1992. gada novembrī – LELB arhibīskapa Kārļa Gailīša pēkšņā nāve.
1993. gada 26. janvārī notiek LELB ārkārtas Sinode, kurā par LELB arhibīskapu tiek ievēlēts mācītājs Jānis Vanags, kurš kandidējot pauž savu pārliecību pret sieviešu ordināciju.
Šis lēmums vistiešākā veidā skar 20 garīdznieku sarakstā esošās LELB mācītājas un LU Teoloģijas fakultātes studentes. Tas ir pretrunā ar LELB 14. Sinodes lēmumu un pozitīvo balsojumu par sieviešu ordināciju.
1992. gadā LELB kalpo: mācītāja Vaira Bitēna (Katrīnas, Lēdurgas, Saulkrastu-Pēterupes draudzē), mācītāja Sarmīte Fišere(Carnikavas un Ogres draudzē), mācītāja Valda Krūmāja (Dundagas un Ģipkas draudzē), mācītāja Aida Prēdele (Drustu draudzē), mācītāja Austra Reine (no ASV, pēc K. Gailīša aicinājuma – Piltenes un Užavas draudzē), palīgmācītāja Railvija Rozīte (Puzes draudzē), mācītāja Dace Rubļevska (Kuldīgas Sv. Annas, Ēdoles un Vārmes draudzē), mācītāja Berta Stroža(Konsistorijas vikāre), mācītāja emerita Aleksandra Dombure, mācītāja emerita Irma Kalēja. Teoloģijas fakultātes kalpojošās studentes ar arhibīskapa norīkojumu: Gija Brokāne (Zaubes draudzē), Ivanda Ceijere (Augstrozes draudzē), Māra Dzērve (Kandavas prāvesta A. Ālera rīcībā Tukuma draudzē), Zilgme Eglīte (Penkules draudzē), Sandra Rozenberga (Jaunjelgavas un Daudzeses draudzē), Anita Tukiša (Valdemārpils draudzē), Marika Vidiņa (Bolderājas draudzē), Aija Zvirbule (Straupes draudzē). Bez arhibīskapa norīkojuma draudzēs kalpo teoloģijas studentes Indra Skuja (Rīgas Lutera un Garkalnes draudzē mācītāja J. Rubeņa vadībā), Dace Jaunzeme (Sēlpils iecirkņa vikāre), kā arī tās, kas, atsaucoties aicinājumam, uzsākušas studijas TF.
1993. gada marta sākumā LELB Konsistorija pieņem lēmumu noturēt vēl vienu ārkārtas Sinodi 15. un 16. jūnijā, lai lemtu par nepieciešamību piedalīties Lielsinodē 1993. gada 30. jūnijā.
LELBĀL šo Konsistorijas lēmumu par papildus Sinodes rīkošanu pirms Lielsinodes, lai izvērtētu, vai līdzdalība Lielsinodē nepieciešama, uztver kā atteikumu, jo atlikušo divu nedēļu laikā starp LELB Sinodi un Lielsinodi nav iespējams organizēt Amerikas un Austrālijas sinodāļu ceļošanu.
1993. gadā no 18. līdz 20. martam LELBĀL Virsvalde plenārsedē Katskiļos vienbalsīgi nolemj: A daļā atzīt, ka visas LELBĀL draudzes un apgabali vēlas turpināt atjaunot vienotu Latvijas Evaņģēliski luterisku baznīcu, tādēļ Virsvaldei jāturpina sarunas par kopīgas struktūras veidošanu un jāvienojas par Lielsinodes norises pārcelšanu uz 1995. gadu iecerēto Draudžu dienu laikā; B daļā atzīt, ka pirms vienotas struktūras veidošanas ir jāvienojas par sieviešu ordinācijas jautājumu.
Komentējot LELBĀL lēmuma B daļu, prāvests E. E. Rozītis raksta: “Lēmuma B daļā minēts ļoti nopietns jautājums, proti, sieviešu ordinācija. Kā to rāda Baznīcas Virsvaldes vienbalsīgais balsojums par Ievas Graufeldes iecelšanu prāvestes amatā, visi Baznīcas Virsvaldes locekļi ir par sieviešu ordināciju mācītājas amatā. LELBĀL apzinās sevi vienotu ar arhibīskapu T. Grīnbergu un dzimtenes arhibīskapiem Dr. J. Matuli un K. Gailīti, kurš trīs mēnešus pirms savas nāves piedalījās bīskapes Marijas Jepsenas ievešanā amatā, atzīstot to par īpašu Dieva žēlastības dāvanu. Ārpus Latvijas 1993. gadā kalpo 15 ordinētas sievietes, t. i., gandrīz puse no mācītājiem līdz 50 gadu vecumam.”
1993. gada 21. martā Katskiļos LELBĀL Virsvalde pieņem prāvesta L. Čuibes lūgumu doties emeritūrā un par LELBĀL prāvesti Zviedrijā ievēl Ievu Graufeldi, pirmo latviešu prāvesti. Viņu amatā ieved prāvests V. Vārsbergs.
1993. gada jūnijā mācītājs Dr. Egils Grīslis, mācītāja Ilze Kuplēna un prāveste Ieva Graufelde tiekas Konsistorijā, lai ar arhibīskapu Jāni Vanagu sāktu pārrunas par sieviešu ordināciju.
1994. gada pavasarī mūžībā tiek aizsaukts profesors Roberts Akmentiņš, atjaunotās LU TF dekāns, sieviešu iedrošinātājs teoloģijas studijām.
1994. gada 6. aprīlī notiek LELB ārkārtas Sinode, kurā ievēl jaunos Konsistorijas locekļus un Revīzijas komisijas locekļus. Konsistorijas prezidijs: arh. J. Vanags, prāv. E. Bikše, prāv. V. Pirro. Konsistorijas padomnieki: J. Rubenis, M. Plāte, A. Beimanis, U. Jumejs, A. Kavacis, J. Bērziņš. Revīzijas komisija: T. Rēdmanis, A. Rāviņs, A. Vaickovskis.
1994. gada 1. maijā par LELBĀL bīskapu tiek konsekrēts jaunievēlētais arhibīskaps E. E. Rozītis. Kā kontinuitātes zīme E. E. Rozītim tiek pasniegts arhibīskapa Teodora Grīnberga krusts, zizlis un tērps. Konsekrācijas dievkalpojumā piedalās gan mācītāji, gan mācītājas, arī arhibīskaps J. Vanags. Arhibīskapu E. E. Rozīti konsekrē bīskaps H. Svenungsons no Zviedrijas.
1994. gada 1. septembrī LU TF uzsāk vadīt jaunievēlētais dekāns Vilis Vārsbergs. LU Teoloģijas fakultātes absolventu vidū ir sešas sievietes: Zane Blaumane, Ivanda Ceijere, Sandra Gintere, Sandra Rozenberga, Elizabete Taivāne un Marika Vidiņa.
1994. gada 5. septembrī LELB Konsistorija pieņem rezolūciju pret homoseksuālisma piekopšanu un propagandu.
1994. gada septembrī četras Teoloģijas fakultātes studentes Zane Blaumane, Kristīne Sūna, Sandra Rozenberga un Anželika Zorina tiek uzaicinātas uz Ziemeļvalstu sieviešu mācītāju konferenci Gēteborgā. Tur viņām ir iespēja tikties ar pirmo Norvēģijas Baznīcas bīskapi Rosmari Kohn. Seko Zviedrijas Baznīcas Stokholmas diacēzes piedāvājums septiņām Teoloģijas fakultātes studentēm mēnesi praktizēties draudzēs. Starp tām ir vēlākās LELBĀL ordinētās mācītājas Z. Blaumane, K. Sūna, I. Pušmacāne, S. Rozenberga un A. Rozenberga.
1995. gada 22. janvārī pēc izturētajiem LELBĀL ordinācijas komisijas pārbaudījumiem tiek ordinēta pirmā LU TF absolvente Zane Blaumane, kas dzimusi 1968. gadā. Paralēli studijām Londonas universitātē viņa uzsāk kalpošanu par vikāri LELBĀL Lielbritānijā.
1995. gadā no 20. līdz 22. februārim Jaunmoku pilī notiek LELB un LELBĀL vadītāju tikšanās. Sarunu tēmas: Porvo dokuments, liturģija un Dziesmu grāmata.
1995. gada februārī Rīgā notiek Latvijas luterāņu sieviešu teoloģu tikšanās ar Ziemeļelbas Evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskapi Mariju Jepsenu.
1995. gada 29. martā noris mācītāju konference “Porvo dokuments un LELB izpratne par garīgo amatu”. Galavārds par akceptēšanu tiek atlikts uz nākamo Sinodi.
1995. gada 7. maijā pēc izturētajiem LELBĀL ordinācijas komisijas pārbaudījumiem diakones amatā LELBĀL tiek ordinēta LU TF absolvente Gija Brokāne, kas iepriekš ar arhibīskapa K. Gailīša norīkojumu kalpojusi LELB draudzēs Zaubē un Madlienā. G. Brokāni kalpošanai aicinājušas Oregonas un Takomas draudzes. Gijas Brokānes vietā Madlienas draudzē, atsaucoties draudzes priekšnieces aicinājumam, kalpošanu uzsāk LU TF studente I. Vintere Rīgas Lutera draudzes mācītāja J. Rubeņa pārraudzībā.
1995. gada 16. maijā Rīgā mūžībā aiziet mācītāja emerita Irma Kalēja, kuru pēc studijām LELB Teoloģijas seminārā 1981. gadā mācītājas amatā ordinēja arhibīskaps Jānis Matulis. Viņa daudz spēka un enerģijas bija ielikusi kalpošanā Strazdes baznīcā, kā arī Liepājas un Salaspils draudzē.
1995. gadā no 14. līdz 18. jūnijam Hamburgā notiek Deutscher Ev. Kirchentag in Hamburg. Tajā prāveste Ieva Graufelde referē par situāciju sieviešu ordinācijas jautājumā LELB un LELBĀL. Notiek paneļdiskusija starp Ziemeļelbas bīskapi M. Jepsenu un LELB arhibīskapu J. Vanagu. Kirhentaga pasākumos viesojas arī LU TF studentes I. Ezerniece, I. Vintere, I. Geidāne un K. Sūna.
1995. gada 17. jūlijā Rīgā tiek dibināta Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienība (LLSTA). Dibināšanas sapulcē piedalās 18 teoloģes. No tām septiņas ir mācītājas: Vaira Bitēna, Berta Stroža, Sarmīte Fišere, Austra Reine, Ilze Grenze, Inese Radziņa, Anita Vārsberga, kā arī diakone Vija Klīve, kalpojošās teoloģijas studentes Marika Vidiņa, Dace Jaunzeme, Sandra Rozenberga, teoloģijas studentes Kristīne Sūna, Aiva Rozenberga, Ilze Ezerniece, Ilze Geidāne, Ieva Vintere un Dace Vidruska. Apvienības mērķis – veicināt savstarpējo atbalstu un sadraudzību laikā, kad notiek sieviešu izstumšana no Baznīcas kopības, organizēt izglītojošus pasākumus sabiedrības informēšanai par sieviešu un vīriešu kalpošanu Baznīcā. Par apvienības prezidenti ievēl pirmo ordinēto sievieti Latvijā Vairu Bitēnu, par viceprezidentēm – Sarmīti Fišeri un Austru Reini.
1995. gada 17. un 18. jūlijā Ēdolē notiek kārtējā LELB un LELBĀL vadītāju konference, kurā apspriež jautājumus par teoloģisko izglītību un garīgo amatu.
1995. gada 9. augustā pēc LELBĀL ordinācijas komisijas pārbaudījumiem mācītājas amatā tiek ordinēta LU TF absolvente Kristīne Sūna, kas turpina teoloģijas studijas Oksfordas universitātē un, tās pabeidzot, atgriežas Latvijā.
1995. gada 21. augustā pēc LELBĀL ordinācijas komisijas pārbaudījumiem mācītājas amatā LELBĀL tiek ordinēta LU TF absolvente Zilgme Eglīte, kas iepriekš ar arhibīskapa K. Gailīša norīkojumu kalpoja LELB Penkules draudzē. Zilgme studē Luvenas Katoļu universitātē un apkalpo Briseles latviešu draudzi Beļģijā.
1995. gada 21. augustā tiek nodibināta Latvijas Evaņģēliski luteriskā sieviešu apvienība (LELSA).
1995. gada 22. augustā notiek Sieviešu ordinācijas 20. gadadienai veltīts atceres dievkalpojums Rīgas Domā, kuru organizē LLSTA un kurā piedalās visas ordinētās LELB mācītājas un kalpojošās studentes. Aicināts ir arī arhibīskaps J. Vanags, taču viņš šo dievkalpojumu ar savu klātbūtni nepagodina. Piedalās LELB arhibīskaps E. E. Rozītis un daži LELB vecās, vidējās un jaunākās paaudzes mācītāji. Iznāk šai gadskārtai veltīta grāmata “Ej un saki!” (Ogres Ev. lut. draudze, 1995), kuras iniciatore ir Sarmīte Fišere. Izdots “Neatkarīgās Rīta Avīzes” pielikums, kas veltīts šai tēmai un kura redaktores ir Marika Vidiņa un Indra Skuja.
1995. gada 28. un 29. augustā notiek mācītāju konference par Porvo dokumentu. Piedalās Oslo bīskaps.
1995. gada 17. septembrī pirmo reizi LELB vēsturē notiek evaņģēlistu amatā ievešana. Pēc 16 mēnešu kursiem amatā tiek ievesti 34 evaņģēlisti, tai skaitā 14 evaņģēlistes: Laura Dille (kalpo Gulbenes draudzē), Indra Evamois, Vineta Freimane (kalpo Liepājas Sv. Annas draudzē), Sandra Gintere (studē LU TF), Guna Hvoinska (Liepājas Sv. Annas draudze), Guna Jostsone (Mazsalacas draudze), Inga Kulmane (Liepājas kristīgais bērnudārzs), Indra Lodiņa (Kuldīgas Sv. Annas draudze), Ilze Elizabete Ozoliņa (Rīgas Lutera draudze), Skaidrīte Putniņa (Jēkabpils draudze), Margarita Rudjaka (Jaungulbenes draudze), Agrita Staško (Kuldīgas Sv. Katrīnas draudze), Daiga Umere (Rūjienas Sv. Bērtuļa draudze), Elīza Zikmane (Kalnciema draudze, studē LU TF).
1995. gada 29. oktobrī LELBĀL tiek ordinēta Sandra Rozenberga, LU TF absolvente, kas iepriekš kalpojusi Jaunjelgavas draudzē.
1996. gada 16. janvārī LELB 18. Sinode nolemj turpināt diskusijas par Porvo dokumentu un sieviešu ordinācijas jautājumu (nepieņemot galīgo nostāju). Par LELB arhibīskapu atkārtoti ievēl J. Vanagu.
1996. gadā Zviedrijas Baznīcas bīskaps Henriks Svenungsons, balstoties uz PLF lēmumiem un ieteikumiem, kā arī sekojot savai pārliecībai, ierosina divus atbalsta pasākumus. Pirmais – seminārs LELB sievietēm mācītājām, otrais – teoloģijas studentēm. Stokholmas/Upsalas diecēzē nedēļu garā vizītē un apmācību seminārā piedalās: mācītāja Dace Rubelvska, kalpojošā teoloģe Marika Vidina, mācītāja Austra Reine, kalpojošā teoloģe Indra Skuja, mācītāja Vaira Bitēna un mācītāja Sarmīte Fišere. Seminārā teoloģijas studentēm piedalās I. Pušmucāne, L. Puriņa-Purīte, I. Kļaviņa, I. Ezerniece, I. Geidāne un I. Druviņa.
1996. gada 20. aprīlī pirmo reizi kopā sanāk LELB Konsistorijas izveidotā Teoloģijas komisija sieviešu ordinācijas jautājuma izpētei. Komisijas locekļi: mācītāji A. Bite, J. Cālītis, D. Rubļevska, N. Kamergrauzis, G.Kalme un arhibīskaps J. Vanags.
1996. gada 7. maijā Latvijas Evaņģēliski luteriskā sieviešu apvienība rīko starptautisku teoloģisku konferenci “Sievietes vieta un loma Baznīcā”.
1996. gadā no 9. līdz 14. maijam LLSTA rīko 2. Eiropas sieviešu teologu konferenci, kura norisinās rehabilitācijas centrā “Vaivari”.
1996. gada 6. septembrī Doles-Ķekavas un Bulduru draudzes mācītājs Ilārs Plūme deklarē altāra un kanceles sadraudzības pārtraukšanu ar LELB.
1996. gada 8. septembrī Tallinas Domā notiek svinīgs dievkalpojums, kurā Skandināvijas un Baltijas valstu luterāņu un anglikāņu Baznīcu vadītāji paraksta Porvo deklarāciju, pasludinot sadraudzību starp šīm Baznīcām. Porvo deklarāciju neparaksta Dānijas un Latvijas luteriskās Baznīcas. Svinīgajā ceremonijā LELB delegācija piedalās novērotāju statusā.
1997. gadā no 6. līdz 16. janvārim LELB arhibīskaps J. Vanags atrodas komandējumā ASV un viesojas Misūri Sinodes baznīcā, kura neatzīst sieviešu ordināciju, un pārrunā sadarbības jautājumus.
1997. gadā no 18. līdz 22. janvārim Rendsburgā (Vācija) notiek LELB Satversmes komisijas sēde, kurā piedalās LELB, LELBĀL, Zviedrijas un Ziemeļelbas pārstāvji. Tēma – garīgais amats.
1997. gada 13. aprīlī Indra Skuja, kura līdz tam kalpoja Rīgas Lutera draudzē, dodas trimdā un, izturējusi LELBāL ordinācijas komisijas pārbaudījumu, tiek ordinēta LELBĀL, un kalpo Vilimantikas un Mančesteras dradzēs ASV, paralēli studējot Harfordas seminārā.
1997. gada 28. un 29. aprīlī Rīgā turpinās LELB Satversmes komisijas sēde. Tēma – garīgais amats. Piedalās: Dr. R. Slenzka, zviedru teologi R. Perseniuss un L. Tunberg.
1997. gada 30. janvārī un 22.maijā amatā ieved evaņģēlistes: Indru Švarci (Daugavgrīvas Baltā draudze, LU TF), Anitu Tukišu (LU TF, Iģenes draudze), Rotu Vavilovu (Limbažu draudze, LU TF), Daci Priedi (Kuldīgas Sv. Annas draudze).
1997. gada 1. februārī LELB Konsistorija pieņem lēmumu dibināt LELB Lutera Akadēmiju – Baznīcas mācību iestādi garīdznieku izglītošanai. Par tās rektoru apstiprina teoloģijas doktoru profesoru Reinhardu Slenzku.
1997. gada 22. un 23. maijā Lutera Akadēmijā notiek sešu semestru studiju (prasības reflektantiem: pabeigta augstākā izglītība, trīs gadu stāžs draudzē, mācītāja rekomendācija, sekmīgi iestājpārbaudījumi, kā arī neoficiāli – vīrieša dzimums) iestājeksāmeni. Tiek uzņemti 13 studenti.
1997. gada 23. maijā Misūri Sinodes Teoloģijas seminārs Fortveinā piešķir arhibīskapam Jānim Vanagam goda doktora grādu, jo viņa ieguldījums Baznīcas vadībā tiek novērtēts kā nozīmīgs luteriskās teoloģijas apliecinājums pasaulē un konfesionālo luterisko teoloģiju veicinošs Latvijā.
1997. gadā no 8. līdz 16. jūlijam Honkongā notiek Pasaules Luterāņu federācijas asambleja, kurā piedalās LELB arhibīskaps J. Vanags, mācītājs L. Rozentāls, Latvijas Evaņģēliski luterisko sieviešu apvienības locekle I. Ivanovska, LLSTA valdes priekšsēdētāja teoloģe I. Ezerniece, LELBĀL mācītāja A. Vārsberga, mācītāja Silvija Zalts, arhibīskaps E. E. Rozītis. Viens no PLF asamblejas balsojumiem saistīts ar PLF atbalstu Lutera Akadēmijai Rīgā. LLSTA informē asamblejas dalībniekus, ka, atbalstot Lutera Akadēmiju, tiek atbalstīta mācību iestāde, kurā garīgajam amatam sagatavos tikai vīriešus, jo sieviešu ordinācija LELB netiek veikta. PLF asambleja pieņem rezolūciju par atbalstu šim projektam, uzdodot turpināt risināt jautājumus par sieviešu izglītības iespējām visās šīs mācību iestādes programmās. Arhibīskaps J. Vanags laikrakstā “Svētdienas Rīts” pauž sašutumu par šo iejaukšanos LELB plānos.
1997. gadā no 7. līdz 9. augustam notiek starptautiska konference “Sievietes un vīrieši dialogā”, kuru organizē Valsts cilvēktiesību birojs. Notiek polemika starp LELB arhibīskapu J. Vanagu un Valsts Cilvēktiesību biroju par Islandes sieviešu baznīcas dievkalpojumu.
1997. gada 31. augustā pēc LELBĀL ordinācijas komisijas pārbaudījumiem mācītājas amatā LELBĀL tiek ordinēta Jogita Mingina, LU TF absolvente, kas turpina studēt teoloģiju Vācijā un kalpot Bavārijas latviešu draudzēs: Ambergas, Augstburgas, Berchtesgadenas, Ingolštates, Memmingenas, Minhnes, Nirnbergas un Ulmas draudzē.
1997. gada 29. oktobrī Rīgas Sv. Jāņa baznīcā LELB arhibīskaps J. Vanags amatā ieved evaņģēlistes Ievu Zeiferti (Rīgas Lutera draudze, LU TF absolvente), Ausmu Radziņu (Rīgas Lutera draudze, studē LU TF), Ievu Kļaviņu (Madonas, Cesvaines draudze, LU TF absolvente), Gitu Judeiku (Valmieras Sv. Sīmaņa draudze).
1997. gada decembrī LELB sieviešu apvienība pārtop par LELB sieviešu līgu.
1998. gada 16. jūlijā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā LELB arhibīskaps J. Vanags amatā ieved 18 evaņģēlistus un evaņģēlistes, t. sk. Laumu Lapu (Rīgas Sv. Trīsvienības draudze), Kristīni Vanagu (Rīgas Kristus draudze, studē LU TF), Daci Parādnieku (Biķeru draudze, studē LU TF), Ivetu Jostiņu (Kuldīgas Sv. Annas draudze) u. c.
1998. gada 5. oktobrī LELB sieviešu līga un LELB Konsistorija kopīgi rīko konferenci “Dzimumu teoloģija – jautājumi, problēmas, perspektīvas”.
1999. gada 6. jūlijā par LU TF dekānu tiek ievēlēts J. Cālītis.
1999. gada 8. augustā LELBĀL tiek ordinēta Dace Jaunzeme, kas iepriekš kalpoja Sēlpils prāvesta rīcībā.
1999. gada 24. septembrī ekspluatācijā nodod jauno LELB Lutera Akadēmijas namu Doma laukumā 1. Būvniecība veikta, pateicoties Misūri Sinodes ziedojumiem un, iespējams, arī PLF atbalstam.
1999. gada novembrī Vācu Evaņģēliski luteriskā baznīca Latvijā atsakās no ieceres pārskatāmā nākotnē pievienoties LELB, jo LELB arhibīskaps neatzītu sievietes mācītājas vācu draudzēs, ja tādas tiktu aicinātas kalpot.
1999. gadā, pabeigusi studijas morālteoloģijā un ētikā Lēvenas Katoļu universitātē Briselē, Latvijā atgriežas arhibīskapa E. E. Rozīša ordinētā mācītāja Zilgme Eglīte, kura būtu gatava kalpot LELB draudzēs. Viņai šāda iespēja tiek atteikta. Atgriežoties Zilgme strādā informācijas tehnoloģiju jomā, vēlāk par starptautisko attiecību koordinatori.
1999. gadā intervijā Touchstone, St. James brālības izdevumā, kurš apvieno visu konfesiju kristiešus ar konservatīviem uzskatiem, žurnālists jautā LELB arhibīskapam J. Vanagam: “Netālu no vietas, kur dzīvoju Amerikā, ir Filadelfijas latviešu luterāņu baznīca, tur mācītāja ir sieviete. Es nezinu, vai viņa tika ordinēta Latvijā…”
J.V.: “Es domāju, ka viņa bija viena no pirmajām, kas devās uz ārzemēm, lai tiktu ordinēta. Kad uzzināju par centieniem ārzemēs ordinēt sievietes teoloģes, kas studē Rīgā, es uzrakstīju vēstuli arhibīskapam E. E. Rozītim. Tas ir labi, ka LELB var palīdzēt LELBĀL, bet viņam ir jārēķinās, ka šīm dāmām nebūs iespēja atgriezties pēc diviem gadiem un būt pieņemtām kā ordinētām mācītājām mūsu Baznīca. Es informēju viņu, ka tāda iespēja nepastāv, ka viņš ordinēs ārzemēs, bet viņas pēc tam kalpos šeit. Ir grūti dabūt darba atļauju ASV un citās valstīs, lielākajai daļai tā tiek dota tikai uz noteiktu laiku. Viena vai vairākas no šīm ordinētajām dāmām ir atgriezušās Latvijā. Es nezinu, kāds viņām varētu būt pielietojums.”
(Avots: http://www.touchstonemag.com/archives/article.php?id=14-04-031-i)
Noslēdzas posms, kurā norit karstas debates un cīņas “par” un “pret” LELB arhibīskapa Jāņa Vanaga personīgo pārliecību un sieviešu tiesībām realizēt savu Dieva doto un iepriekšējo arhibīskapu apstiprināto aicinājumu garīdznieces kalpošanā. Šajā laikā nenotiek abpusēji ieinteresēts dialogs starp sievietēm un arhibīskapu. Kā risinājums tiek piedāvāts evaņģēlistes amats, kas ir domāts lajiem bez pilnas izglītības uz noteiktu laiku. Tiek izveidota Teoloģijas komisija, kuras darbs beidzas bez rezultātiem. Tiek izveidota alternatīva izglītības iestāde, kurā pastorālajā plūsmā sievietes nav gaidītas.
Notiek sieviešu pielāgošanās jaunajai situācijai – apvienošanās apvienībā, skaļi protesti, starptautisko organizāciju iesaistīšana, arī emigrācija uz LELBĀL, evaņģēlistes amata pieņemšana vai aiziešana no LELB. Amatbrāļi šajos procesos netiek iesaistīti, valda bailes paust savu atbalstu sievietēm. Vērojot no malas un atbalstot slepus, amatbrāļi saka: “Ja tas (sieviešu kalpošana LELB ar Vārdu un Sakramentu) ir no Dieva, tas pastāvēs, ja nav, tad izzudīs.”
Šeit var tikt ievietoti jūsu pētījumi, atmiņas, dokumenti par šo tematu.
Mājas lapas redaktore
Avoti:
“Latvijas Ev. lut. baznīcas gadagrāmata 1993. gadam” (LELB/ LELBĀL, 1992)
“Latvijas Ev. lut. baznīcas gadagrāmata 1994. gadam” (LELB / LELBĀL, 1993)
“Latvijas Ev. lut. baznīcas gadagrāmata 1995. gadam” ((LELB / LELBĀL, 1994)
“Latvijas Ev. lut. baznīcas gadagrāmata 1996. gadam” (LELB / LELBĀL, 1995)
“Latvijas Ev. lut. baznīcas gadagrāmata 1997. gadam” (LELB / LELBĀL, 1996)
“Latvijas Ev. lut. baznīcas gadagrāmata 1998. gadam” (LELB / LELBĀL, 1997)
“Latvijas Ev. lut. baznīcas gadagrāmata 2000. gadam” (LELB / LELBĀL, 1999)
„Marijas dziesmas un stāsti; latviešu garīdznieču raksti” (Klints,2005)