Vitenberga, Vācija / Ženēva
11.10. 2019.
Intervija ar māc. Aditu Toresu Leskano, Peru luterāņu baznīcas mācītāju, Peru baznīcas prezidenti prezidenti
Māc. Adita Toresa Leskano lielāku savu dzīves daļu ir pavadījusi dzīvojot un strādājot Limas metropoles reģionā, Peru galvaspilsētā. Nesen viņa tika ievēlēta par Peru luterāņu baznīcas (IL-P) mācītāju-prezidenti un piedalījās Pasaules luterāņu federācijas (PLF) jauno vadītāju seminārā Sadraudzības birojā Ženēvā un PLF Vitenbergas centrā.
Lūdzu, pastāstiet īsumā par Peru luterāņu baznīcu
Peru luterāņu baznīca ir jauna baznīca un tā īr [skaitliski] neliela. Mums ir daži simti locekļu, kas pieder 14 draudzēm. Baznīca tika dibināta 30 gadus atpakaļ, sekojot darbam, kuru veica misionāri no Amerikas luterāņu baznīcas (LCA), kas tagad ir Amerikas evaņģēliski luteriskā baznīca (ELCA) un Kanādas evaņģēliski-luteriskā baznīca (ELCIC). Ilgu laiku mums nebija ordinētu garīdznieku, un tāpēc lielāko darba daļu kopienās veica ticīgie, kas piederēja pastorālajām komandām.
Kāds bija jūsu personīgais ceļš Peru baznīcā?
Es esmu kalpojusi kā ordinētā garīdzniece Peru baznīcā Limā 20 gadu garumā. Šī gada maijā es tiku ievēlēta par mācītāju-prezidenti.
Manā baznīcā sievietes spēlēja svarīgu lomu no paša sākuma. Trīs no pieciem mācītājiem-prezidentiem līdz šim bija sievietes. Šobrīd mums baznīcā ir seši ordinēti garīdznieki, no kuriem četri ir sievietes un divi ir vīrieši.
Manā baznīcā sievietes spēlēja svarīgu lomu no paša sākuma.
– Māc. Adita Toresa Leskano, Peru luterāņu baznīcas mācītāja, baznīcas prezidente.
Pirms Peru luteriskā baznīcā darbu uzsāka ordinētie garīdznieki, kalpošanas darbu veica ticīgie. Pirms uzsāku studēt teoloģiju, es pati veicu brīvprātīgo darbu baznīcas projektā. Mēs nesaņēmām nekādu atalgojumu par savu darbu.
Toties Amerikas baznīca – ELCA – un Kanādas baznīca – ELCIC – atbalstīja mūs, rīkojot seminārus un sniedzot apmācības baznīcas vadītājiem teoloģijas studiju stipendiju veidā. Starp citu, caur stipendijas programmu man bija iespēja iziet viena gada teoloģiskās apmācības Čīles teoloģiskajā savienībā (Comunidad Teologica de Chile) 1992. gadā. Tam sekoja četri gadi Limas Metodistu teoloģiskajā seminārā.
Kad man bija īpašie uzdevumi, kas bija saistīti ar luterismu un luterāņu teoloģiju, es konsultējos ar misionāru, kas strādāja mūsu baznīcā. Šīs garās sarunas bija man ļoti noderīgas.
Vēlāk, sakarā ar manu iegūto pieredzi, es tiku uzaicināta strādāt attīstības programmā, kuru īstenoja IELP (Perū vācu luterāņu baznīca). 1994. es tiku ievēlēta par Ekumēniskās nevalstiskās organizācijas direktori. Tā koncentrēja darbu trijos virzienos – izglītība un komunikācija, pilsoņu tiesības un pārvalde un ekumēniskās apmācības.
Kādu lomu spēlē ekumēniskās attiecības jūsu kontekstā Perū?
Ekumēniskās attiecības spēlē fundamentālu lomu Perū, jo vairākās baznīcas palīdz viena otrai aizstāvēt cilvēktiesības, novērst vardarbību pret sievietēm un stiprināt demokrātiju mūsu valstī, kā arī sniegt patvērumu mūsu brāļiem un māsām, kas ieceļo no Venecuēlas.
Tāpat mēs esam daļa no starpreliģiju tīkla, kas iestājas par Peru Amazones aizsargāšanu.
Skatoties uz Peru baznīcas kontekstu: kādi izaicinājumi jums ir?
Viena no svarīgākām prioritātēm ir iesaistīt jauniešus baznīcas aktivitātēs un apmācīt tos būt par atbildīgiem pilsoņiem, lai tie varētu būt pārmaiņu īstenotāji mūsu baznīcā un sabiedrībā.
Korupcija ir viena no galvenajām problēmām mūsu valstī, tāpēc mēs ieguldām daudz spēku diskusijās par ētiskiem, sociāliem un taisnīguma jautājumiem mūsu baznīcā un sabiedrībā.
Cita prioritāte ir izstrādāt 10 gadu stratēģiskās ilgtspējas plānu mūsu baznīcai. Es esmu ievēlēta uz četriem gadiem, bet ir svarīgi plānot uz ilgāku periodu, neatkarīgi no manas personīgās lomas.
Ko jums nozīmē iespēja pavadīt laiku ar bīskapiem un mācītājiem-prezidentiem no citām luterāņu baznīcām semināra laikā?
I feel that we have formed a communion of solidarity in our group. Although we are coming from different parts of the world and work in different contexts, we are now well connected. We bonded spiritually as leaders of our respective churches and due to technology nowadays, we also have the possibility to communicate through WhatsApp and other means. During the time we spent in Geneva and in Wittenberg, we listened to challenges and blessings, held prayers together and had the opportunity to reflect about our new role as church leaders. That is a source of encouragement for the times to come.
Es jūtu, ka mūsu grupā mēs esam izveidojuši solidaritātes sadraudzību. Kaut arī mēs nākam no dažādām pasaules daļām un strādājām atšķirīgajās vidēs, mēs esam nodibinājuši labus kontaktus. Mēs esam izveidojuši garīgās saites kā mūsu baznīcu vadītāji un, pateicībā mūsdienu tehnoloģijām, mums ir iespēja sazināties caur WhatsApp un citiem saziņas līdzekļiem. Ženēvā un Vitenbergā pavadītajā laikā mēs dzirdējām gan par izaicinājumiem, gan par svētībām, kopā noturējām lūgšanas un varējām reflektēt par mūsu jauno lomu – būt par baznīcu vadītājiem. Tas ir iedrošinājuma avots nākotnei.
Balsis no sadraudzības
Pasaules Luterāņu Federācija ir globāla organizācija, kas dalās ar Kristus darbu un mīlestību pasaulē. Šajā rubrikā mēs parādām baznīcu vadītājus un personālu pārdomas par svarīgām tēmām un paužam idejas miera un taisnīguma celšanā pasaulē, nodrošinot baznīcu un kopienas pieaugumu liecībā un spēkā.
Avots: Pasaules Luterāņu Federācijas ziņas
LWF/A. Weyermüller