievieti, kas bija ticīga labu laiku pirms Pāvila un atradās lielā cieņā apustuļu vidū (Rm 16:7).
Agrīnā kristīgā Baznīca pirmajos gadsimtos veidojās antīkās kultūras un Romas civillikuma kontekstā. Kāda bija seno grieķu filozofu mācība par dzimumu attiecībām? Kas un kādā veidā atspoguļojās Romas civillikumā?
Kā Jaunās Derības naratīvi raksturo atsevišķus indivīdus kā vīriešus? Kā Jēzus, būdams visu evaņģēliju centrālā figūra, tiek aprakstīts saistībā ar senajiem vīrišķības konceptiem? Kādā veidā Dievs tiek konceptualizēts kā vīrišķs? Kā atsevišķi polemiski teksti konstruē vai netieši pieņem noteiktas idejas par to, ko nozīmē būt vīrietim? Laika un vietas ierobežojumu dēļ autors koncentrēsies uz pēdējo jautājumu, īpaši apustuļa Pāvila vēstuļu kontekstā.
Pretstatā, tiešām asā pretstatā, jūdu tradīcijai Jēzus sievietes uzskatīja par līdzvērtīgām vīriešiem. Vai Pāvils mēģināja labot Jēzus mācību? Vai bija reālpolitiķis, teorētiski to atzīstot, bet praksē ierādot otršķirīgu lomu? Vai sievietes ieņēma visus Baznīcas amatus pirmkristīgajā draudzē?