No 25. novembra līdz 10. decembrim norit globāla ANO akcija, lai izskaustu visa veida vardarbību, kas vērsta pret sievietēm.
Šogad, 25. novembrī, sākoties ANO 16 dienām vardarbības pret sievieti novēršanai, sieviešu tiesību aizstāvji un eksperti daudzviet pasaulē, rosinot sabiedrību un politikas veidotājus runāt tieši un atklāti, aicina: Sadzirdi arī mani!, lietojot mirkļbirku #HearMeToo [sociālajos tīklos].
Latvijā joprojām noklusēts ir jautājums par vardarbību pret vecāka gadagājuma sievietēm, kuras visbiežāk cieš no saviem pieaugušajiem bērniem, citiem ģimenes locekļiem un paziņām. Vecāka gadagājuma sievietes parasti par piedzīvoto vardarbību nerunā.
Statistika rāda, ka pasaulē 80% gadījumu sievietes par piedzīvoto vardarbību nevienam neziņo.
“Latvijā ir nepieciešams finansējums funkcionālas krīzes intervences pakalpojumam.
Šobrīd pieejamais finansējums krīzes intervences pakalpojumam neveicina iespēju sniegt kvalitatīvu un pilnīgu pakalpojumu vardarbībā cietušām personām”, uzskata Centra MARTA vadītāja Iluta Lāce.
Lai izzinātu vecāka gadagājuma sieviešu vajadzības, Centrā MARTA tika organizētas intervijas ar sievietēm no Rīgas un reģioniem, kuras piedzīvojušas vardarbību vai bijušas liecinieces vardarbībai. Parasti vecāka gadagājuma sievietes vardarbību ir piedzīvojušas no partnera vai dēla.
Sievietes nenoliedz speciālistu profesionalitāti, tomēr neslēpj, ka pašas palīdzību meklē pie draugiem un radiem, jo netic, ka sociālajā dienestā varētu saņemt atbalstu. Uzticības nav arī policijas darbam: “Policistiem netrūkst nekā, viņi vienkārši nepilda šo pienākumu”, saka viena no aptaujātajām sievietēm.
Skaidrojot iemeslus, kāpēc sievietes nevēršas pēc palīdzības, parasti tiek minēta tuvinieku un sabiedrības attieksme, attaisnojot varmāku – “viņš taču tik labs cilvēks” vai “Tev tak’ ir tik solīds vīrs”. Sievietes atzīst, ka bijušas pilnīgi vienas cīņā, lai pārtrauktu vardarbīgās attiecības. Turklāt nozīmīgs faktors vienmēr ir sievietes materiālā nodrošinātība un finansiālā neatkarība.
Centra MARTA speciālistu diskusijas ar Latvijas mediķiem, kuri savās praksēs ik dienas saskaras ar vecāka gadagājuma sievietēm, kuras ikdienā piedzīvo vardarbību, atklāj, ka, iespējams, Latvijā to sieviešu skaits, kuras neziņo par vardarbību, varētu būt vēl lielāks. Latvijā ir izteikta tendence, ka īpaši gados vecākas sievietes krīzes situācijās nesauc policiju, bet sauc neatliekamo palīdzību. Neatliekamās palīdzības ārste no Rīgas, kura dienestā strādā jau 30 gadus, atzīst, ka ik dienas nākas saskarties ar vardarbībā cietušām sievietēm un gandrīz vienmēr sievietes lūdz neziņot policijai. Sievietes gan laukos, gan pilsētās baidās atklāt vardarbību, slēpj notikušo un nelabprāt par to runā ar savu ģimenes ārstu vai aprūpētāju. Sievietes lūdz sniegt medicīnisko palīdzību, bet, ja ārsts ziņos policijai, viņas draud izdarīt pašnāvību vai atkārtoti nevērsties pēc medicīniskās palīdzības.
Mājaprūpes speciālistu vērojumi liecina, ka vecāka gadagājuma sievietes visbiežāk cieš no emocionālās, ekonomiskās un seksuālās vardarbības, kad dēli un aizvien biežāk mazdēli atņem vecajām sievietēm pensiju, aptuveni pusē šo gadījumu tikusi novērota arī fiziskā vardarbība. Tie ir gadījumi, kurus pamana medicīnas darbinieki, bet pašas sievietes nesūdzas, jo notikušo pieņem kā “savu likteni”, nesaprotot, ka tā ir vardarbība un neapzinoties savas tiesības.
“Sievietes ir iemācītas nevērsties pret saviem ģimenes cilvēkiem. Ir gadījumi, kad ziņo kaimiņi, vai kādi citi tuvi cilvēki. Praksē nākas saskarties ar situācijām, kad vecāku sieviešu bērniem un mazbērniem trūkst sociālās un komunikācijas prasmes, līdz ar to attiecības ģimenē ir destruktīvas un sievietes sargā ģimenes godu,” saka viena no ģimenes ārstēm.
#WHOSEFVA #stopviolence #StopElderAbuse
Avots: Centrs “Marta”
Foto: European Union Agency for Fundamental Rights