Šī gada Baltajā svētdienā, 16. aprīlī, Santjago notika mācītājas Sandras Rozenbergas-Saavedras amatā ievešanas dievkalpojums Čīles Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas Trīsvienības draudzē. 2022. gada 23. septembrī Čīles Trīsvienības Evaņģēliski Luteriskās draudzes padome aicināja viņu uzņemties draudzes garīgo vadību.
Amatā ievešanas dievkalpojumu vadīja Čīles Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas bīskape Izani Bruč. Dievkalpojumā piedalījās emeritētā draudzes mācītāja Glorija Rohas (pirmā ordinētā sieviete mācītāja Čīlē), kā arī amata māsas un brāļi no citām Čīles luterāņu draudzēm, kuri, uzliekot viņai rokas un atsaucoties uz dažādām Bībeles rakstu vietām, lūdza par viņu. Draudzes priekšnieks Kritiāns Teļjo nolasīja un svinīgi nodeva bīskapei draudzes lēmumu par mācītājas Sandras aicinājumu Trīsvienības draudzē. Dievkalpojums noslēdzās visiem kopā dziedod “Ved mani, Dievs” spānisko versiju. Dievkalpojumam sekoja sirsnīga kristīgā sadraudzība baznīcas dārzā.
Mācītājai Sandrai Rozenbergai-Saavedrai Čīles Evaņģēliski Luteriskā Baznīca ir uzticējusi arī sieviešu un dažādības nozaru garīgo vadību.
Sandra ir dzimusi un augusi Latvijā, Bauskas pusē, teoloģiju studējusi Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē, kur 1994. gadā ieguvusi bakalaura grādu teoloģijā. Draudžu dzīvē aktīvi darbojusies kopš 1989. gada, dibinot un vadot Bauskas Svētā Gara evaņģēliski luteriskās baznīcas svētdienas skolu, un vēlāk kļūstot par LELB Bauskas iecirkņa svētdienas skolu koordinatori. Ar arhibīskapa Kārļa Gailīša norīkojumu viņa kalpoja Jaunjelgavas Mārtiņa Baltajā un Daudzeses draudzēs kā mācītāja vietas izpildītāja no 1992. gada līdz 1995. gadam. Ordinēta mācītājas amatā Latvijas Evaņģēliski Luteriskajā Baznīcā Ārpus Latvijas (tagad LELBP) 1995. gada. 29. oktobrī Karakasas Augšāmcelšanās draudzē Venecuēlā, kurā kalpoja līdz 1997. gadam. Līdz pat šai dienai Sandra ir saglabājusi ciešu kontaktu ar daudziem saviem audzēkņiem un iepriekšējo draudžu locekļiem Latvijā un citur pasaulē.
Latvijā no 1992. gada līdz 1995. gadam Sandra darbojās arī kristīgās žurnālistikas jomā, rakstot iknedēļas slejas dienas laikrakstam „Labrīt” un vadot iknedēļas raidījumu Aperto Libro Latvijas Kristīgajā Radio. No 2021. gada kā ārštata žurnāliste gatavo publikacijas biedrības Latviesi.com portālam. Sandra ir viena no LLSTA dibinātājām.
Sandra studējusi arī starptautiskās attiecības Čīles Andresa Beļjo Diplomātiskajā akadēmijā un no 1998. gada līdz 2001. gadam strādāja Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas diplomātiskajā dienestā. Kopš 2013. gada sabiedriskā kārtā (ad honorem) viņa ir Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras pārstāve Čīlē.
2001. gadā Sandra pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Čīlē, kur, kopā ar vīru Ernesto, darbojās uzņēmējdarbībā. Šajā jomā Sandra ir ieguvusi zināšanas Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē, kā arī studējusi elektronisko komerciju Valparaiso Pontifikālajā Katoļu Universitātē Čīlē.
Čīles evaņģēliski luteriskās baznīcas (IELCH) pirmsākumi meklējami 1860. gados, kad vācu luterāņu imigranti kolonizēja valsts dienvidu daļu. Čīlē ne Romas katoļu baznīcu veidošanās nebija atļauta pirms 1925. gada, kad baznīcas un valsts nodalīšana tika iekļauta konstitūcijā. Luterāņu baznīcas izveidoja asociāciju, kuras rezultātā 30. gadu beigās Čīlē tika izveidota evaņģēliskā vācu baznīca. Nosaukums tika mainīts uz evaņģēliski luterisko baznīcu 1959. gadā. Sešdesmitajos gados, “čileanizācijas” un jaunu draudžu veidošanās procesā, IELCH sāka sludināt spāņu valodā. Baznīca apņēmās strādāt starp sabiedrībā atstumtajiem un ekonomiski apspiestajiem slāņiem. Pēc 1973. gada valsts apvērsuma baznīcas vadība, tās mācītāji un laicīgie locekļi iesaistījās cilvēktiesību aizsardzības jomā. Rezultātā lielās vāciski runājošās draudzes, kuras atbalstīja militāro valdību, izstājās no IELCH un izveidoja Čīles Luterāņu Baznīcu (ILCH). Šodien starp abām baznīcām notiek dialogs un sadarbība Čīles Luterāņu Baznīcu padomē. IELCH turpina kalpot nabadzīgo un apspiesto iedzīvotāju slāņu vidū. Baznīca ir aktīvi iesaistīta starpreliģiju dialogā Čīlē. IELCH ir Pasaules Luterāņu Federācijas, Pasaules Baznīcu padomes un Latīņamerikas Baznīcu padomes locekle.
Savukārt Čīles Evaņģēliski Luteriskās Trīsvienības draudzes pirmsākumi meklējami Christuskirche (vācu valodā Kristus baznīcas) izveidē un celtniecībā, ko finansēja vāciski runājošā Santjago luterāņu kopiena. Baznīcas templis tika atklāts 1959. gada 19. aprīlī. Tā 20. gadsimta 60. gadu sākumā pirmie luterāņi, kas dzīvoja Ņuņoa, Macul, Lareina un šo rajonu apkārtnē, sāka organizēties un izveidoja neatkarīgu draudzi. Trīsvienības draudze tika oficiāli nodibināta 1969. gadā kā luterāņu draudze, savukārt trīs gadus vēlāk tā ieguva juridisko statusu saskaņā ar Čīles likumdošanu. Čīles luteriskās baznīcas šķelšanās laikā, kas formāli notika 1975. gadā, Trīsvienības draudze nolēma palikt Čīles evaņģēliski luteriskajā baznīcā (IELCH).
