Eiropai ir iespēja augt savstarpējā solidaritātē, teic PLF ģenerālsekretārs
Patreizējā bēgļu krīze ir “Eiropas valstu iespēja augt savstarpējā solidaritātē”, teica Pasaules Luterāņu Federācijas(PLF) ģenerālsekretārs māc. Dr. Martins Junge. PLF pievienojās kristiešu organizācijām visa pasaulē viedokļa paušanā par nelabvēlīgo migrantu un bēgļu situāciju Eiropā, pieprasot līdzcietīgāku/humānu pieeju. Organizācijas, kas parakstījušas šo paziņojumu, kopā pulcē 2,8 miljardu cilvēku, kas ir viena trešdaļa pasaules iedzīvotāju.
“Solidaritātei vajadzētu būt par vadošo principu, kas nosaka migrāciju un, konkrēti, bēgļu uzņemšanu”, teikts paziņojumā. “Mēs sagaidām, ka Eiropas Savienība noraidīs baiļu un atturēšanās diskursu un politiku, un ka tā ieņems principiālu nostāju un līdzcietīgu praksi, balstoties uz tām pamatvērtībām, uz kurām ES tika dibināta”.
Organizācijas izplatīja šo ziņojumu pirms ES Komisijas Migrācijas pakta prezentācijas, kas bija plānota 23. septembrī.
“Mēs visi esam viena, vērtīga cilvēku ģimene, kurā mums ir uzticēts rūpēties vienam par otru”, teica Pasaules Baznīcu Padomes pagaidu ģenerālsekretārs priesteris profesors Dr. Joans Sauka (Ioan Sauca).
“Katras nācijas patvēruma politikai ir jāatspoguļo rūpes un uzticība kā kopējais ceļojums, svarīga atbildība un vispārējā liecība. Mums ir lielas cerības par ES Komisijas jaunā migrācijas un patvēruma politikas prezentāciju, kas būs 23. septembrī.”
ACT Allianses ģenerāldirektors Rudelmar Bueno de Faroa norādīja, ka traģiskais ugunsgrēks [bēgļu nometnē] Morijā “bija sāpīgs atgādinājums pilnīgi paredzamām, bet novēršamām ES patvēruma meklētāju un migrācijas politikas sekām, kas vērtē robežu nosargāšanu augstāk pār cilvēku dzīvēm, un dod priekšroku populismam, nevis cieņai un cilvēcībai. Mēs sagaidām ko labāku no Eiropas un tās vadītājiem. Ir laiks mainīt virzienu.”
Eiropas Baznīcu Konferences ģenerālsekretārs Dr. Jērgens Šovs Sērensens sacīja:
“Baznīcas un kristiešu kopienas visā Eiropā novēro satraucošu situāciju, kas skar migrantus un bēgļus reģionā, jo īpaši pēc neseno notikumu attīstību Morija nometnē. Cilvēkus skarošās sekas šai situācijai mūs dara ļoti bažīgus.”
“Mēs aicinām mūsu dalībbaznīcas un arī katru ticīgu cilvēku veltīt sevi lūgšanām, uzņemties drosmes un cerības vēstnešu lomu. Mums ir jāturpina un jāstiprina kopīgās pūles jebkādā iespējamā veidā, lai dotu cerību mazāk aizsargātajiem, kuri nonākuši bezcerīgajā situācijā,” viņš teica.
Aicinājums strādāt taisnīguma labad
Baznīcu komisijas migrantu jautājumos Eiropā (CCME) ģenerālsekretārs Dr. Torštens Morics reflektēja, ka pēdējo gadu laikā un, kas ir vistraģiskākais, redzot Morija nometnes ugunsgrēku, esam kļuvuši liecinieki ES bēgļu politikas baismīgajām sekām. “Politika, kas mēģina turēt bēgļus un migrantus uz robežas, atstumt tos atpakaļ vai atgriezt tos [atpakaļ mītnes zemēs] par katru cenu,” sacīja Morics. “Jaunais patvēruma meklētāju un migrācijas pakts nevar būt tāds pats.”
Morics piebilda, ka ES ir jāuzņem jauns, godīgs un drosmīgs starts, kurā tā uzņemas atbildību uz sevi, nevis noliedz to.
“Tas ietver vajadzību radīt drošus pārvietošanās pasākumus, piedāvāt pienācīgu uzņemšanu un pieņemošu sabiedrību, un raudzīties, kā Eiropa turpina formulēt pārvietošanās iemeslus,” viņš teica.
“Baznīcas turpina būt gatavas atbalstīt ES un tās dalībvvalstis, ja Eiropa tiešām vēlas šādu svaigu startu.”
Pasaules Reformēto baznīcu kopienas ģenerālsekretārs māc. Dr. Kriss Fergusons sacīja, ka situācija ar tiem, kas meklē patvērumu Grieķijā un citviet, simptomātiski atsedz dziļākas koloniālisma un imperiālisma saknes, kas ekspluatēja cilvēkus un resursus sava labuma iegūšanai.
“Kā ticīgi cilvēki mēs stāvam kopā ar migrantu, bēgli, to, kas meklē patvērumu un aicinām uz viesmīlību un ieaicināšanu,” viņš teica.
“Mēs ticam, ka mūsu aicinājums ir turpināt darbu uz taisnīgumu visiem apspiestajiem.”
Grieķijas Evaņģēliskā baznīca ir aktīvi iesaistījusies bēgļu situācijā kopš situācijas sākuma un turpina atbalstīt bēgļus daudzējādos veidos. Tā “mudina ekumēnisko baznīcu līdz ar visu starptautisko kopienu rīkoties pārliecinoši, lai nodrošinātu palīdzības un stiprinājuma sniegšanu Grieķijai, lai varētu labāk nodrošināt ‘Morija bēgļu’ vajadzības, kā arī Lesbas salas pamatiedzīvotāju vajadzības, pieņemot un izvietojot daudzus bēgļus, kuriem jau tikusi piešķirts patvēruma meklētāja statuss, savās valstīs,” teica māc. Dimitris Boukis, Grieķijas Evaņģēliskās baznīcas Ģenerālsinodes izpildkomisijas sekretārs.
Pasaules Reformēto baznīcu kopienas Eiropā prezidente Martina Vaserlose pauda prieku par šo kopīgo iniciatīvu mudināt Eiropas līderus beidzot uzņemties atbildību par cilvēka cieņu un dzīvību.
“Kā Pasaules Reformēto baznīcu kopiena Eiropā mēs redzam migrantu grūtības,” viņa teica.
“Mēs esam pārliecināti un apliecinām, sastopoties ar bēgļiem; mēs redzam Dieva attēlu. Kā baznīcas, mēs piedāvājam palīdzību pārvarēt krīzi vairākos veidos, bet mēs arī sagaidām labvēlīgus un humanitārus risinājumu no tiem, kuriem ir jāpieņem politiskie lēmumi.”
Anglikāņu kopienā cilvēki tiek aicināti pieckārtīgā misijā “reaģēt uz cilvēka vajadzību ar mīlestības pilno kalpošanu… pārveidot netaisnīgās struktūras sabiedrībā, izaicināt jebkāda veida vardarbību un dzīties pēc miera un izlīguma,” sacīja Anglikāņu kopienas ģenerālsekretārs māc. Dr. Josija Idovu-Fērons.
“Ikvienā vietā mūsu pasaulē miljoniem sieviešu, vīriešu un bērnu nepieciešams sajust šo ticību darbojamies viņu dzīvē, kad viņi bēg no bruņotajiem konfliktiem un vardarbības un meklē glābiņu no postošajām nabadzības un klimata sekām,” viņš sacīja. “Tas prasa tīšu kolektīvu atbildi, kurā baznīcas un citas ticīgo kopienas, ieskaitot Anglikāņu kopienu, ir gatavas ieņemt savu vietu.”
Vadīt ar personīgo piemēru
Pasaules metodistu padome par savu centrālo tēmu 2016.-2021. gadu posmam ir pasludinājusi radikālu viesmīlību un iestāšanos par “svešinieku”, reflektēja bīskaps Ivans Ābrahams, kurš ir minētās padomes ģenerālsekretārs.
“Mēs turpinām strādāt kopā ar ikvienu, katrā vietā, lai būtu līdzās migrantiem, bēgļiem un patvēruma meklētājiem, kad viņi dalās ar savām asarām, cerībām un sapņiem par ilgtspējīgu dzīvi un labklājību,” viņš teica.
Pasaules Luterāņu Federācijas ģenerālsekretārs māc. Dr. Martinam Junge uzskata, ka šī ir iespēja Eiropas valstīm augt kopējā solidaritātē. “Tās var vadīt, rādot piemēru, kā parādīt viesmīlību un sargāt svešinieku, un vienlaicīgi pildīt savas starptautiskās saistības.”
Viņš minēja, ka “viens no pirmajiem PLF uzdevumiem, līdzīgi kā Eiropas Savienībai, bija reaģēt uz Eiropas bēgļu vajadzībām pēc Otrā pasaules kara. Mūsu dalībbaznīcas visā pasaulē stāvēja solidaritātē ar miljoniem Eiropas iekšienē pārvietotām personām. PLF humanitārā darba centrā ir daudzpusēja sadarbība, žēlsirdība un kalpošana pārvietotajām personām visā pasaulē. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka bēgļi pazaudē daudz, kas tie bēg, bet tie nekad nepazaudē savas cilvēktiesības.”
Pontifikālā kristiešu vienotības veicināšanas padome izteica refleksiju par pāvesta Franciska paziņojumu. “Savā paziņojumā Pasaules Migrantu un Bēgļu dienā, kas Katoļu baznīcā tiks atzīmēta nākošajā svētdienā, 27. septembrī (2020.g.), pāvests Francisks apgalvo: ‘Konflikti un humanitārās ārkārtas situācijas, ko saasina klimata pārmaiņas, palielina pārvietoto personu skaitu un ietekmē cilvēkus, kas jau atrodas galējās nabadzības stāvoklī.
Vairākās valstīs, kas piedzīvo šīs situācijas, nespēj nodrošināt adekvātas struktūras, lai parūpētos par pārvietoto personu vajadzībām.’ Viņš mudina valsts iestādes, baznīcas un visus mūs ieaicināt un integrēt pārvietotās personas, kā arī aizsargāt un palīdzēt tām. Kā kristieši mēs mudinām Eiropas Savienības dalībvalstis attīstīt un īstenot vienlīdzīgus un taisnīgus risinājumus, kas vērsti uz cilvēka cieņas un cilvēktiesību respektēšanu.”
Pasaules kristiešu komunikācijas apvienības Eiropas reģiona nodaļa arī pauda savu atbalstu šim ziņojumam, uzsverot vajadzību cīnīties ar naida runu attiecībā uz migrantiem un bēgļiem, jo īpaši sociālajos medijos.
“Mūsu publiskajam diskursam, konkrēti sociālajiem medijiem un mediju aģentūrām, ir jārespektē cilvēka cieņa attiecībā uz migrantiem un bēgļiem,” teica Pasaules kristiešu komunikācijas apvienības (WACC) Eiropas reģionālās asociācijas prezidents Dr. Stīvens Brauns.
“Vienlaikus, mediju profesionāļiem jānodrošina balansēta informācija par migrantiem un bēgļiem, vairoties no stereotipiskajiem portretiem un pārmērīgas vienkāršošanas.”
Ziņojumu parakstīja ACT Alianse, Anglikāņu kopiena, Baznīcu komisija migrantu jautājumos Eiropā, Eiropas Baznīcu konference, Pasaules kristiešu komunikācijas apvienības Eiropas reģiona nodaļa, Grieķijas Evaņģēliskā baznīca, Integrācijas centrs migrantu strādniekiem – ekumēniskā bēgļu programma, Grieķijas Baznīcas bezpeļņas organizācija, Pasaules Luterāņu Federācija, Pontifikālā kristiešu vienotības veicināšanas padome, Pasaules Reformēto baznīcu kopienas Eiropas reģions, Pasaules Baznīcu Padomes un Pasaules metodistu padome.
Ženēva, Šveice, 23.09.2020. Avots: Pasaules Luterāņu Federācijas informatīvais dienests