Šā gada 17. jūlijā Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienība atzīmēja savu 25. gadskārtu!
Svētku dievkalpojums un svinības norisinājās diakones Vijas Klīves dārzā, vietā, kurā atrodas apvienības juridiskā adrese. Pašas apvienības dibināšana cieši saistās ar Viju Klīvi, jo tieši 25 gadus atpakaļ Vijas Klīves mājā notika Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienības dibināšana.
Svinības iesākās ar dievkalpojumu piemājas pagalmā, un Svētā Vakarēdiena liturģiju vadīja mācītāja Vaira Bitēna, kura ir viena no pirmajām Latvijā ordinētajām sievietēm mācītājām, un mācītāja Dace Balode, kas tika ordinēta 2018. gada vasarā, taču ne Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, bet Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā ārpus Latvijas kalpošanai Latvijā.
Ar moderno tehnoloģiju palīdzību dievkalpojumam pieslēdzās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas arhibīskape Lauma Zušēvica, kas apsveica apvienību jubilejā, kā arī mācītāja Indra Skuja – Grīslis, kura kalpo Kanādā, latviešu mācītāja Sandra Rozenberga – Saavedra, kas kalpo Čīlē, arī mācītāja, Amerikas latviete Austra Reine, kura savulaik ierosināja ideju par LLSTA dibināšanu. Klātienē svinībās piedalījās LELBĀL Latvijas iecirkņa prāvests Kārlis Žols.
Vakara gaitā teoloģe Ieva Zeiferte stāstīja par LLSTA dibināšanas pirmsākumiem, pirmajiem darbības gadiem, izaicinājumiem, nezūdošajām cerībām par sieviešu ordināciju Latvijā. Šīs cerības bija LLSTA dibināšanas pamatā 1995. gadā, lai arī dažreiz apsīkušas pretestības un teoloģiska dialoga ignorēšanas dēļ, tās likušas apvienībai virzīties uz priekšu, izglītoties, attīstīties, iegūt balsi sabiedrībā gan ilggadējās LLSTA prezidentes, sieviešu ordinācijas aizstāves, cietuma kapelānes un tagadējās mācītājas Rudītes Losānes personā, gan Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekānes, Jaunās Derības profesores un mācītājas Daces Balodes personā, kura savulaik kļuva par pirmo sievieti dekāni LU Teoloģijas fakultātē, gan arī Lielbritānijas luteriskās baznīcas bīskapes emeritas Jānas Jērumas-Grīnbergas personā, kura, kopš atgriešanās no Lielbritānijas, kalpoja par kapelāni Anglikāņu baznīcā Rīgā, un kura no šī gada sākuma vada LLSTA valdes darbu.
Atskatoties uz aizvadītajiem 25 gadiem, šķiet, ka ceļš ir bijis grūts un ērkšķains, vairākām LELB teoloģiskā nostāja neordinēt sievietes, bet visvairāk arī nicinošā un atraidošā attieksme pret esošajām sievietēm mācītājām, ir nodarījusi sāpes un atstājusi rētas. Daudzas latviešu sievietes bija spiestas atstāt dzimteni un doties kalpot uz citām valstīm. Diakones, evaņģēlistes, kas palika Latvijā, bija spiestas mainīt savu specializāciju, jo baznīcas durvis sievietēm tika vērtas ciet, līdz 2016. gada Sinodē sieviešu ordinācija Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā tika aizliegta pavisam.
Taču kopš 2014. gada Latvijā tikušas ordinētas trīs sievietes mācītājas. 2014. gadā Latvijā tika ordinēta Ieva Puriņa. 2018. gadā tika ordinēta Dace Balode. 2019. gadā tika ordinēta Rudīte Losāne. Kā tas ir iespējams? Ja vienas durvis tiek aizvērtas, Dievs atver citas durvis. Viņš izveido ceļu tur, kur ceļa nav bijis. Visas trīs mācītājas tika ordinētas LELBĀL – Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā ārpus Latvijas. LELBĀL ir pirmskara Latvijas baznīcas mantiniece, kuras vadība, arhibīskaps ar visu amata zizli, emigrēja no Latvijas tad, kad Latvijā ienāca Padomju vara. Visus šos gadus LELBĀL ir dēvējusi sevi par Latvijas trimdas baznīcu.
Kopš Latvija atguva neatkarību 1991. gadā, abas Latvijas baznīcas veda dialoga sarunas par iespējamo apvienošanos vienā – Latvijas luteriskajā baznīcā. Sieviešu ordinācijas jautājums kļuva par galveno klupšanas akmeni tad, kas 1993. gadā Latvijas Evaņģ. luteriskajā baznīcā tika ievēlēts jauns arhibīskaps, kurš pozicionēja sevi pret sieviešu ordināciju.
Apvienošanās vēl arvien nav notikusi. Šobrīd LELBĀL vada Amerikas latviete Lauma Zušēvica – sieviete arhibīskape – kura atbalsta LLSTA vīziju un darbu. Latvijā pastāv LELBĀL iecirknis un savulaik Padomju varas aizdzītā baznīca pamazām nāk atpakaļ uz savu dzimteni. Ik reizi, kad arhibīskape Lauma Zušēvica viesojas Latvijā, viņa satiekas ar sievietēm teoloģēm, lai iedrošinātu turpināt iesākto darbu. LLSTA apvieno ap 40 latviešu teoloģes.
25. gadu svinības bija notikums, kas ilgi paliks atmiņā, stāsts, kas uzrunā, kustina, iedvesmo, rada pārdomas, virza uz priekšu.
Zemāk pievienotais arhīva materiāls sniedz nelielu ieskatu par saziņas veidu starp LELB arhibīskapu un LLSTA. Arhibīskaps jau 1995. gadā nav tiešā veidā atbildējis uz LLSTA jautājumu par sieviešu ordināciju jeb, kā LLSTA vēstulē jautāts, par ordinēto priesterību. Intervijās masu medijos gan Jānis Vanags bija minējis, ka tās sievietes, kas grib kalpot par mācītājām, to var darīt ārpus Latvijas. Turpmāko gadu garumā LELB Konsistorija ar arhibīskapu priekšgalā LLSTA aicinājumus uz cieņpilnu teoloģisku dialogu ir ignorējusi.
LLSTA redakcija
Foto: LLSTA