Medana, Indonēzija, 21.08.2014.
PLF padome savā 2014. gada sanāksmē apstiprināja “Universālo uzvedības kodeksu svētvietās”. Šis dokuments, ko izstrādāja, konsultējoties ar reliģiskajiem vadītājiem un daudzu pasaules ticību ekspertiem, sniedz desmit nosacījumus par svētvietu iekopšanu, saglabāšanu, pieejamību un konfliktu novēršanu tajās visā pasaulē. Ieteikumi iekļauj to, kā rīkoties vietās, kas ir svētas atšķirīgām ticībām, kā arī atsavināšanas un nacionalizācijas gadījumos. Padome arī iedrošināja dalībbaznīcas atbalstīt šādas iniciatīvas vietējā kontekstā un aicināja ANO pieņemt rezolūciju līdzīgā garā.
Pieņemt šo paziņojumu ierosināja PLF prezidents bīskaps Dr. Munibs A. Junans. “Mēs pastāvīgi konstatējam, ka daudzām svētām vietām pasaulē uzbrūk gan politisku, gan reliģisku iemeslu dēļ,” teica Junans, kas ir arī Jordānas un Svētās zemes Evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps.”Mēs esam satriekti un neizpratnē, kāpēc šīs svētās vietas ir kļuvušas par likumīgu mērķi konfliktu laikā. Tām visām būtu jābūt vietai, kur slavēt, meditēt, lūgties un nākt tuvāk Dievam, kas sūta mūs pasaulē būt par taisnīguma, miera un samierināšanās svētceļniekiem.”
Pārvarot pagātnes atšķirības Kanādā
Padomes padomniece Kanādas Saskačevanas sinodes bīskape Sindija Halmarsone līdzdalīja piemēru, kā dažādas ticīgo grupas izmanto vienu svētvietu.
Gadsimtiem ilgi prērijas provinci apdzīvoja iedzimto pirmnācijas kā jaunie čipeveijāņi. 1876. gadā parakstot 6. vienošanos, zeme tika atvēlēta rezervātam, bet atšķirīgu apstākļu dēļ grupa tika izklīdināta un tie apmetās dažādās vietās. Vēlāk Kanādas valdība paņēma rezervātu atpakaļ un atvēra to apmetnēm. Akmeņainais Knolls, kalns, no kura pārredzami līdzenumi un kviešu lauki starp Ziemeļu un Dienvidu Saskačevanas upēm, ir bijusi svētā zeme jaunajiem čipeveijāņiem. Tai ir sena vēsture kā vietai, kur pirmtautas ļaudis pulcējās uz ceremonijām un lūgšanām.
Kad zemi apdzīvoja luterāņu ieceļotāji 19. gadsimta beigās, šo kalnu izvēlējās par ideālu vietu viņu pielūgsmes vietas celšanai – baznīcai un kapsētai. Tas prasīja vairāk nekā simt gadu, lai trīs puses sanāktu kopā un vienotos par kopīgu visiem svētās vietas izmantošanu.2006. gadā luterāņi, menonīti un jaunie čipeveijāņi tradicionālā ceremonijā parakstīja vienošanās protokolu. Pirmtautas cilts apņēmās cienīt to, ka kristīgās draudzes ir šīs zemes tagadējie īpašnieki, bet menonīti un luterāņi apsolīja atbalstīt jauno čipeveijāņu neatslābstošo prasību kompensēt pirms 130 gadiem atņemto zemi.
Akmeņainais Knolls, starpreliģisku strīdu vieta, tagad nes liecību starpreliģiskām attiecībām protestantu un Kanādas pirmtautu vidū.
ziņa sagatavota pēc PLF sniegtās informācijas http://www.lutheranworld.org
No angļu valodas tulkojusi LELBāL mācītāja Ieva Puriņa
Korektore Mag. Theol. Milda Klampe