Lībekā no 14. līdz 15. maijam Sv. Marijas baznīcā, kas uzcelta 1351. gadā un kalpojusi par arhitektūras paraugu septiņdesmit šā stila baznīcām Baltijas jūras reģionā, notika teoloģiska konference “Rakstu interpretācijas veidi”, kurā piedalījās vairāk nekā 80 teologu no Baltijas jūras reģiona valstīm – Norvēģijas, Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas. Latviju šajā konferencē pārstāvēja LLSTA biedres – emeritētā bīskape Jāna Jēruma-Grīnberga, LU TF dekāne profesore Dace Balode (foto pa labi), doktora grāda pretendente kapelāne Rudīte Losāne, mācītāja Ieva Puriņa, teoloģe Līga Puriņa-Purīte un LU TF profesore Laima Geikina. Konference bija veltīta sieviešu ordinācijas jautājumiem, un tajā īpaši tika akcentēta sieviešu situācija Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā pēc 2016. gada jūnija Sinodes.
Konferenci atklāja Ziemeļvācijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps Gerhards Ulrihs. Bīskaps Latvijas kontekstā plašāk pazīstams ar to, ka viņš aicināja arhibīskapu J. Vanagu pārdomāt Sinodē pieņemto lēmumu, kas turpmāk liegs sievietes ordinēt garīgā amatā un ir pretrunā ar visas Eiropas Protestantu baznīcu apvienības (EPBA) dokumentu “Amats, ordinācija, episkopē un teoloģiskā izglītība”, kurā savukārt atzīta sieviešu ordinācija kā Svētā Gara dāvana un svētība baznīcām.
Gerhards Ulrihs (foto pa kreisi) savā atklāšanas runā uzsvēra, ka kristiešu Svēto Rakstu interpretācijas veidi, kas bija konferences centrālā tēma, kristīgajā baznīcā nav nekas jauns. Starp šo dažādo interpretācijas veidu pārstāvjiem ir jābūt nevis konfrontācijai, bet diskusijai. Diskusija par Bībeles izpratni pastāvējusi jau kopš kristīgās bazīcas pirmsākumiem. Šī tēma ir risināta arī Pāvila 2. vēstulē korintiešiem. G. Ulrihs uzsvēra, ka stipra ir tā baznīca, kas spēj diskutēt par dažādām hermeneitiskām pieejām un palikt vienota Kristū, nevis akceptēt tikai vienu viedokli, kas pēc dziļākās būtības šķeļ baznīcu. Hermeneitiskajā pieejā Svētajiem Rakstiem vērstībai ir jābūt uz to, ka nevis mēs tos skaidrojam, bet Raksti skaidro mūs. Un mēs esam dažādi. Dieva vārds, kā to apgalvo Bībele, ir “abpus griezīgs zobens”. Taču tas nav domāts kā ierocis, ar ko apkarot citu hermeneitisko viedokli, uzsvēra bīskaps. Tas nav cilvēku spēks savas varas nostiprināšanai, bet Dieva spēks, lai glābtu. Bībele ir vienota, un hermeneitiski katra rakstvieta ir jāinterpretē visas Bībeles kontekstā. Reformācija, ko uzskata par Dieva vārda atkārtotu atklāšanu, atgādina, ka interpretācijas centrs ir Kristus. Arī šodien Kristus ir hermeneitiskā atslēga teoloģiskajai vērtēšanai. Apšaubāmas teoloģiskās doktrīnas veidojas, ja tas netiek ņemts vērā, bet tiek akcentēta atsevišķa rakstvieta, to norobežojot no kopējā konteksta. Gerhards Ulrihs šādu šauru pieeju Bībeles izpratnē ir saskatījis Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, aizliedzot sieviešu ordināciju garīgajā amatā.
Bīskaps uzsvēra, ka šodien mēs dzīvojam sarežģītā laikā, kurā ienāk daudzveidība un caur to neskaidrība. Cilvēkiem tāpēc ir nepieciešams sniegt skaidras un vienkāršas atbildes par to, ka daudzveidība nav drauds, bet bagātināšanās. Ir jādomā kritiski un jāuzmanās pieņemt apšaubāmus autoritatīvus viedokļus, kas sabiedrībā sēj bailes un kultivē norobežošanos no citādā. Šis laiks ir nopietns izaicinājums arī teologiem, teica bīskaps, tāpēc nepieciešama laikam atbilstoša izpratne par Bībeles hermeneitiku, kas var palīdzēt vienot un vienoties daudzveidībā. Tikai vienotība Kristū spēj pārvarēt dažādas atšķirības, kā, piemēram, starp dzimumiem, starp etniskām kopienām un starp sociālām grupām. Visi kristieši vienlīdz ir aicināti būt par baznīcas un prieterības locekļiem. Pilna līdzdalība un līdztiesība draudzē gan vīriešiem, gan sievietēm ir reformācijas ieguvums, atgādināja bīskaps Gerhards Ulrihs.
Divu dienu laikā tika nolasīti seši referāti par hermeneitikas jautājumiem, kurus konferences dalībnieki pārrunāja darba grupās. Profesore Gerlinde Baumane no Marburgas universitātes dalījās referātā par bibliskās hermeneitikas pamatprincipiem, kurā referente, īsumā pārskatot hermeneitikas vēsturisko attīstību 19. un 20 gadsimtā, izklāstīja klausītājiem dažādus hermeneitiskās izpratnes veidus attiecībā uz rakstvietām, kuras izmanto sieviešu ordinācijas pretinieki, noliedzot sievietes kalpošanu garīgajā amatā.
Poļu referente Daria Malgorzata no Poznaņas līdzdalīja pētījumu par sieviešu stāvokli protestantiskajā baznīcā Polijā, izmantojot kultūras studiju pieeju.
Profesore Anne Kulla no Igaunijas Tartu universitātes piedāvāja praktiskās hermeneitikas studijas, salīdzinot Bībelē divu – pēc Babilonijas gūsta izveidojušos – Izraēla kopienu nesaskaņu modeli. Daļa no Izraēla tautas, kas Babilonijas gūsta laikā palika Ziemeļvalsts okupētajā teritorijā un bija sajaukusies ar nejūdiem, nespēja pieņemt to tautas daļu, kas atgriezās pēc gūsta no Babilonijas un bija veidojusies citā kultūrvidē. Atklājot šā konflikta cēloņus, profesore iezīmēja pamatprincipus, kas lieti noder, lai izprastu stāvokli Austrumeiropā pēc Padomju Savienības sabrukuma, kad Otrā pasaules kara bēgļi, kas auguši un izglītojušies Rietumu demokrātijā, atgriezās tēvzemē, kur savukārt palikusī tautas daļa bija izaugusi un veidojusies noslēgtā totalitārā vidē.
Profesore Dace Balode no Latvijas Universitātes aicināja iedziļināties un izprast fundamentālisma hermeneitikas pieeju Svētajiem Rakstiem, akcentējot, ka šā laika iezīme ir reliģiskā fundamentālisma un politiskā autoritārisma atdzimšana, kas savā starpā veiksmīgi sadarbojas.
Profesore Marianne Kartzova no Norvēģijas Oslo universitātes runāja par paradigmas maiņu feministiskajā hermeneitikā, iepazīstinot ar jaunu – intersekcionālu pieeju. Ja līdz šim uzmanība tika pievērsta viena veida diskriminācijai – pēc dzimuma, tad šajā pieejā ir ņemts vēra, ka
diskriminācijas seja ir daudzveidīga. Tā vienlaikus notiek gan pēc vecuma, gan pēc invaliditātes, gan pēc sociālā stāvokļa un arī citos veidos.
Lekciju ciklu noslēdza Pasaules Luterāņu Federācijas viceprezidente Astrida Kleista, kas stāstīja par Svēto Rakstu interpretācijas veidu attīstību.
Divas dienas konferencē bija gan teorētiski, gan praktiski bagātinošas. Īpaši radoši notika darbs grupās, kurās tika uzklausīti dažādi, reizēm arī pretēji viedokļi.
Ar jaunu kontaktu dibināšanu, jaunu draugu iegūšanu un vienošanos par šādu un līdzīgu konferenču un tikšanos organizēšanu arī turpmāk izskanēja konference, kas Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienības pārstāvēm būs spēka avots turpmākai pastāvēšanai par sieviešu ordinācijas atjaunošanu Latvijā.
Rudīte Losāne,
LLSTA priekšsēdētāja
Foto: Līga Puriņa-Pūrīte