Brazīlijas Anglikāņu episkopālā baznīca (Igreja Episcopal Anglicana do Brasil) ir ievēlējusi savu pirmo sievieti bīskapi. Tas ir noticis 34 gadus pēc tam, kad baznīcā sievietēm tika ļauts kalpot visās trijās ordinētajās kalpošanās. 2018. gada 20. janvārī Belēmē, kas atrodas Parā, Brazīlijas ziemeļu štatā, mācītāja Konego Marineza Santos Basoto tika ievēlēta par bīskapi Amazones diecēzē. Sieviete stāsies bīskapa Saulo Maurīcija Di Barosa vietā, kurš pensionējies pagājušā gada novembrī. Šis apgabals bija viens no pirmajiem anglikāņu kopienā, kas oficiāli atvēra episkopātu sievietēm jau 1983. gadā. 1985. gadā viņi ordinēja pirmo sievieti diakoni un mācītāju.
Jaunievēlētā bīskape Marineza Basoto pašreiz kalpo par mācītāju Brazīlijas dienvidu daļā, dienvidu diecēzes (Meridional) draudzē Sanpaulu štata Kašoeiriņjas pilsētā netālu no Portualegri. Pirms tam viņa ir bijusi Portualegri Nacionālās Svētās Trīsvienības katedrāles vadītāja. Pati 46 gadus vecā mācītāja nāk no Riugrandi du Sula štata un ir precējusies ar Paulo Basoto, ar kuru audzina divas meitas.
Marinezai Basoto savā apgabalā jau ir vairāki nacionālas nozīmes amati: viņa ir Nacionālās liturģijas komisijas locekle, kas atbild par kopīgo lūgšanu grāmatu, kā arī Nacionālās diakonijas komisijas locekle. Šī komisija apgabalā nodarbojas ar sociālas atbildības veicināšanu. Tāpat viņa ir arī konferences “Confelider 2018” koordinatore. Šī konference pulcēs vadītājus no visa apgabala un norisināsies no 2018. gada 30. maija līdz 3. jūnijam Brazīlijas galvaspilsētā Braziljā.
Savā tagadējā diecēzē jaunievēlētā bīskape Marineza pārstāv diecēzi nacionālajā anglikāņu diakonijas un attīstības kalpošanā, viņa ir arī Portualegri starpreliģiju dialoga grupas locekle, kā arī Riugrandi du Sula Ekumeniskā foruma locekle.
“Mēs noteikti dzīvojam īpašā laikā ar mūsu pirmās bīskapes sievietes ievēlēšanu mūsu apgabalā,” sacīja Brazīlijas anglikāņu episkopālās baznīcas galvenais bīskaps Fransisko di Asis Dasilva.
Bīskaps Fransisko, kurš ievēlēšanas brīdī atradās Āfrikā, aprakstīja ievēlēšanu kā “vēsmu, kas pūš virsū baznīcai un kas pilnīgi noteikti parāda jaunus laikus un jaunus veidus kalpošanā”.
“Amazones diecēze un Brazīlijas Anglikāņu episkopālā baznīca sper pārliecinošus soļus dzimumu vienlīdzības jautājumā, un mēs esam ļoti laimīgi. No Ganas es paceļu savas lūgšanas par mūsu apgabalu un ievēlēto bīskapi Marinezu un viņas ģimeni.”
Basoto piedzima Kangusu pilsētā, kas bija sava veida baznīcas misijas vieta. Viņas vecvecāki bija misijas dibinātāju pulkā, viņa jau agrā savas dzīves posmā juta aicinājumu kalpošanai.
1991. gadā sieviete pārcēlās uz štata galvaspilsētu Portualegri, lai studētu teoloģiju nacionālajā anglikāņu seminārā, kas šobrīd ir slēgts, un tika ordinēta par diakoni 1995. gada maijā (24 gadu vecumā), nākamajā gadā saņemot mācītājas ordināciju. Abas ordinācijas notika Portualegri Nacionālajā Svētās Trīsvienības katedrālē, kurā viņa pati vēlāk, 1999. gadā, 29 gadu vecumā kļuva par vadītāju – kā otrā sieviete apgabalā tik augstā ekleziālā amatā un pirmā Portualegri pilsētā. Pēc septiņpadsmit kalpošanas gadiem katedrāles vadītājas amatā Marineza pārcēlās uz savu pašreizējo kalpošanas vietu Sanpaulu draudzē.
Jaunievēlētā bīskape Marineza Basoto ar Kenterberijas arhibīskapu Džastinu Velbiju, kad viņš viesojās Sanpaulu 2014. gada septembrī.
Foto: IEAB (Igreja Episcopal Anglicana do Brasil)
“Es jūtos laimīga un reizē apzinos apņemšanās veidu un mērogu kalpošanai, kuru pieņēmu,” jaunievēlētā bīskape Marineza pastāstīja Anglikāņu kopienas ziņu dienestam. “Man pašai ir liela pārliecība par to, ka episkopāts ir mācītāja kalpošana, iespēja kalpot (diakonija). Tas nav goda vai statusa amats.”
Maijā Brazīlijas Anglikāņu baznīca atzīmēs sieviešu ordinācijas 33 gadu jubileju. “Mūsu Brazīlijas baznīca ir drosmīga un inovatīva, ļaujot sievietēm kopš pirmsākumiem pretendēt uz trīs ordinācijas kalpošanām. Kaut arī šo gandrīz 33 gadu garumā baznīcai nav bijusi pravietiska drosme ievēlēt sievieti episkopālajā kalpošanā. Tagad pienācis laiks noārdīt šo sienu.”
“Ar manu ievēlēšanu iesākās jauns laiks lielākai dzimumu līdztiesībai. Es ceru, ka ar to nāks vēl lielāka līdztiesība.”
“Es ļoti labi apzinos, ka šī situācija atnes neziņu un bailes. Viss, kas mums ir svešs, rada mūsos nedrošību. Es domāju, ka sākotnēji būs šaubas un bailes par sievieti bīskapi valstī. Bet vienlaikus es esmu pārliecināta, ka būs arī spēcīgs atbalsts.”
Es ticu, ka būs pozitīvākas cerības, apzinoties, ka tā notiek, kad sievietes ieņem amatus, kuros tradicionāli atradās vīrieši. Es pieņemšu amatu ar drosmi, cerību un ticību, uzņemoties šīs izvēles sekas un riskus un veltot sevi kalpošanas darbam kopā ar Amazones Anglikāņu diecēzes kalpotājiem un lajiem šajā grūtajā uzdevumā kā kristiete.”
Amazones diecēze ir samērā jauna diecēze; un, lai gan teritorija aptver milzu platības, draudze ir diezgan maza. “Reģiona cilvēki ir ļoti viesmīlīgi,” teica ievēlētā bīskape Martineza. “Kultūras ziņā reģions ir ļoti raibs un daudzveidīgs. Ir daudz dažādu smaržu, garšu, dabas skatu, par kuriem var runāt, tikai atrodoties tur uz vietas.
Tas arī ir reģions, kurā ikviens var ieraudzīt nevienlīdzību. Protams, ka diecēzes dzīvē ir vairākas vajadzības, cerības un rūpes, papildu tam pastāv arī lieli pastorālā darba, administratīvie un finansiālie izaicinājumi, lai, kā pienākas, pasludinātu un dzīvotu evaņģēliju un būtu par Kristus Baznīcu: misionāriem, kas iesakņojas vietējā kultūrā un ir pravietiski…
Ir svarīgi kopā slavēt un kopā svinēt Euharistiju, laužot maizi un kopīgi daloties ar biķeri, pastāvot lūgšanās un uz mīlestību balstītās attiecībās. Es gribu stiprināt sadraudzību draudzes locekļu vidū. Esmu atvērta līdz ar viņiem mācīties par to, kā Dieva mīlestība izpaužas, un līdzdalīt šo mīlestību un kalpošanu cilvēkiem, jo īpaši tiem, kam ir ciešanas, piedāvājot diecēzes telpas kā vietu drošībai, aicināt tur, kur ikviens var justies piederīgs.
Es redzu inovatīvu un ietverošu diecēzi, kas liecina par tiesībām uz taisnīgumu un cilvēcisko vērtību, ekumenisku dzīvi kā veidu apliecināt vienotību, kas mums jāmeklē. Es strādāšu pie tā, lai radītu iespējas kapacitātes celšanai, formācijai, māceklībai gan kalpotājiem, gan lajiem, kur katra persona iegūst savu lomu kopīgā darbā.”
Avots: Anglican News