DENISS MUKVEGE (DENIS MUKWEGE) ir ārsts Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR), kurš par savu dzīves uzdevumu ir izvirzījis palīdzēt atveseļoties un atsākt dzīvi desmitiem tūkstošu sieviešu un meiteņu, kas valstī notiekošajā karā piedzīvojušas grupveida izvarošanu un brutālu seksuālo vardarbību.
D. Mukvege dzimis 1955. gadā Bukavu. Viņš studēja medicīnu un izveidoja ginekoloģijas nodaļu Lemeras slimnīcā KDR austrumos, taču šī slimnīca 1996. gadā, sākoties karam, tika iznīcināta. D. Mukvege atgriezās Bukavu, kur izveidoja telšu slimnīcu un uzbūvēja jaunu dzemdību nodaļu un operāciju zāli, taču 1998. gadā otrajā Kongo karā arī tas viss tika nopostīts. D. Mukvege nepadevās un atsāka savas slimnīcas darbību Panzi, strādādams līdz vēlai naktij un apmācīdams personālu, kā ārstēt sievietes, kuras traumējuši kaujinieki, kas sievietes bija “pasludinājuši par savu kopīgo ienaidnieku”.
Kopš slimnīcas atvēršanas 1999. gadā, kad Mukvege uzņēma pirmo izvarošanas upuri ar šautām brūcēm dzimumorgānos un augšstilbos, viņš ir sniedzis medicīnisko palīdzību vairāk nekā 40 000 sieviešu. Dažās nedēļās slimnīcu apmeklēja desmitiem izvarotu un spīdzinātu sieviešu.
D. Mukvege ir starptautiski atzīts eksperts seksuālās vardarbības izraisītu patoloģisko un psiholoģiski sociālo traumu novēršanā. Viņa vadītā slimnīca Panzi nodrošina psiholoģisko un fizisko aprūpi un palīdz sievietēm attīstīt jaunas prasmes dzīvei, jo daudzas no viņām savās kopienās pēc pārdzīvotā ir tikušas atstumtas. Meitenēm tā palīdz atgriezties skolā, un tām, kuras vēlas vērsties tiesu iestādēs, tiek sniegta juridiskā palīdzība.
Viņš kļuva par nenogurdināmu vardarbībā cietušo sieviešu interešu aizstāvi pēc tam, kad uz sava operāciju galda atpazina kādu jaunieti, kura bija dzimusi Panzi slimnīcā un kuras dzemdībās viņš bija piedalījies. Šis bija pavērsiena punkts, kas iedvesmoja D. Mukvegi darīt vairāk, nevis tikai ārstēt cietušos, un gan savā dzimtenē, gan ārvalstīs paust aicinājumus izbeigt vardarbīgo konfliktu par KDR dabas resursiem. 2012. gadā D. Mukvege cieta arī pats — viņa mājā ielauzās bruņoti vīrieši, kas par ķīlniecēm sagrāba viņa meitas. Mukveges miesassargs un draugs gāja bojā, bet viņam pašam izdevās izbēgt un kopā ar ģimeni viņš devās uz Zviedriju, pēc tam uz Beļģiju.
2013. gadā, kad grupa sieviešu, kas pārtiek no mazāk nekā dolāra dienā, kopā nopirka D. Mukvegem biļeti mājup, viņš atgriezās KDR. Tagad D. Mukvege dzīvo Panzi slimnīcā, neraugoties uz nepārtrauktiem draudiem viņa dzīvībai. Viņš aktīvi sadarbojas ar Eiropas Parlamentu un SBT un ar saviem emocionālajiem aicinājumiem aizsargāt sieviešu un bērnu dzīvības konfliktu skartajās zonās ir ietekmējis Eiropas Parlamenta likumdošanas darbu attiecībā uz izrakteņiem no šīm konfliktu skartajām zonām.
Viņa dzīve un darbs ir iemūžināti 2015. gada dokumentālajā filmā The man who mends women — the wrath of Hippocrates (“Vīrietis, kurš dziedē sievietes. Hipokrāta dusmas”). Ar Eiropas Parlamenta atbalstu šo filmu subtitrēja visās ES dalībvalstu oficiālajās valodās.
Intervija ar Denisu Mukvege (angļu val.) – 1. daļa
Intervija ar Denisu Mukvege (angļu val.) – 2. daļa
Citi raksti latviešu valodā Eiropas Parlamenta mājas lapā:
Deniss Mukvege: “Izvarošana ir lēts, pieejams un postošs ierocis”
Saharova balvas laureāts D. Mukvege: Nepieciešams mobilizēt sabiedrību
Saharova balvas ieguvējs Deniss Mukvege: “Sieviešu ķermeņi kļuvuši par kaujas lauku”
***
2014. gadā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs un politisko grupu vadītāji vienbalsīgi nobalsoja, lai Saharova balvu par domas brīvību piešķirtu Kongo mediķim Denisam Mukvegem.
Deniss Mukvege – mediķis, kas iestājas par sieviešu tiesībām
Bruņotos konfliktos visā pasaulē izvarošana tiek izmantota kā kara ierocis un Saharova balvas laureāts Deniss Mukvege ir labi pazīstams ar šo situāciju. 59 gadus vecais Kongo ginekologs 1998. gadā dibināja Panzi slimnīcu Bukavu pilsētā, lai kara plosītajā valstī sniegtu palīdzību sievietēm, kas cietušas no seksuālas vardarbības. Lai gan oficiāli pilsoņu karš Kongo Demokrātiskajā Republikā ir beidzies, valsts austrumu daļā turpinās bruņoti konflikti, tajā skaitā uzbrukumi civiliedzīvotājiem un grupveida izvarošanas. Neskatoties uz aktivitātēm sieviešu tiesību jomā un Panzi slimnīcas vadīšanu, Deniss Mukvege atrod laiku, lai pieņemtu pacientus un divreiz nedēļā veiktu operācijas. Denisu Mukvegi Saharova balvai izvirzīja S&D un ALDE grupas un EP deputāte Barbara Lohbihlere.
Saharova balva
Eiropas Parlaments ik gadu piešķir Saharova balvu vārda un domas brīvībai. Tā nosaukta fiziķa un politiskā disidenta Andreja Saharova vārdā. Balvu izveidoja 1988. gadā, un to piešķir indivīdiem un kolektīviem, kas ievērojami sekmējuši cilvēktiesību aizsardzību. Kandidātus var izvirzīt jebkura no Eiropas Parlamenta politiskajām grupām vai vismaz 40 EP deputāti.
2013. gadā balvu saņēma pakistāniešu pusaudze Malala Jusafzai, kas cīnās par meiteņu tiesībām uz izglītību.
Eiropas Parlaments iestājas par cilvēktiesībām
Eiropas Parlaments iestājas pret cilvēktiesību pārkāpumiem, neskatoties uz to, kur tie notiek. Lai panāktu cilvēktiesību ievērošanu Parlaments pievērš sabiedrības uzmanību pārkāpumiem, palīdz uzraudzīt vēlēšanu norisi visā pasaulē, pārliecinās, ka starptautiskajos ekonomikas un tirdzniecības līgumos ievērotas cilvēktiesības un katru gadu piešķir Saharova balvu par domas brīvību.
Avoti:
Foto: Denis Mukwege 2017, Panzi Foundation USA
youtube video – Skandināvu raidījums Skavlan
Eiropas Parlamenta buklets un EP raksts: Deniss Mukvege – 2014. gada Saharova balvas laureāts