Bukombo ir ciemats Masisi rajonā valsts austrumos, kas ir ticis izpostīts vietējās patruļas un valsts spēku savstarpējā sadursmē. Ciems ir sadalīts divās daļās – liela nometne tiem cilvēkiem, kuriem nācās pamest savas mājas bruņotās sadursmes dēļ, un vietēja kopiena, kurā ir tie, kam ir bailes atgriezties savās mājās, jo bruņotie konflikti notiek viņu ciematu tuvumā. Pasaules Luterāņu federācijas ofisu, kura bāze atrodas Nijabiondā, arī nācās pārcelt uz Masisi centru drošības apsvērumu dēļ.
Daži no cilvēkiem, kuri pametuši savas mājas, kā sievietes, tā vīrieši, ir seksuālās vardarbības upuri. Dažiem no viņiem ir HIV/AIDS, un viņi cenšas sadzīvot ar kara traumām.
Stāsti, ko šie cilvēki atklāj, ir iespaidīgi. Tie ir skumji, bet tajā pašā laikā arī iedvesmojoši, jo tie parāda spēku – kā izdzīvot kontekstā, kurā viņi dzīvo.
Ekonomiskais un psiholoģiskais atbalsts
Dažiem no šiem ļaudīm acīs ir tukšums, tomēr viņi novērtē Pasaules Luterāņu federācijas piedāvāto individuālo un grupas psihoterapiju ar “Finn Church Aid” atbalstu, papildu nodrošinot šos cilvēkus ar iesācēja komplektu savas uzņēmējdarbības sākšanai. Par 55 USD lielu atbalstu vienai personai daži izvēlas, piemēram, kūkas cepšanas komplektu, bet daži prasa rīsus, ko viņi varētu pārdot dārgāk ciematā, daži – palmu eļļu un ziepes. Saņemot iesācēja komplektu, viens no saņēmējiem piebilda – tas ir svarīgi, ka viņiem ir ļauts izvēlēties komplekta veidu, jo tas palīdz viņiem virzīties uz priekšu un pozitīvāk lūkoties nākotnē.
Dažas no sievietēm pameta viņu vīri un ģimenes viņu piedzīvotās vardarbības dēļ vai psiholoģisko problēmu dēļ pēc tām. Bet viņām ir jārūpējas par daudzajiem bērniem. Ar psiholoģiskas un ekonomiskas palīdzības komplekso pieeju ir vieglāk pārvarēt negatīvo pieredzi, jo tas veicina mentālās atveseļošanās procesu un uzlabo viņu socioekonomisko situāciju.
Kad es pajautāju sievietēm, kā projekts viņām palīdz, viena atbildēja: “Tas tiešām uzlabo manu dzīvi, jo es jūtos daļa no grupas, kurā arī citas ir pieredzējušas to pašu, ko es, un tāpēc viņas mani saprot. Turklāt ekonomiskais atbalsts pārmainīja manu dzīvi, jo tagad es varu pagatavot sev un saviem bērniem vairāk par vienu maltīti dienā. Un vēl – es lepojos ar to, ka varu maksāt 5 USD skolas maksu katrā semestrī par saviem bērniem.”
Desmit izvarošanas gadījumi nedēļā
Vēlāk, kad pastaigājos ar Šarloti, PLF darbinieci, kas atbild par psiholoģiskas dabas aktivitātēm trijās projektu vietās, mēs diskutējām par ļoti delikātiem jautājumiem.
“Mēs nodrošinām aprūpi sievietēm, kuras tikušas izvarotas. Šajā ciematā mums ir desmit izvarošanas gadījumi nedēļā, no kurām lielākā daļā ir sievietes un meitenes, bet dažreiz jauni puikas,” stāsta Šarlote.
Šarlote strādā trijās vietās, bet šobrīd var atrasties tikai vienā, jo pārējās divas nometnes ir nepieejamas bruņoto grupu un armijas savstarpējo uzbrukumu dēļ.
Kopumā psiholoģiskā palīdzība ir orientēta uz 180 cilvēkiem Bukombo ciematā. Simts no tiem ir piedzīvojuši seksuālo vardarbību, 50 ir HIV pozitīvi un 30 cilvēki cieš no kara traumas. Tomēr pēc palīdzības prasa vairāk nekā šīs 180 personas, un tas ir izaicinājums.
Šarlote riskē arī ar savu dzīvību, tomēr paliek uzticīga savai misijai. Viņa skaidro sievietēm, kā viņas var samazināt izvarošanas vai seksuālo uzbrukumu risku, pārtraucot alkohola lietošanu un mēģinot nerādīties tajās vietās, kur to lieto, kā arī nestaigājot vienatnē lauku teritorijās un cenšoties pārrasties mājās pirms tumsas iestāšanās. Diemžēl šāda veida “izsargāšanās” ir šo sieviešu vienīgā aizstāvēšanās. Šarlote uzstājas skolās, draudzēs, kā arī apmeklē mājas, lai uzturētu sakarus ar vietējiem iedzīvotājiem.
Vēl arvien pastāv izaicinājums sadarboties ar tiesībsargājošām instancēm. Funkcionālas juridiskas sistēmas trūkuma dēļ pāridarītāji paliek nesodīti.
Kad es viņai jautāju, kādā veidā viņai izdodas palikt pozitīvai un kas viņu motivē, viņa smaida un atteic: “Es iegūstu lielu gandarījumu no kopienām, ar kurām strādāju, un tas man liek turpināt piepildīt manu misiju.” Šarlote izšķīrās pirms divpadsmit gadiem un uzaudzināja astoņus bērnus. Viņa lepni stāsta par to, ka viņas dēls studē par ārstu. Viņš dara kaut ko labu ar savu dzīvi, mācoties palīdzēt citiem cilvēkiem. Šarlote teic, ka arī šī ir spēcīga motivācija viņai darīt savu darbu PLF kopienās, kurām ir nepieciešama palīdzība.
Suzanna Muisa ir PLF programmas oficiere Kongo un Čadai.
Fotogrāfijā – ŠarloteFoto: LWF/ S. Muis