2021. g. PLF Lieldienu vēsts (bīskape Elizabeth A. Eaton)
Bet Marija stāvēja ārā kapa priekšā un raudāja. Raudādama viņa noliecās kapā un redzēja divus eņģeļus baltās drēbēs sēžam, kur Jēzus miesas bija gulējušas, vienu galvgalī un otru kājgalī. Tie viņai sacīja: “Sieviete, kādēļ tu raudi?” Viņa tiem atbildēja: “Viņi paņēmuši manu Kungu, un es nezinu, kur tie viņu likuši.” To sacījusi, viņa pagriezās atpakaļ un redzēja Jēzu stāvam, bet viņa nezināja, ka tas ir Jēzus. Jēzus viņai sacīja: “Sieviete, kādēļ tu raudi? Ko tu meklē?” Viņa, domādama, ka tas ir dārznieks, viņam sacīja: “Kungs, ja tu viņu esi aiznesis, saki man, kur tu viņu esi licis, es viņu paņemšu.” Jēzus viņai sacīja: “Marija!” Pagriezusies tā viņam ebrejiski saka: “Rabuni” (tas ir: Skolotāj)! Jēzus sacīja: “Nepieskaries man, es vēl neesmu uzkāpis pie Tēva; bet dodies pie maniem brāļiem un saki viņiem: es uzkāpju pie mana Tēva un jūsu Tēva un pie mana Dieva un jūsu Dieva.” Marija Magdalēna atnāca pie mācekļiem un pavēstīja: “Es redzēju Kungu!” Un viņa stāstīja, ko viņš tai sacījis.
Jņ 20:11-18
Mīļie brāļi un māsas Kristū,
Mans mīļākais stāsts Svētajos rakstos ir par Mariju Magdalēnu Jāņa evaņģēlijā, kad viņa dodas uz kapu. Bija pirmās Lieldienas, bet Marija to nezināja. Viņa gaidīja nāvi. Visas cerības un sapņi, prieks un solījumi, kas saistījās ar jauno Jēzus kustību, bija pagalam. Apsolījums par taisnīgo un žēlsirdīgo jauno Dieva valstību, kas nāk, jauno kārtību, kur pēdēji ir tie pirmie, izsalkušie tiek pabaroti, tirāni tiek nomesti no troņa, zemie tiek piecelti. Viss pagalam. Naivu cilvēku ilūzija, kam nav ne mazākā sakara ar ‘reālo pasauli’. Cilvēki bija gatavi saņemt jauno dzīvi Kristū, bet nu tas viss bija zudis, to apklusināja valdošās varas – valsts un pasaules ceļš.
Savās dziļajās bēdās Marija natpazina Jēzu. Tikai tad, kad Jēzus viņu sauca vārdā, viņa varēja saredzēt augšāmcēlušos Kungu. Jēzus redzēja Mariju. Jēzus pazina Mariju. Jēzus teica “Marija”. Viņa bija pilnībā ieraudzīta, pilnīgi pazīta un mīļi aicināta, un tā nostiprinājās Marijas Magdalēnas cerības uz augšāmcelšanos un dziļākām attiecībām ar Kristu. Tāpēc, ka Marija bija redzēta, arī viņa redzēja.
To es saucu par Lieldienu redzi. Mūs ir redzējis, pazinis un aicinājis Dievs caur krustā sisto un augšāmcēlušos Pestītāju, un, saņēmuši Garu kristībās, arī mēs varam redzēt. Mēs varam redzēt Kristu, un mēs varam redzēt Kristu mūsu tuvākos. Neviens nav Dievam neredzams, un neviens mums nav neredzams. Tas izmaina mūsu skatupunktu pašos pamatos. Patiesībā notiek kas vairāk, nekā tikai iepriekšējo lietu labošana; nē, Kristus patiesībā dara mūs par jaunu radību.
Iedomājieties, ka dzīvojam realitātē, kas jau ir īstenota Jēzus nāvē un augšāmcelšanā un piepilda visu miesu caur Garu! Iedomājieties brīvību dzīvot krietni – kā vienoti veseli, jo mēs esam redzēti un pazīstami, kādi esam, un saukti vārdā uz jauno dzīvi. Iedomājieties pasauli, kurā ikviens indivīds ir ģērbts Dieva tēla cienīgā tērpā un katrs ievīts kopīgā krāšņā gobelēnā.
Protams, mēs dzīvojam pasaulē, kurā šis redzējums nav universāli klātesošs. Jā, mēs joprojām “redzam neskaidri kā spogulī”. Bet Dievs ir padarījis mūs par apsolījuma cilvēkiem. Tāpēc mīļie, ar tikko atvērtām acīm, būsim drosmīgi un teiksim: “Kristus ir augšāmcēlies. Kristus ir patiesi augšāmcēlies! Alleluja!”
Bīskape Elizabeth A. Eaton ir PLF viceprezidente Ziemeļamerikā
Lasiet Lieldienu ziņu
ČIKĀGA, ASV/ŽENĒVA
03.04.2021
Avots: Pasaules Luterāņu Federācijas ziņas
Foto: Pisit Heng Unsplash