Mozambikā veiksmīgi noritējusi reaģēšana uz ārkārtas situāciju pēc “Idai” ciklona
Pasaules luterāņu informācijas centrs
“Mūsu dzīve ir palikusi labāka,” saka Francisko Tubojs Magēze – zemnieks, kurš dzīvo kopā ar savu sievu un sešiem bērniem Mučambonas ciemā. Viņš ir viens no Mozambikas rietumu Manikas provinces iedzīvotajiem, kuri saņēma palīdzību no Pasaules Luterāņu Federācijas (PLF) pēc tam, kad viņa valsts cieta no “Idai” ciklona. Viņa ģimene ir stipri cietusi no vētras: sorgo, zemesriekstu un kukurūzas raža ir pilnībā iznīcināta un plūdi ir noslaucījuši visus viņu lopus.
Pusgadu pēc dabas katastrofas viņš un viņa kaimiņi redz pārmaiņas, kuras nodrošina labi koordinēta reaģēšana uz ārkārtas gadījumu. Ceļot patversmes, atjaunojot ūdens sūkņus un urbumus, kā arī atbalstot iedzīvotājus savu interešu aizstāvībā, PLF Pasaules dienests ir izmainījis situāciju, kādā nonāca tūkstošiem Manikas provinces iedzīvotāju kopš 2019. g. aprīļa.
Izmisuma situācija
“Idai” ciklons bija viena no sliktākajām tropiskajām vētrām, kas jebkad ir nākusi pār Āfrikas dienvidiem. Saskaņā ar ANO Humanitāro lietu koordinācijas biroja (UNOCHA) datiem, tropiskās vētras dēļ, kas divreiz plosījās 2019. g. marta vidū, Mozambikā vien gāja bojā vairāk nekā 600 cilvēku. Vairāk kā 1.8 miljoniem cilvēku bija nepieciešama palīdzība. Ciklons izraisīja postījumus Zimbabvē un Malavī.
Magēzes ģimene savas patversmes priekšā Mučambonas ciemā, Manikas provincē Mozambikā. Vētrā ģimene zaudēja visu. Foto: LWF
“Kopienā valdīja izmisums, viņi nekad nav piedzīvojuši šādu postu,” saka Džobs Ngaroita Ngverebaje, PLF Ārkārtas situāciju reaģēšanas komandas vadītājs Mozambikā. “Raža, lopi, patversmes, sadzīves priekšmeti un pat ģimenes locekļi tika noslaucīti prom.”
“Sākās dzīve pagaidu teltīs, cilvēki bija atkarīgi no pārtikas atbalsta un nefiltrēta ūdens, jo daudzi ūdens avoti tika iznīcināti vai piesārņoti,” turpina Ngverebaje. “Izglītība tika pārtraukta, jo skolas vai nu tika noslaucītas ar ūdeni vai tika izmantotas kā mītnes zaudējušu cilvēku apmešanās vieta. Izmisuma situāciju pasliktināja veselības pakalpojumu iznīcināšana, jo veselības iestādes arī tika vētras bojātas.”
Sasniegt izolētās vietas
PLF ir sākusi palīdzību 2019. g. aprīlī, atbalstot cilvēkus trijās izolētajās vietās Manikas provincē. PLF humānā palīdzība tika veikta sadarbībā ar Mozambikas Evaņģēliski luterisko baznīcu un ar citu PLF piederīgu baznīcu un partneru atbalstu.
“Kopienas dzīve atgriežas ierastajā ritmā. Mēs redzam, ka ģimenes pārbūvē savas mītnes, ēd kopā, bērni atgriežas skolā,” Džobs Ngaroita Ngverebaje, PLF Ārkārtas situāciju reaģēšanas komandas vadītājs Mozambikā.
Pēc pus gada ir redzamas pārmaiņas. “Pēc mūsu iesaistes, mēs redzam daudz vairāk cerības,” saka Ngverebaje. “Kopienas dzīve atgriežas ierastajā ritmā. Mēs redzam, ka ģimenes pārbūvē savas mītnes, ēd kopā, bērni atgriežas skolā. Dažas ģimenes pat ir sākušas audzēt pārtiku mazdārziņos. Nacionālu un internacionālu organizāciju palīdzības klātbūtne deva cilvēkiem cerību. Viņi bija pateicīgi, ka viņi nav vientuļi šajā situācijā un ka pastāv liela labvēlība, pat no cilvēkiem ārpus valsts.”
Vairāk nekā 1600 ģimeņu Susundengā un Mosurizē saņēma materiālus patversmju celšanai un citas akūti nepieciešamas lietas – virtuves piederumus, lampas ar saules baterijām un moskītu tīklus. “Mēs dzīvojām improvizētā teltī,” saka Francisko Tubojs Magēze. “Es dabūju patvērumu savai ģimenei un darbarīkus kopā ar ūdens filtru, pārvietojamo tualeti un virtuves piederumus.”
Sanitārā apstrāde un tīrais ūdens
Bērns izmanto improvizētu mazgātavu, lai nomazgātu rokas pēc tualetes. PLF iemācīja cilvēkiem taisīt šādas ierīces, kurām bija noteicoša loma personīgās higiēnas uzlabošanā. Foto: LWF
Līdzās pagaidu mītnēm, ūdens un sanitārās apstrādes nodrošināšana bija viena no svarīgākajām rūpēm. Plūdi ir piesārņojuši ūdens avotus, atstājot tūkstošus bez tīra dzeramā ūdens un izmantojamām tualetēm. Kad PLF ieradās, tika konstatēti pirmie holeras gadījumi, kas aprīļa vidū jau pārvērtās par plašu epidēmiju. “Daudzi cilvēki ciemā saslima, dzerot neattīrīto ūdeni no upes,” teica Arminda Laice no Mučambonas ciema.
PLF uzskatīja ūdeni un sanitāro apstrādi par svarīgākajām prioritātēm slimību izplatīšanas novēršanai ciemos. PLF nodarbojās ar esošo ūdens avotu atjaunošanu, jaunu ierīkošanu, kā arī publisku un ģimenes tualešu iekārtošanu. PLF personāls arī apmācīja vietējos iedzīvotājus uzturēt labu higiēnu grūtākos dzīves apstākļos.
“Tagad, kad PLF ir uzstādījuši rokas sūkni, mēs varam dzert tīru ūdeni un kārtīgi tīrīt mūsu mājas. Bērni ciemā vairs neslimo,” piebilda Laice, kas pati ir “ūdens komitejas” locekle. PLF veidoja un apmācīja šādas komitejas, lai nodrošinātu, ka vietējie iedzīvotāji būs spējīgi uzturēt un salabot ūdens avotus, kad ārkārtas gadījumu komanda būs prom.
Arminda Laice Magēze ir viena no septiņiem “ūdens komitejas” locekļiem, kurus apmācīja PLF. Foto: LWF
Palīdzība ar ilgtspējas mērķi
Kaut arī ārkārtas reaģēšana tika plānota kā īslaicīga iejaukšanās, ilgtspēja bija viena no svarīgākajām prioritātēm, teica Rolands Šlots, PLF vispasaules humanitārās palīdzības koordinators. “Viena no mūsu stratēģiskajām partnerēm, Mozambikas Evaņģēliski luteriskā baznīca, turpinās būt līdzās skartajām kopienām, kad mūsu starptautiskā komanda būs pabeigusi savu darbu,” saka Šlots. Viņš piebilda, ka katrā veiktajā darbībā PLF personāls strādāja ciešā sadarbībā ar ciematu administrāciju un attiecīgajām valsts iestādēm. PLF izmantoja pieejamo vietējo infrastruktūru, kā arī pirka vietējos materiālus.
“Mēs nevarēsim novērst nākamo ciklonu, bet mēs varam panākt to, ka cilvēki zina, ko darīt, kad tas notiks,” Rolands Šlots, PLF vispasaules humanitārās palīdzības koordinators.
“Tas sniedza atbalstu vietējai ekonomikai, deva papildu iemaņas cilvēkiem kopienā un savienoja tos ar attiecīgām valsts iestādēm. Šādā veidā mēs cenšamies nodrošināt, ka mūsu atbalsts ir ilgtspējīgs un tam būs ilglaicīga ietekme daudzu gadu ilgumā,” secināja Šlots. “Mēs nevarēsim novērst nākamo ciklonu, bet mēs varam panākt, ka cilvēki zina, ko darīt, kad tas notiks.”
PLF ārkārtas situācijas reaģēšana Mozambikā bija iespējama ar Austrālijas Luterāņu pasaules dienesta (ALWS), Kanādas luterāņu pasaules atbalsta (CWLR), République et Canton de Genève, Diakonie Katastrophenhilfe, Amerikas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (ELCA), Bajernas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (ELKB), Zimbabves Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Nīderlandes Lutera sabiedrības atbalstu.
Čimojo, Mozambika / Ženēva
19.09.2019.