2022. gada marta “Svētdienas Rīts” izdevumā publicēts teoloģijas doktorantes un evaņģēlistes Kristīnas Ēcis raksts par pagaidām nepētīto Lilijas Otīlijas Grīviņas (1883-1944) misijas pieredzi Ķīnā.
Grīviņa, neskatoties uz tuvinieku pretestību, sekoja savam aicinājumam, kļuva par misionāri un aktīvi kalpoja Ķīnā no 1913. līdz 1924. gadam. Viņa darbojās skolā neredzīgām meitenēm un evaņģelizēja ģimenēm. Viņai kā vienai no tajā laikā retajām misionārēm-sievetēm bija priekšrocības misijas darbā, jo tas deva iespēju privāti sarunāties ar sievietēm un pāriem, kamēr Ķīnas kultūras īpatnību dēļ misionāri-vīrieši varēja nodot Evaņģēlija vēsti tikai citiem vīriešiem.
Kā raksta Ēcis, “Grīviņai Latvijas misijas vēsturē ir nozīmīga loma, jo viņa spēja pārvarēt šķēršļus un atsaukties sajustajam Dieva aicinājumam. Viņa bija viena no retajām, kas uzdrīkstējās.”
Runājot par savu kalpošanas aicinājumu, Grīviņa pati dienasgrāmatā rakstījusi: “Patiesībā tā nebija mana vēlme, bet gan Dieva Gara mudinājums manī. Man pašai joprojām bija šaubas. Kad neilgi pēc tam izlasīju grāmatu “Ķīnas mocekļi”, man kļuva ļoti skaidrs, ka jābrauc uz Ķīnu. Es jutos ļoti laimīga par šo Kunga uzdevumu, bet manā sirdī bija sajūta: Ja Kungs lūgtu tev atdot savu dzīvi martīra nāvē, tad tu bailēs un kaunā noliegsi Kungu. Manī izcēlās cīņa, kas ilga trīs dienas, līdz Kungs man deva pārliecību, ka Viņš dos man spēku, ja Viņš to no manis lūgs. Es noliku savu nabadzīgo dzīvi uz Kunga altāra un teicu: “Kungs, ja tu vari mani izmantot Ķīnā, še es esmu, sūti mani!””
Ar pilnu publikācijas tekstu iespējams iepazīties “Svētdienas Rīts” marta numurā. Plašāks Kristīnas Ēcis pētījuma izklāsts tiks publicēts gaidāmajā LU Teoloģijas fakultātes žurnāla “Ceļš” izdevumā.