Luterāņu dzimumu līdztiesības aizstāvji CSW65 aicina baznīcas atbalstīt sievietes un meitenes
No sengrieķu mitoloģijas līdz 21. gadsimta politikai sieviešu balsis tiek regulāri apklusinātas, apspiestas un izslēgtas no publiskās telpas. Baznīcas un reliģiskas organizācijas šodien ir atbildīgas par pastāvīgas patriarhālas attieksmes un rīcības apstrīdēšanu, kļūstot par pārmaiņu virzītājspēku gan valsts, gan kopienas līmenī.
Šādu intensīvu aicinājumu izteica dzimumu līdztiesības aizstāvji no Brazīlijas, Zimbabves, Palestīnas un Kolumbijas, kuri piedalījās paneļdiskusijā Apvienoto Nāciju Organizācijas Sieviešu statusa komisijā (CSW). 16. marta pasākumu “Varenas sievietes: ceļā uz labāku nākotni” organizēja Pasaules Luterāņu federācija (PLF) un Evaņģēliski luteriskā baznīca Amerikā (ELCA). PLF ir liela delegācija CSW65, kuras uzmanības centrā ir sieviešu līdzdalība sabiedriskajā dzīvē, ar dzimumu saistītas vardarbības izbeigšana un sieviešu un meiteņu atbalstīšana.
Viņu vidū bija māc. Dr Marcia Blasi (Brazīlijas evaņģēliskā luterāņu konfesionālā baznīca (ECLCB)), PLF “Dzimumu tiesību un sieviešu tiesību aizsardzības programmas” jaunā vadītāja. Teoloģijas profesore un dzimumu un reliģijas programmas koordinatore Faculdades EST São Leopoldo pilsētā norādīja, ka pēdējā gada laikā Brazīlijā notiek uzbrukumi sieviešu tiesībām. Konservatīvās baznīcas, viņa teica, ir “sadraudzējušās” ar populistiskiem politiķiem, lai atjaunotu “vecmodīgo naratīvu, kas nostāda sievietes viņu vietā, pakļautībā”.
Bieži vien “feminisms un dzimte tiek attēloti kā ļaunums [..], bet mūsu cerības nāk no kopīgas Bībeles lasīšanas”. Māc. Dr. Marcia Blasi, PLF jaunā programma “Dzimumu tiesību un sieviešu iespēju nodrošināšana”
Blasi teica, ka “teoloģiskās institūcijas un progresīvās baznīcas aicinātas paust savu viedokli” un “radīt jaunus naratīvus, aicinot sievietes lasīt Bībeli no feministu viedokļa” mūsdienu kontekstā. Viņa atzīmēja, ka COVID-19” pandēmijas laikā viņas baznīca atbalstīja kampaņu par “māju bez vardarbības”, kas nodrošina uzticības tālruni un bezmaksas seminārus, lai palīdzētu apkarot vardarbību ģimenē. Bieži vien “feminisms un dzimte tiek attēloti kā ļaunums,” viņa teica, bet “mūsu cerība nāk no kopīgas Bībeles lasīšanas”.
Māc. Elitha Moyo, Zimbabves Evanģēliskās luterāņu baznīcas (ELCZ) dzimumu tiesību koordinatore uzstāja, ka baznīcām ir jāapstrīd valdības politika un jāsniedz sievietēm “dziļāka izpratne par Svētajiem rakstiem”. Viņa norādīja, ka “pat ārpus baznīcas esošie citēs Bībeli”, lai stiprinātu dzimumu stereotipus. Viņa teica, ka ELCZ atbalsta sievietes dažādos veidos, kā arī tās izglīto, palīdzot apgūt iztikas līdzekļu iegūšanas prasmes un padomiem, “kā risināt ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus, izmantojot esošās atbalsta sistēmas”.
Aizstāv intereses un palīdz pielāgoties
Zimbabves valsts sieviešu koalīcijas vadītāja Moyo teica, ka “mēs vienmēr uzdodam jautājumus par sievietēm un zemes īpašumiem”, jo “tikai dažas sievietes ir spējušas gūt labumu no zemes reformas programmas”. Lai gan valdība ir izvirzījusi jaunu Zemes likumu, viņa teica, ka “lielākai daļai, ja ne visām Zimbabves lauku sievietēm nav pieejama informācija un nav ne jausmas, kā ko darīt”. “Baznīca,” viņa norādīja, “ir klātesoša visattālākajās vietās un var palīdzēt šos likumus interpretēt.”
Palestīniešu pārstāve Tamar Haddad, Kalifornijas Luterāņu universitātes studente un grāmatas “Palestīnas nākotne: kā diskriminācija kavē pārmaiņas” autore, runāja par pastāvīgo problēmu, kas saistīta ar slepkavībām goda dēļ viņas reģionā. Atzīmējot, ka pagājušajā gadā Jordānijā un Palestīnā aptuveni 90 sievietes tika noslepkavotas par “ģimenes reputācijas bojāšanu”, viņa sacīja, ka viņas grāmatu iedvesmojusi draudzene, kas bijusi vienas tādas goda slepkavības upuris.
Haddad, kura arī sastāda un īsteno vadības attīstības projektus, runāja par vitālo atbalstu, ko saņēmusi no ELCA starptautiskās sieviešu vadītāju programmas un no savas baznīcas, Evanģēliskās luterāņu baznīcas Jordānijā un Svētajāzemē. “Mana valsts ir ļoti reliģioza,” viņa teica, “tāpēc baznīcām ir ļoti, ļoti svarīga loma sieviešu apspiešanas un ciešanu izbeigšanā.”
Pašapziņas stiprināšana
Ceturtā dalībniece, kura uzsvēra baznīcas vitālo lomu “patriarhijas iesakņojušos modeļu” mainīšanā, bija Kolumbijas Evanģēliskās luterāņu baznīcas mācītāja Liria Preciado. Viņa uzsvēra savas baznīcas darbu sieviešu, pusaudžu un bērnu pavadīšanā, cenšoties “samazināt attālumus starp vīriešiem un sievietēm”, lai mazinātu ar dzimumu saistītu vardarbību.
Viņa teica, ka patriarhāli naratīvi ir mazinājuši sieviešu ticību sev. Tāpēc būtiska viņas darba sastāvdaļa ir “stiprināt pašapziņu”, mācot viņām, ka as ir gan “Dieva mīlētas, gan vērtīgas sabiedrības locekles”. Vienlaikus viņa uzstāja, ka baznīcai jāatbalsta profesionālā izglītība un jāaicina valdība radīt darbavietas sievietēm.
Visas kopā uzsvēra, ka pēcpandēmijas periods var sniegt svarīgu iespēju veidot jaunus kultūras naratīvus un dot iespēju sievietēm būt vadošās lomās visos baznīcas un sabiedrības līmeņos. “Kā luterāņi,” teica moderatore Dr. Mary Streufert, ELCA Justice for Women direktore, “mēs uzskatām, ka Dievs rada un aicina visus cilvēkus iesaistīties sabiedriskajā dzīvē un nebūt pakļautiem vardarbībai.
ŅUJORKA, ASV/ŽENĒVA
17.03.2021.
Avots: Pasaules Luterāņu Federācijas ziņas Foto: PLF/Johanan Celine Valeriano; PLF/Albin Hillert; Privāts; IELCO