Velingtona, Jaunzēlande/Ženēva
14/8/2017
Luterāņi Jaunzēlandē atzīmē reformācijas 500 gadus
Luterāņu Pasaules Ziņas (LWI) – Kad iestājās 2017. gada pirmās dienas rītausma attālajā Četemas salā, 700 km uz austrumiem no cietzemes Jaunzēlandē, 40 luterāņi pulcējās uz dievkalpojumu, lai sagaidītu jubilejas gadu – Reformācijai 500.
“Jūs esat aicināti būt šeit kopā ar mums, tāpat arī mēs sāksim visa gada garumā Dieva reformējošās žēlastības un mīlestības atzīmēšanu un svinēšanu,” teica bīskaps Marks Vitfīlds atklāšanas pasākumā Luterāņu baznīcā Jaunzēlandē.
Vairākus mēnešus vēlāk baznīca organizēja ekumenisku dievkalpojumu, koku stādīšanu, filmas un lekcijas tās lielākajos centros. Paredzētas arī citas aktivitātes, kas vēl tiek plānotas.
Pirmsākumi Luterāņu baznīcai Jaunzēlandē meklējami 1843. gada februārī, kad pieci luterāņu misionāri no Gosnera Misijas Berlīnē Vācijā atbrauca uz Četemas Salu jeb Rēhoku arhipelāgu, lai kalpotu vietējiem Mariori[1] iedzīvotājiem.
“Tikai ar 800 kristītiem cilvēkiem 4,5 miljonu iedzīvotāju vidū Luterāņu baznīcā Jaunzēlandē ir uzņēmusies organizēt iespaidīgu skaitu Reformācijas jubilejas pasākumu gan nacionālā, gan vietējā līmenī,” teica Vitfīlds.
Mēs darām visu labāko, ko spējam ar ierobežotu resursu un iespēju skaitu, lai nodrošinātu, ka Jaunzēlande ir informēta par šo jubilejas gadu un, galvenais, par Evaņģēliju, kas atrodas Reformācijas pamatā,” piebilda bīskaps Marks Vitfīlds no Luterāņu baznīcas Jaunzēlandē.
Jūnijā Luterāņu baznīcas Jaunzēlandē divgadīgā konvencija Velingtonā nolēma atvēlēt vienu dienu gadadienas svinībām ar ekumenisko dievkalpojumu un reformācijas vakariņām. Kopīgais dievkalpojums notika galvaspilsētā, Romas Katoļu katedrālē, un to kopīgi rīkoja kardināls Jānis Djūs un bīskaps Vitfīlds. Svarīgs šīs iniciatīvas rezultāts bija pirmais dialogs starp luterāņiem un katoļiem Jaunzēlandē.
Dažas dienas pirms Reformācijas dienas, kas būs oktobrī, Vitfīlds vadīs luterāņu vakara lūgšanas, kas notiks anglikāņu katedrālē Velingtonā. Dievkalpojuma laikā katedrāles koris izpildīs Johana Sebastiāna Baha Reformācijas svētku kantāti no Eine feste Burg (Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils), tā ir viena no pazīstamākajām reformatora Mārtiņa Lutera himnām.
Pasaules Luterāņu Federācija ir aicinājusi visas savas dalībbaznīcas visā pasaulē atzīmēt gadadienu, kas radījusi visdažādākos jubilejas pasākumus. Šajā augustā PLF galvenais sekretārs Dr. Martins Junge piedalījās dažās no šīm aktivitātēm savas vizītes laikā LBJZ un Luterāņu baznīcā Austrālijā (LBA).
LBJZ ir LBA reģionālā daļa un PLF asociētā dalībbaznīca kopš 1994. gada.
Jaunzēlandes luterāņu bīskaps Marks Vitfīlds. Foto: LBJZ
Foto: Luterāņu baznīca Jaunzēlandē
[1]Mariori – maoru dotais nosaukums. Vai-ta-hanui – vecākā zināmā tauta Jaunzēlandē, kas te mitinājusies pirms maoru ierašanās. Savulaik tā bijusi visai liela ar 200 atsevišķiem klaniem. 1988. gadā bija atlikuši vairs tikai 140 cilvēki. Viņu senči bija pazīstami arī kā mariore vai urukehu – “rietumu cilvēki”. Tipoloģiski – rudmataini, ar gaišu ādu, riekstveida acīm. Atpeldējuši no kādas lielas zemes rietumos, kas nogrimusi okeānā. Maori stāstīja, ka mariori iekārtojuši apūdeņojamas terases, pakalnu virsotnēs nocietinājumus un monumentālas sienas (piem., Kaimanavas siena). Mariores tautas pēdējais cietoksnis atradies Čatemas Salā apmēram 500 jūdžu uz austrumiem no Jaunzēlandes. Viņus paguva sastapt vēl eiropiešu jūrasbraucēji XIX gs. sākumā. 1835. gadā salā ieradās maori un visus padarīja par vergiem, apēda un iznīcināja. Maoru civilizācijai pieraksta tādus objektus un atradumus kā anomālo Veverlijas akmeni (atrasts1925. gadā), Kaimanavas sienu un Vaipoa meža stāvakmeņus. https://infogram.com/the-moriori-genocide-1g143mn34x53pzy