Atcerēsimies, ka vēl salīdzinoši nesenā cilvēces vēsturē sievietēm tika liegts iegūt pamatizglītību un iestāties augstskolā, tām nav bijis tiesību piedalīties pašvaldību un valsts vēlēšanās, nav bijis tiesību darīt konkrētus, vīriešiem paredzētos darbus, ieņemt vadošus amatus vai gluži vienkārši apprecēties mīlestības dēļ. Šobrīd sievietes var vadīt automašīnu, lidot kosmosā, iestāties armijā, strādāt par policistēm un vadīt sabiedrisko transportu. Diemžēl daudzās valstīs vēl arvien notiek sieviešu pazemošana likumdošanas līmenī – meitenēm tiek liegts mācīties, sievietes tiek nomētātas ar akmeņiem vai sadedzinātas bez jebkādām tiesībām uz juridisku aizstāvību, sievietes tiek izdotas par sievām agrā bērnībā, pārdotas seksuālajā verdzībā, izvarotas kara un nemieru zonās, kā arī apgraizītas pret viņu gribu.
8. marts ir diena, kad var lieliski atskatīties uz civilizācijas attīstību un iezīmēt posmu, kurā atrodas kāda konkrēta sabiedrība, valsts, un arī pasaule kopumā. Kristietības pamatvērtības par katra cilvēka – vīrieša, sievietes, verga, brīvā līdzvērtību Dieva acīs, ir tās, uz kurām tika dibinātas lielākā daļa tā saucamo rietumu valstu. Nav grūti pamanīt, ka šajās valstīs sievietēm ir vairāk tiesību, nekā citās zemēs. Tomēr, jēdziens „rietumu valstis” apzīmē ierobežotu skaitu valstu; lielākā daļā pasaules sievietes vēl arvien tiek uzskatītas par seksuālo objektu, ko var iegūt, sabojāt, iznīcināt un rīkoties ar viņu pēc savas patikas.
Jēzus sūtīja savus mācekļus sludināt evaņģēliju līdz pasaules malām. Un šodien mēs, ticīgie, varam izmērīt to, cik efektīvi evaņģēlijs ir vai nav sasniedzis mūsu pasaules malas un nostūrus ļoti konkrētajā, praktiskajā jomā – sievietes vērtības atzīšanas jomā. Ko šī joma paredz? Tā paredz raudzīties uz sievieti tāpat, kā uz sievieti raugās viņas Radītājs – sieviete ir radīta un veidota pēc paša Dieva tēla un līdzības. Ja sieviete ir radīta pēc Dieva tēla un līdzības, sieviete pasaulē reprezentē jeb pārstāv Dievu, tāpat kā vīrietis, jo Dievs abus radīja par „cilvēku”. Jebkāds evaņģēlijs, kas izslēdz vai noklusē faktoru par sievietes grandiozo vērtību pasaules un arī baznīcas telpā, nav nedz kristīgs, nedz atbrīvojošs, un nevar tikt nosaukts par evaņģēliju, jo labā vēsts tām sievietēm, kas ir cietušas un vēl arvien masveidā cieš un raud pasaulē dažādu iemeslu dēļ, tostarp reliģijā balstītu pazemojumu dēļ, nav nekāda labā vēsts, bet gan apspiešanas un manipulēšanas jūgs. Ja sieviete dzīvo kristīgajā sabiedrībā un viņas dievišķais tēls un reprezentatīvā vērtība tiek apšaubīta, tad evaņģēlijs, kas šīm sievietēm tiek sludināts, ir Svētā Gara un evaņģēlijam raksturojošā spēka aplaupīts. Mēs lieliski atceramies, kā Veidenbaums raksturoja šādu liekulīgi mierinošu sprediķošanu: „tik pacieties, debesīs labāki bus”.
Atcerēsimies māsas visā pasaulē, lūgsim, lai evaņģēlijs arī sievietes aizsniedz kā patiesa, atbrīvojoša, iedvesmojoša, stiprinoša labā vēsts, kas pārveido personības un dziedina sabiedrību! Lai Dieva brīnišķīgais prāts notiek kā Debesīs, tā arī virs zemes! Aļesja Lavrinoviča