Redzi, tagad ir Dieva labvēlības laiks, redzi, tagad ir glābšanas diena
mācītāja, bīskape emerita Jāna Jēruma-Grīnberga
Kristus dēļ mēs lūdzam – saņemiet šo izlīgumu ar Dievu!
Viņu, kas grēku nepazina, viņš mūsu dēļ padarīja par grēku, lai mēs viņā taptu par Dieva taisnību.
Mēs, viņam līdzi darbodamies, aicinām jūs nebūt tādiem, kas velti saņēmuši Dieva žēlastību. Jo viņš saka:
savas labvēlības laikā es tevi uzklausīju
un glābšanas dienā es nācu tev palīgā.
Redzi, tagad ir Dieva labvēlības laiks, redzi, tagad ir glābšanas diena.
2. vēstule korintiešiem 5.20b-6.2
Pelnu trešdiena – Gavēņa laika sākums; tā rakstīts Baznīcas kalendārā. Liturģiskā krāsa šai dienai ir violeta, vai pat melna. Bieži šajā dienā lasām vārdus no pravieša Joēla grāmatas:
“nāk Kunga diena – tā tuvu!
Tumsas un krēslas diena,
mākoņu un miglas diena
kā melnums pār kalniem plešas”.
Ja esam aizgājuši uz dievkalpojumu Pelnu trešdienā, esam aicināti saņemt krusta zīmi uz pieres, ar pelniem iezīmētu. Šo zīmi saņemot, dzirdam vārdus no 3. Mozus grāmatas
“pīslis (vai puteklis) tu esi, un pīšļos (putekļos) tu atgriezīsies!”
Būtībā iespaids no tā varētu būt baiss. Viss pelēks, melns, draudošs: ausīs it kā skan Verdi Rekviēma grandiozais, šausminošais “Dies irae, dies illa”. Varbūt, tādēļ nav brīnums, ka šī vakara dievkalpojums nudien nav no tiem, kuru daudzi ļaudis apmeklē. Uzsvars liturģijā arī ir uz grēku, uz mūsu katra cilvēka personīgo grēcīgumu, un arī tas nav tik pievilcīgi, teiksim, kā Ziemassvētku vakara gaismas vēsts.
Daudzās baznīcās, tostarp arī Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, Pelnu dienas dievkalpojumā ir iekļauta gara grēksūdze, kurā atzīstamies savos grēkos un pārkāpumos nevis tikai ar parastajiem vārdiem (piemēram, “Mēs Tev sūdzam savus grēkus un pārkāpumus, ar ko esam grēkojuši domās, vārdos un darbos un ar ko būtam pelnījuši Tavu bardzību un sodu”). Ierastajā svētdienas grēksūdzē ir tikai šie vispārīgie vārdi; toties Pelnu dienā esam aicināti ieskatīties sevī, un vārdi, kurus sakām, mudina domāt par to, cik daudzveidīgi ir mūsu iespējamie grēki. Izsūdzam savi lepnību, liekulību un nepacietību; dusmas un skaudību; nespēju ikdienā apliecināt savu ticību; ļaunās domas, vienaldzību prest netaisnību un nežēlību; bet arī savu nerēķināšanos ar Dieva radību – tās izšķērdēšanu un piesārņošanu. Piedaloties šajā lūgšana tiekam konfrontēti ar grēku daudzās, ja ne visās, tā izpausmēs; un nereti saprotam to, ka ir kāda daļa no šīs litānijas, kas attiecas ļoti tieši un nepārprotami uz mums pašiem. Varbūt pēkšņi saprotam, ka mēs tiešām esam “atstājuši novārtā lūgšanas un dievkalpojumus”, vai esam ļāvušies “aizspriedumiem un augstprātībai pret tiem, kas nav tādi paši kā mēs”.
Atklāti sakot, nav viegli ne mācītājai vadīt šo grēksūdzes lūgšanu, ne arī dievlūdzējam piedalīties tajā. Jo tā ir visas draudzes lūgšana – viscaur sakām “mēs” esam vienā vai otrā veidā grēkojuši, un draudze atbild – “mēs atzīstam, Kungs, un nožēlojam”. Līdz ar to ikviens cilvēks, kas piedalās šajā grēksūdzē to dara ne tikai savā vārdā, un ne tikai klātesošās draudzes vārdā, bet visu Dieva bērnu vārdā. Tas ir brīdis, kad tiešām no sirds varam zemoties Dieva priekšā un ar atvērtām acīm ieskatīties savā dvēselē, neslēpjot neko ne no Dieva, ne arī paši no sevis.
Bet ne tur mēs paliekam, šajā bēdu un nožēlas vietā. Jo Pelnu diena ir iespēja patiesi un sevi nežēlojot atzīties savos pārkāpumos un grēkos; bet tā vēl vairāk ir iespēja atbrīvoties no šiem grēkiem, un sākt jaunu ceļu – tādu, kas vedīs no pelniem uz dzīvības ūdeni.
“Redzi, tagad ir Dieva labvēlības laiks, redzi, tagad ir glābšanas diena” – šos vārdus no 2. Vēstules korintiešiem arī lasām vai dzirdam Pelnu dienā. Šī ir diena, kad tiekam aicināti uz brīdi apstāties pelnu un tumsas ielejā, bet tad no turienes iet tālāk. Ar Pelnu dienu nekas nebeidzas – tieši otrādi! No šīs grēksūdzes un piedošanas, ar pelnu krustu uz pieres (tas tur būs, arī tad, kad ar kabatlakatiņu to noslaucīsim!) mēs ejam aizvien tuvāk Lieldienām un jaunai dzīvei Kristus mīlestībā.
Amerikāņu dzejnieks Alens Homerdings (Alan J. Hommerding) to izsaka šādi:
Novēlu mums ikvienam šajā Gavēņa laikā atgriezties no grēka uz patiesības ceļiem; Lieldienās remdēt slāpes ar dzīvības ūdeni un ceļot tālāk ar Kristu, viņa vadīti, viņa žēlastībā atbrīvoti.
Verdi. Requiem: IIa. Dies irae https://youtu.be/WQi4tzGjYe4
From Ashes to the Living Font https://youtu.be/u3YGg70Yk8A?si=lEJRi3uUe_jOrvZ7
Ilustrācija: Pelnu diena. Arta Skuja, 2026