Zilās kazas vai Kunga žēlastības gads? (Rudīte Losāne)
Katrai metaforai, ko lietojam ir sava jēga. Piemēram – zilās kazas gads. Mēs jau nevaram šajā metaforā ielasīt kaut ko tādu, kas nav saistīts ar zilo kazu. Bet kāda ir zilā kaza? Uzdrošinos apgalvot, ka lielākais vairākums no mums nezin tādu lopiņu, ja nu vienīgi šeit Latvijā ir pazīstama vietējā piena kaza. Un iespējams ir maz arī tādu, kuri labi pārzin ķīniešu laika skaitīšanas praksi, kas saistīta ar mēness ciklu, kurā ietilpst 12 mēness gadi, un šajā ciklā katram gadam atbilst savs dzīvnieks, kas pēc ķīniešu ticējuma nosaka cilvēka likteni un raksturu.
Tad nu interesentiem atliek vien meklēt, ko saka ķīnieši, jo viņu kultūrā 2015. būs zilās koka kazas gads, jeb aitas gads (aita kazai ir tuva radiniece). Cilvēks dzīvojot mūsu platuma grādos var izmežģīt smadzenes domājot un meklējot šīs metaforas izpratni un pielāgošanu savai dzīvei jaunajā gadā. Bet astrologi jau paspējuši zilās koka kazas zīmē paredzēt bez maz visu, kas notiks ar mūsu valsti, valdību, partijām un katru indivīdu 2015.gadā.
Taču līdztekus šādai jaunā gada izpratnei, kas Latvijā kļuvusi populāra, ir kāda cita. Man šķiet zīmīgi tas, ka gadu skaitīšana tradicionāli ir balstīta Jēzus Kristus dzimšanas laikā, ar kuru tiek sākta mūsu ēra. Pat vēsturnieki runājot par kādu notikumu mūsu ērā nereti raksta – tāds un tāds gads pēc Kritus. Anno Domini (lat.) – tā Kunga gads, jeb saīsinājumā A.D. Kristīgās baznīcas tradīcijā sveicot ticīgos jaunajā gadā, tiek sacīts: Svētīgu, piemēram, 2015. tā Kunga žēlastības gadu!
Un vai tas nav saprotamāk dzīvojot Eiropas kultūras telpā? Ne tikai saprotamāk, bet šāda gadu skaitīšana dod katram nākošajam gadam daudz cerīgāku perspektīvu. Katru jauno kalendāro gadu uztverot kā gadu pēc Kristus piedzimšanas, mēs laika skaitīšanā ienesam garīgo dimensiju, par kuru tik daudz un tik sirsnīgi tiek runāts Ziemsvētkos. Ienesam lineārā laika izpratni, kas nozīmē, ka laiks ir nevis kā riņķveida kustība pa pulksteņa ciparnīcu, vai pa zodiaka zīmju apli jeb “zvēru riņķi”, bet kā ceļš, kas kaut kur ved, izved un aizved.
Ceļa metafora ir pazīstama daudzās kultūrās jau izsenis. Un tā tiek interpretēta dažādi.
Piemēram, labirints kā ceļš, kas simbolizē cilvēka dzīves gājumu. To mēs varam attiecināt arī katrs uz savu personisko dzīvi. Austrumu meditāciju praksē labirints simbolizē ceļu uz cilvēka iekšējo centru, kurā viņš savienojoties pats ar sevi, atgriežas pasaulē jau transformētā veidā. Kristietībā labirints ir garīgā ceļa metafora, kas ir dziļā sasaitē ar Kristu, kurš saka: “Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība”. Viņš izved mūs no riņķošanas ap savu Ego, no riņķošanas zodiaka zīmēs, savienojot ar Sevi un transformējot mūs par garīgām būtnēm, par homo Spiritus. Un tas nozīmē, ka mūsu raksturu un dzīves ceļu vai likteni nenosaka vairs debesu spīdekļu stāvoklis, vai kāda dzīvnieka rakstura īpašības, bet attiecības ar Dievu.
Garīgi ceļš ir virziens un attīstība. Ja ieiešana jaunajā gadā mums ir kā ceļš, kas ved un izved, un ja šī iešana notiek Dieva žēlastības zīmē, tas nozīmē, ka katrs nākošais gads mums būs cerību un ieguvumu pilns. Lai arī kādi notikumi mūs sagaidītu, mēs apzināmies, ka esam attīstībā. Jo Dieva žēlastība nav vairs metafora, bet ir reāla kreatīva Dieva darbība mūsu dzīvēs. Dieva žēlastība nozīmē Viņa vadību, Viņa palīdzību un Viņa pasargātību, kas mums atvēlētajā laikā šeit uz zemes ļauj pārvarēt dažādas krīzes un garīgi pilnveidoties. Tālāk ejot pa savas dzīves labirintu kopā ar Dievu mūsu ceļš būs mērķtiecīgs un jēgpilns. Ieejot jaunajā gadā vairs nešķitīs svarīgi, ko sola, piemēram, zilā koka kaza, bet daudz svarīgāki būs Dieva apsolījumi.
Lai mums izdodas svētīgi un labi dzīvot 2015.gadā pēc Kristus!
Laimīgu 2015. tā Kunga žēlastības gadu!
Foto: Αγγελιοφόρος, http://www.mikresagelies.gr (11.04.2014)