Drosmīgo sieviešu ieguldījums
Blakus Mārtiņam Luteram un Filipam Melanhtonam 500 gadus atpakaļ bija vairākas sievietes – reformācijas nesējas. Par godu šīm sievietēm reformatorēm tika izdota pasmarka, kas jau kopš oktobra sākuma pieejama Vācijas pasta nodaļās. Pastmarkā attēlotas trīs stilizētas sieviešu galvas dažādās krāsās un uzraksts “Frauen der Reformation” (Reformācijas sievietes). Pastmarkas nominālvērtība ir 3.70 eiro, kas ir līdzvērtīga lielas, starptautiskas vēstules sūtījumam no Vācijas.
Refomācijas sievietes godinoša pastmarka, kuru izveidoja Sūzana Stefanicene, tika prezentēta plašākai sabiedrībai Tirgus Baznīcā Hanoverē, Vācijā.
Prezentējot pastmarku, Protestantu sieviešu un vīriešu centra direktore Dr. Eske Volrāda paskaidroja, ka “baznīcas tālejošā attīstība”, kāds bija reformācijas notikums, bija iespējama, “daudzu iesaistītu cilvēku dēļ, kas lika tai notikt, ieskaitot sievietes.” Reformācija nozīmē to, “ka evaņģēlijs atrada jaunus ceļus pie cilvēkiem.” Reformācijas agrīnajās dienās reformācija notika mājās un uz ielām, t.i., sabiedrībā, un sievietes bija iesaistītas, turpina Volrāda. Diskusijas [par reformāciju] vairs nenorisinājās akadēmiskā vidē vai tikai garīdznieku vidū.
Reformācija bija iespējama, “daudzu iesaistītu cilvēku dēļ, kas lika tai notikt, ieskaitot sievietes.” Protestantu sieviešu un vīriešu centra direktore Dr. Eske Volrāda
Ietekmīgām dižciltīgām sievietēm, tādām kā Elizabete fon Kalenberga-Gētingena vai Elizabete fon Rohlica, bija būtiska ietekme uz reformāciju, sacīja Volrāda. Viņām bija politisks spēks ieviest reformāciju savās zemēs.
Iepazīstinot ar pastmarku un sniedzot interviju žurnālam “postfrisch”, mācītāja Dr. Margota Kēsemane, kura bija Vācijas Evaņģēliskās Baznīcas (EKD) padomes vēstniece 2017. gada reformācijas atzīmēšanas gadadienā, izcēla dažas no šīm reformācijas sievietēm.
Viņa stāstīja, ka viena no sievietēm, kas iesaistījās publiskajā teoloģiskajā diskusijā, bija Argula fon Grumbaha (par kuras dzīvi un darbiem esam rakstījušas šeit). Frankonijas baronese, Argula ir viena no pazīstamākajām bukletu autorēm reformācijas laikā un pazīstama tālu aiz Frankonijas robežām. Argula fon Grumbaha diskutēja ar Luteru laikā, kad viņš uzturējās Koburgas pilī – kad 1530. gadā Augsburgā norisinājās imperiālais saiets – , teic Kēsemane. Grumbaha protestēja arī pret Ingolstātes universitātes prezidentu, kad viņš vēlējās aizliegt reformācijas literatūru. Tad reformatore rakstīja bukletus. “Kas par drosmīgu sievieti!” saka Kēsemane.
“Reformācijas sievietes vadīja fundamentāla izpratne par to, ka piedošana un taisnošana notiek faktiski un reāli, caur Dieva Vārdu,” teica Volrāda. “Taču Dieva Vārds nav pakļauts starpnieka autoritātei priestera personā, bet atklājas caur personīgām Bībeles studijām. Šī iemesla dēļ reformācija bija arī izglītības kustība sievietēm, rosinot viņas iesaistīties teoloģiskajos jautājumos.”
Hanovere, Vācija / Ženēva 2020. gada 26. oktobrī
Avots: Pasaules Luterāņu Federācija
Foto: Vācijas Federālā Finanšu ministirja