Vēlamies pastāstīt Jums vēl par kādu reformācijas sievieti, kas 16. gadsimta pirmajā pusē dzīvoja Vidusvācijā. Ar šo noslēgsim arī mūsu stāstu par sievietēm reformātorēm Vidusvācijā.
Urzula Veida
Urzula Veida dzīvojusi laikā no 1510. gada līdz 1565. gadam.
Vēstures arhīvos Urzula pazīstama arī ar šādiem vārdiem: Ursula Behm, Ursula Pehem, Ursula von Schöppritz, Ursula Weida, Ursula Weydin, Ursula von Zschöpperitz.
Urzula Veida cēlusies no dižciltīgas Šopericu (Zschöpperitz) dzimtas, kas dzīvoja Altenburgā un bija saistīta ar firstu galmu (Fürstenhof). Urzulas tēvs Heinrihs bija hercoga oficieris. Pēc savas mātes Apolonijas nāves Urzula tika aizsūtīta kalpot Altenburgas galmā (Altenburger Hof). Galmā Urzula ieguva priekš 16. gadsimta sievietes pat ļoti labu izglītību. Pamflets, ko Urzula izdeva 1524. gadā ar nosaukumu “Wyder das unchristlich schreyben un Lesterbuch des Apts Simon zu Pegaw unnd seyner Brüder “, demonstrē to, ka pusaudze mācēja ne tikai lasīt un rakstīt, bet prata arī retorikas mākslu. Šādu pamfletu Urzula uzrakstīja tad, kad bija jau precējusies ar Aizenbergas galma (vai pils) pārvaldnieku Johanu Veidu (Johann Weyda). Galma pārvaldnieka amats tolaik bija augstākais ieņemamais amats visā Aizenbergas pilsētā un apkārt esošajos 59 apgabalos. Urzula sevi dēvēja par “Schösserin zu Eyssenbergk”, piedēvējot sev vīra amata nosaukumu.
Savas laulības vēlākos gados Urzula nonāca saskarsmē ar reformāciju. Viņas vīrs ar Saksijas hercoga rīkojumu 1524. gadā sāka ieviest reformāciju Aizenbergas cisterciešu klosterī. Johanam Veidam bija arī personīgi kontakti ar Luteru. Savā valdījumā viņš ieviesa reformācijas idejas, piemēram, atlaižot klostera iemītniekus un apprecinot priesterus. Jaunā situācija deva iespēju arī sievietēm, kuras līdz šim atradās slēgtās mācību iestādēs, piedalīties reformācijas izplatīšanā kā lasītājām un rakstu autorēm, izdodot mazus pamfletus. Urzula nodarbojās tieši ar to.
Urzula bija aizrāvusies ar Lutera rakstīto. Viņa lasīja arī Lutera Jaunās Derības tulkojumu. Par to noprotam no Jaunās Derības citātiem, ko viņa izmantoja savā rakstā. Savā pamfletā Urzula atbildēja Lutera rakstam Responsio ad Catharinum, kurā viņš bija interpretējis 1Kor 7. nodaļu. Turklāt Urzula arī citējusi Vecās Derības praviešus, kas izaicināja sava laika sociālo situāciju. 1541. gadā Johans Veida mira. Urzula apprecējās ar Altenburgas dižciltīgo Franci Pehemu (Franz Pehem) un atkal pārcēlās dzīvot uz Altenburgu. Tur Urzula rūpējās par Pehema trīs bērniem no pirmās laulības. Otrreiz Urzula kļuva par atraitni 1558. gadā un palika Altenburgā, kur par viņu pēdējo reizi zināms 1566. gadā.
1524. gada pirmajā pusē līdz Urzulai nonāca pret luterisko ticību sarakstīts pamflets ar nosaukumu “Zemes un ļaužu iznīcība un sagraušana”, kuru kā autors bija parakstījis Pegavas abats Sīmanis Blihs (Pegauer Abbot Simon Blich). Urzula juta, ka viņai ir publiski jāatbild uz šo rakstu, un sarakstīja atbildes pamfletu, kas tika izdots tā paša gada vasarā. Viduslaiku sievietes sarakstītais materiāls nepalika neievērots. No visiem pamfletiem, ko sievietes rakstīja reformācijas laikā, vienīgās divas atbildes reakcijas tika sarakstītas par Urzulas Veidas pamfletu (kā iepriekšējos rakstos minējām – viduslaikos vīrieši neuzskatīja par vajadzīgu atbildēt uz sievietes pausto viedokli par kaut ko, jo īpaši par teoloģiju). Ievērības cienīgs ir fakts, ka viens no šiem diviem atbildes viedokļiem aizstāv Urzulas Veidas viedokli. Otrs, rakstīts ar pseidonīmu, uzstājas pret sievietes argumentiem. Abi traktāti izdoti ar pseidonīmu. Otrā traktāta autors, kas sevi dēvē par Henricus PVH, izmanto tos pašus argumentus, kas bija izklāstīti sākotnējā pamfletā “Zemes un ļaužu iznīcība un sagraušana”, kas vērsās pret luterisko ticību un uz ko Urzula atbildēja. Tas liek secināt, ka anonīmais autors, visticamāk, ir bijis viens no Pegavas abata Sīmaņa Bliha aprindām.
Atbildes raksts “Atbilde pret kristiešu grāmatu” nevēršas pret Urzulu Veidu vien, bet pret sievietēm vispār – jo īpaši minot to, ka sievietes neseko Rakstiem, kuros teikts, ka tām jāklusē un jābūt padotām vīriešiem. Lai pierādītu sieviešu “ļaunumu”, autors ņem talkā vairākus piemērus no Bībeles, sākot ar Ievu, Jezebeli un beidzot ar Hērodiju, kuras vēlme iegūt Jāņa Kristītāja galvu (Mt 14:1–12) liek autoram secināt par to, ka sievietes kopumā ir bezdievīgas.
Zīmīgi, ka autors bija izlasījis ne tikai Urzulas Veidas pamfletu, bet arī Argulas fon Grumbahas rakstu. Tas norāda uz to, ka sieviešu sarakstītie darbi bija patiešām labi izplatīti. Autors kategoriski apgalvo, ka Lutera doktrīna ir sātana darbs, kas ved cilvēkus prom no patiesās ticības. Viņš apsūdz sievietes, kas aizstāv Lutera idejas, seksuālajās interesēs (iespējams, klosteru slēgšanas sakarā). Šajā kontekstā autors ne tikai min klosterus pametušos mūkus, bet arī teoloģijas studentus. Atbildes traktāts ir sarakstīts neparasti asā tonī, pat priekš Viduslaiku leksikas. Tas tikai parāda to, cik dziļi aizvainoti jutās reformācijas ideju pretinieki.
Iespējams, ka tieši asais polemiskais tonis traktātā pret Urzulu Veidu un sievietēm vispār motivēja kādu, kas parakstījies ar pseidonīmu Contz Drometers von Niclasshausen, uzrakstīt apoloģētisku darbu “Apologia Für die Schösserin zu Eysenbergk”. Tā noteikti nebija Urzula pati, jo traktātā atrodamas atšķirīgas teoloģiskas nianses. Kas ir interesanti, autors iestājas arī par sievietēm, pamatojot no pravieša Joēla 3. nodaļas teksta, ka sievietēm ir apsolīts Gars un ka viņas pravietos. Minēta arī Marijas dziesma par sociālo vienlīdzību, kā arī Filipa meitas, kas pravietoja (Apd 21:9).
Varam secināt, ka jau 16. gadsimtā bija domātāji, kas atbalstīja sievietes, kuras, līdzīgi kā Urzula Veida, rakstīja publikācijas un iestājās par evaņģēliju. Urzula Veida gluži vienkārši attiecināja uz sevi Lutera doktrīnu par visu ticīgo priesterību, tādēļ arī rada sevī drosmi publiski iestāties par luterisma ticību. Savu pamfletu Urzula Veida sāka ar vārdiem, ka viņa nolēmusi rakstīt, jo kristietim Luteram nav laika atbildēt katram ēzelim.
Gleznā Urzula ir attēlota ar savu pamfletu.Attēls: gleznotāja Mariana Lepadus
http://www.lepadus-kunst.de/kursevortraege.htm
Par citām Reformācijas sievietēm lasiet mūsu rakstos zemāk:
Argula fon Grumbaha: pirmā sieviete reformatore, Bībeles pētniece
Reformācijas sievietes Vidusvācijā I daļa
Reformācijas sievietes Vidusvācijā II daļa
Reformācijas sievietes Vidusvācijā III daļa
Reformācijas sievietes Vidusvācijā IV daļa
Reformācijas sievietes Vidusvācijā V daļa – Anna fon Mansfelde
Aļesja Lavrinoviča