Šā gada 13. septembrī Ziemeļvācijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps Gerhards Ulrihs ir nosūtījis vēstuli Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapam Jānim Vanagam, norādot uz to, ka vasarā notikušās LELB Sinodes lēmums aizliegt sieviešu ordinēšanu nav palicis neievērots Vācijas baznīcā un plašākajā luterticīgo pasaulē. Vēstulē bīskaps pauž skumjas par to, ka Latvijas baznīca ir izvēlējusies ignorēt Eiropas Protestantu baznīcu apvienības vadlīnijas, kurās dalībbaznīcas vienojušās, ka garīgajā amatā luteriskās baznīcas Eiropā ordinē sievietes tādēļ, ka tas saskan „ar pašreizējo reformatorisko izpratni par garīgo amatu” un uzskata sieviešu ordināciju par „Svētā Gara dāvanu un svētību, un neatkāpsies no šīs prakses, jo viņu izpratnē tas ir principiāls jautājums.”
Vēstulē neizpaliek arī finansiālas dabas diskusijas, proti, par finansiāla atbalsta pārtraukšanu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Konsistorijai, ko Ziemeļvācijas baznīca bija sniegusi LELB vairāku gadu garumā.
Vēstule, kas tika adresēta LELB arhibīskapam Jānim Vanagam, tika pārsūtīta informācijai arī LELBāL vadībai, Latvijas Universitātes Teoloģijas Fakultātei, žurnālam Svētdienas Rīts un citiem.
Pārpubilicējam šeit vēstules tulkojumu latviešu valodā.
2016. gada 13. septembrī
Godājamais arhibīskap Jāni Vanaga kungs,
cienījamais brāli Kristū,
nu jau ir pagājuši trīs mēneši, kopš Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas sinode nolēma nākotnē pieļaut vienīgi vīriešu ordināciju. Jau 2015. gada 29. jūnija vēstulē Jums un LELB vadībai es izteicu raizes par jūsu baznīcas izvēlēto ceļu. Aizvadītajos mēnešos esmu sarunājies ar daudziem brāļiem un māsām latviešu un vācu luteriskajās baznīcās, kā arī Pasaules luterāņu federācijā. Tagad, manuprāt, ir pienācis īstais brīdis man precīzāk paust savu viedokli par izveidojušos situāciju.
Man ir svarīgi arī pēc šī sinodes lēmuma turpināt sarunas ar visām luteriskajām baznīcām Latvijā. Šis dialogs mums ir vajadzīgs it īpaši teoloģisku iemeslu dēļ. Tieši mums, luterāņiem, garīdzniecībā nevar būt atšķirības starp vīriešiem un sievietēm. Kristībā visi kristieši ir vienlīdz aicināti par draudzes locekļiem un priesteriem: “Kas ir izrāpies no kristības, drīkst lepoties, ka jau ir iesvētīts par priesteri, bīskapu un pāvestu,” – saka Mārtiņš Luters rakstā “Vācu nācijas kristīgajai muižniecībai”. Visaptveroša vīriešu un sieviešu līdzdalība un pilnīga vienlīdzība baznīcas dzīvē izriet no mūsu reformācijas ticības apliecības dziļākas izpratnes.
Šī iemesla dēļ mūsu attiecības pēc jūsu lēmuma nevar tālāk pastāvēt bez izmaiņām. Visas Eiropas Protestantu baznīcu apvienības (EPBA) baznīcas ir apņēmušās savā darbā vadīties pēc dokumenta “Amats, ordinācija, episkopē un teoloģiskā izglītība”. Tā 58. paragrāfā ir teikts: “EPBA baznīcas sieviešu ordinācijas praksi ir veidojušas saskaņā ar pašreizējo reformatorisko izpratni par garīgo amatu. [..] Sieviešu ordināciju tās uztver kā Svētā Gara dāvanu un svētību un neatkāpsies no šīs prakses, jo viņu izpratnē tas ir principiāls jautājums.”
Un 57. paragrāfā EPBA baznīcas uzsver, “ka to nostāja sieviešu kalpošanā nav tirgus objekts .. un tās nepieņems, ka citas baznīcas pret saviem garīgajiem darbiniekiem attiecas dažādi, atkarībā no dzimuma. Tādēļ tās arī neakceptēs tādus baznīcas modeļus, kuri noraida sieviešu ordināciju vai neatzīst ordinēto sieviešu līdzvērtību”. Tādēļ es lūdzu Jūs, cienījamais brāli Jāni Vanag, rosināt vēlreiz pārdomāt jūnijā pieņemto lēmumu.
Šajā sinodē daudzi jūsu baznīcas pārstāvji pauda tādu Rakstu un amata izpratni, kas būtiski atšķiras no mūsu baznīcas izpratnes. Luteriskajā izpratnē ticīgajiem ir jāpaklausa nevis mācītājiem un bīskapiem, bet gan vienīgi Kristum, miesā dzimušajam Dieva Vārdam. Taču paklausība Dieva Vārdam nozīmē vairāk nekā turēšanos pie burta.
Es domāju, šeit mums vajadzētu turpināt teoloģisku diskusiju. Šī saruna mums ir vajadzīga, lai arī turpmāk mūsu baznīcas varētu kopīgi strādāt Eiropas līmenī. Sinodē mēs par satversmes izmaiņām dzirdējām daudzus argumentus, kas bija drīzāk politiski nekā teoloģiski pamatoti. Savā būtībā tie var liecināt arī par novēršanos no vērtībām, kuras pauž Charta Oecumenica.
Viena lieta ir mūsu sarunas, otra – praktiskie jautājumi, kas saistīti ar mūsu partnerattiecībām. Finansiālais atbalsts ir tikai viens mūsu ilggadējo attiecību aspekts. Kā jau iepriekš informējām, Ziemeļu baznīca, sekojot sirdsapziņai, pārtrauks finansiālo atbalstu Konsistorijai. Mācītāja Krista Huncingere (Christa Hunzinger) par to jau ir informējusi projektu koordinatori Kristīnu Rozenbaumu. Taču mēs arī turpmāk jūtam solidaritāti ar jūsu baznīcu. Tagad mēs īpaši atbalstīsim māsas un brāļus, kam nākas ciest no sinodē pieņemtā lēmuma sekām. Turklāt mēs, tāpat kā Vācijas Evaņģēliskā baznīca, aizvadītajos mēnešos esam dibinājuši vai padziļinājuši kontaktus ar citām luteriskajām baznīcām Latvijā – ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas apgabalu Latvijā un Vācu evaņģēliski luterisko baznīcu Latvijā.
Arī turpmāk mūsu baznīcai būs svarīgi atbalstīt diakonijas darbu Latvijā. Taču, ja draudzēm, kuras darbojas diakonijas jomā, pēc jūsu baznīcas uzskatiem, ir jāatsakās no savām arī par mūsu līdzekļiem uzturētajām un izremontētajām ēkām, mums rodas jautājums, cik lielā mērā šajā jomā vēl varam atbalstīt jūsu baznīcu.
Tāpat mums ir jānoskaidro, kā jūsu draudzes viesošanās laikā attieksies pret mūsu ordinētajām mācītājām. “Vadlīnijās līdzdalībai EPBA” lasāms: “Saskaņā ar Leienbergas vienošanās 33. punktu dokumentu parakstošās baznīcas apņemas savstarpēji atzīt citu baznīcu ordināciju, ieskaitot arī gandrīz visās EPBA baznīcās praktizēto sieviešu ordināciju.” (Vadlīniju 6. punkts) Pieņemu, ka tas netiek apstrīdēts.
Ar skumjām uzņemu ziņas par pamatīgiem, tai skaitā juridiskiem, strīdiem par to evaņģēliski luterisko draudžu dievnamiem, kuras nopietnu teoloģisku iemeslu dēļ vairs nespēj piederēt pie jūsu baznīcas.
Tādēļ es lūdzu Jūs, godājamais brāli Jāni Vanag, darīt zināmu, kā Jūs saredzat mūsu attiecību nākotni. Šo jautājumu īpaši pastiprina ziņa, ka Hanss Martins Jensons pirms ievēlēšanas Liepājas diecēzes bīskapa amatā sinodē noraidījis attiecības ar tām baznīcām, kurās ordinē sievietes. Šo jautājumu vēl pastiprina jūsu izvēle, kuru baznīcu pārstāvji tika uzaicināti uz bīskapa Hansa Martina Jensona konsekrāciju un kuru ne.
Kā Jūs redzat, šī notikumu attīstība mūsos izraisa bažas. Tomēr nepagursim palikt saistīti aizlūgšanās vienam par otru.
Mīļais brāli Jāni Vanag, es lūdzu Jūs tuvākajā laikā sniegt atbildi un izklāstīt savu redzējumu par to, kā mēs turpmāk varētu veidot partnerattiecības. Būtu labi, ja es par to novembrī varētu ziņot mūsu sinodei.
Ar brālīgu sveicienu
bīskaps Gerhards Ulrihs
Evaņģēliski luteriskās baznīcas Ziemeļvācijā Virsvaldes priekšsēdētājs
Informācijai:
No vēstules izriet, ka LELB prakse atšķiras no pamatprincipiem garīgo amatu un teoloģiskās izglītības jautājumos, par ko Eiropas Protestantu Baznīcu apvienībā ir pieņemta vienošanās. LELB ir Eiropas Protestantu Baznīcu apvienības dalībbaznīca, kaut arī to tieši nepiemin savā mājas lapas sadaļā „Ekumene”.
Minētajā sadaļā par Ekumeni ir rakstīts, ka LELB „ir iesaistījusies dažādās ekumēniskās organizācijās un dialogos”. Tālāk uzskaitīto organizāciju starpā ir Pasaules Luterāņu federācija, Eiropas Protestantu Baznīcu apvienība un Porvo sadraudzība.
Pasaules Luterāņu federācija, kuras dalībbaznīca ir arī LELB,vairāku gadu garumā ir izdevusi dokumentus, kas aizstāv un bibliski pamato sieviešu ordināciju luteriskajās baznīcās. 2009.gadā, piemēram, PLF kongress nobalsoja par dokumentu „Jūsu starpā tā nenotiks! Ticības pārdomas par dzimumu un varu” un pieņēma lēmumu “iedrošināt PLF dalībbaznīcas aktīvi līdzdarboties procesā, kas ved pie PLF dzimumu politikas attīstības”. Tālāk sekoja divas rezolūcijas – “PLF Inkluzivitātes principi” un “Rezolūcijapartaisnīgumu dzimumu jautājumos”. Pēdējā dokumentā PLF mudina dalībbaznīcas:kuras sievietes neordinē, ar lūgšanu caurstrāvotu attieksmi pārdomāt šādu izvairīšanos un tās ietekmi šajā jautājumā uz tiem, kuriem netiek ļauts īstenot savu Dieva doto aicinājumu tādēļ, ka šie cilvēki ir sievietes. Sāpes par šādu izslēgšanu, zaudējot Dieva dotās dāvanas, pieredz visa baznīca.
2013.gada nogalē PLF pieņēma vienotu dokumentu “Nostāja par taisnīgumu dzimumu jautājumos” (pieejama latviešu valodā), kurā minēts, ka Pausaules Luterāņu federācijai Sieviešu līdzdalība ordinētā garīgajā darbā ir vitāls, lai gan ne vienīgais solis pretī inkluzīvas kopienas veidošanai. Pilnīga sieviešu un vīriešu līdzdalība lēmumu pieņemšanā ir vēl viens ižķiroši svarīgs solis ceļā pretī inkluzivitātei. PLF iemieso “ecclesia semper reformanda est” – ideju par nepārtrauktu reformācijas procesu daudzās un dažādās tā izpausmēs.
Kā cita sadarbības organizācija LELB mājas lapā tiek minēta Eiropas Protestantu Baznīcu apvienība (Community of Protestant Churches in Europe; saīsināti – CPCE). Patiešām, LELB ietilpst CPCE dalībbbaznīcu sarakstā. Tomēr, LELB dalība organizācijā ir, visticamāk, formāla, un LELB sevi ir norobežojusi no jebkādām rekomendācijām vai saistībām, kas izriet no apvienībā pieņemtajiem dokumentiem, kā to savā vēstulē minējis Ziemeļvācijas bīskaps Gerhards Ulrihs.
Pēc 3. jūnijā notikušās LELB Sinodes Rīgā, CPCE savā mājas lapā ir paudusi ļoti lielas bažas par Sinodes lēmumu. Tāpat CPCE uzdod LELB jautājumu: Vai Latvijas baznīca atzīs sieviešu kalpošanu ar Vārdu un Sakramentu citās kopienas dalībbaznīcās jeb nē? CPCE arī min, ka 2016.gada 11. jūnijā arī Eiropas Protestantu Baznīcu apvienības Prezidijs ir uzrakstījis vēstuli LELB, kurā viņi lūdz sniegt saistošu atbildi uz jautājumu par sieviešu kalpošanas atzīšanu vai neatzīšanu, kā arī piedāvā apmeklēt Latvijas baznīcu, lai pārrunātu šo jautājumu personīgi.
Porvo sadraudzībā, kā jau LELB mājas lapa pareizi min, Latvijas baznīca atrodas novērotāja statusā, līdz ar to, LELB nav pienākumu un saistību piedalīties Porvo sadraudzības izveidotajā altāra un kanceles sadraudzībā, kas pastāv luterāņu un anglikāņu kalpotāju vidū. Attiecībā uz sieviešu ordinācijas jautājumu, Porvo sadraudzības deklarācijas 38.punkts satur sekojošu apgalvojumu:
Dievs Svētais Gars izlej savas dāvanas pār visu Baznīcu (Ef. 4:11-13, 1 Kor 12:4-11), un paceļ vīriešus un sievietes, kā lajus, tā ordinētus, lai dotu ieguldījumu kopienas aprūpē.
Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, kā redzams, atrodas formālajā starptautisko luterisko un ekumēnisko organizāciju sarakstā, tomēr no piecām LELB mājas lapas sadaļā “Ekumene” minētajām organizācijām, LELB neievēro trīs nupat uzskaitīto organizāciju darbošanās principus un sadraudzību, tātad, šī Ekumene LELB notiek kaut kur uz papīra, nevis praksē.
Aļesja Lavrinoviča