“Kā Jāna nonāca līdz teoloģijas studijām? Viņa stāsta: “Londonas universitātē studēju bioķīmiju. Sāku pat rakstīt doktora disertāciju. Pēc tam divdesmit gadu strādāju par medicīnas māsu Londonas slimnīcās un ārstu praksēs. Man patika tas darbs, bija sajūta, ka spēju palīdzēt cilvēkiem. Bet Dievs uzlika pārbaudījumu – man bija nopietnas veselības problēmas. Teicu Dievam – es mācīšos, bet tu man palīdzi izveseļoties, un Dievs mani dziedēja. Iestājos Anglikāņu teoloģijas koledžā Londonā, un 1997. gada septembrī Sv. Annas un Agneses baznīcā, kas bija Londonas luterāņu centrs, mani ordinēja par mācītāju. Ar šo baznīcu saistās visa mūsu ģimenes vēsture. Esmu tajā iesvētīta, mēs ar Jāni tur laulājāmies, manam tēvam tur bija bēres. Manai māsai šajā baznīcā kristīja meitu Ulriku.”
Viedokļi tika izteikti
Jāna Jēruma-Grīnberga Londonā tika ordinēta par luterāņu mācītāju. Mācītāja diendienā nēsā kolārkreklu: “Tā ir misija. Es kreklu velku, arī ejot uz veikalu, lai cilvēki redz, ka baznīca eksistē, ka esmu baznīcas cilvēks, Kristus sekotāja. Latvijā mācītāji retāk nēsā savu amata tērpu, tāpēc te cilvēki uz mani atskatās, brīnās. Staicelē gan staigāju civilā.”
Kopš 1995. gada Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca vairs neordinē sievietes, lai arī pirmās latviešu mācītājas gan Latvijā, gan rietumos ordinētas ap 1975. gadu. Vaicāju, vai tagad Jāna nejūtas zaudētāja pēc liktenīgā LELB sinodes lēmuma, kurā, mainot Satversmi, sievietēm ordinācija tika liegta.
“Nebūt ne. Pirms tikko notikušās sinodes nenotika pilnveidotas diskusijas, jo Baznīcas vadība pieņēma “pret” pozīciju un neveicināja viedokļu publisku izteikšanu. Tika zaudēta iespēja kristīgi sarunāties par pretrunīgu tēmu, nezaudējot sapratni, ka visi esam kristieši, ka ticam vienam Dievam un lasām vienu Bībeli, ka mums ir atšķirīgi viedokļi un tas nav slikti. Mēs ar Latviešu luterāņu sieviešu teoloģu apvienību pastāvējām uz to, ka par jautājumu tika pausti viedokļi. Jutāmies emocionāli sāpināti, bet noteikti nejūtamies kā zaudētāji. Pozitīvi ir tas, ka cilvēki runāja, izteica savas domas, ka mēs izjutām atbalstu no luterāņiem ārzemēs, un Pasaules luterāņu federācija izteica sieviešu ordināciju atbalstošu viedokli,” stāsta Jāna.”
Autors: Tekla Šaitere. 2016. gada 10. jūlijs 14:48 Pilnu intervijas tekstu lasiet laikraksta “Diena” 2016. gada 10.jūlija izdevumā vai elektroniski Dienas Mediji mājas lapā šeit