PLF Sievietes baznīcā un sabiedrībā, Eiropas konference

29. Mai, 2014

PLF Sievietes baznīcā un sabiedrībā, Eiropas konference


Mācītāja Ieva Puriņa stāsta par Eiropas konferenci Meisenē:

       Meisenē, Vācijā no 12. līdz 16. maijam piedalījos Sievietes baznīcā un sabiedrībā (Women in Church and Society – “WICAS”) konferencē kopā ar 35 sievietēm no Eiropas.     

       Šīs konferences vērtība – kā sievietes Reformācijā šodienas iniciatīvu kontekstā mēs no jauna atklājām Eiropas tautu, valstu, baznīcu un uzskatu saistību arī vēsturē. Piemēram, līdz šim Ziemeļeiropas pārstāves uzskatīja, ka tām nav Reformācijas laikabiedru sieviešu, bet Centrāl- un Austrumeiropas sievietes darīja zināmu stāstu par Annu Vasu (1568–1625), zviedru princesi un somu hercoga meitu, kas konvertējās luterismā un vēlāk pārcēlās līdzi brālim Sigismundam, kad tas kļuva par Polijas karali. Viņa savā galmā lika noturēt luterāņu dievkalpojumus, atbalstīja zviedru protestantus un poļu luterāņus, tādējādi iespaidojot protestantisma ideju izplatību Polijā.

  Tagad nākamais solis ir rast iespēju sagatavot kvalitatīvu materiālu par Reformācijas sievietēm Latvijā pēc jau esošā formāta, lai arī viņas iekļautu globālā tīmekļa informācijā. Vācija ir sagatavojusi ļoti apjomīgu mājaslapu Frauen und Reformation par savām teritorijām un sievietēm dažādos gadsimtos, pagaidām gan tikai vācu valodā. Materiālus par citiem reģioniem angļu valodā ir plānots izvietot PLF mājaslapā.
       Otra konferences tēma bija par PLF Dzimumu taisnīguma politiku. Varētu domāt, ka tā vairs nav aktuāla daļā Eiropas, tomēr tajā paustās idejas skar arī jautājumus, kas vēl arvien ir aktuāli visur. Piemēram, ja sievietes ir iekļautas lēmumu pieņemšanas procesos, kādas idejas viņas piedāvā un cik tās tiek ņemtas vērā. Savukārt ir arī jārespektē vīriešu vēlme piedalīties praktiskajās sevis izzināšanas, pieredzes un ticības aktualizēšanas nodarbībās. Tātad – sievietes pie lēmumu pieņemšanas galda, vīriešus – pieredzes dalīšanās aplī. Nākamais solis visās baznīcās ir šī PLF dokumenta tulkošana savā valodā un izplatīšana darbam garīdzniekiem.

 Bez plenārsēdēm bija arī četri dažādi semināri. Es pati piedalījos seminārā “Sieviete – sievietes labākais draugs”, kas bija vairāku dienu mācību īsa versija, ko praktizē Ziemeļeiropas baznīcās. Mēs paguvām pieskarties šādām tēmām – par sevis apzināšanos; iekšējo dialogu; ka pirmais draugs esam mēs katrs pats sev; kā atbalstīt sevi un citus. Ļoti noderīga bija nodarbība par dominējošas uzvedības atpazīšanu. Ir pieci veidi, kā izrādīt savu pārspēku, – ignorēšana, pazemojoši un aizskaroši joki, nedalīšanās ar būtisku informāciju, vainošana un kaunināšana, dubultais standarts – lai ko otrs sāktu, tas ir slikti. Piemēram, ja sieviete dzīvo mājās ar bērnu – liekēde un sliņķe, ja strādā – slikta māte.


        Seminārs par biogrāfiju parādīja, ka līdz šim bieži tā tiek sastādīta par sievieti kā objektu, nevis subjektu (kāda vīra sievu). Šajā seminārā Vācijas kolēģes dalījās pieredzē ar metodoloģiju, kas tiek izmantota mājaslapā publicēto biogrāfiju sastādīšanā, lai pienācīgā veidā aprakstītu sieviešu dzīvi un darbus.
       Centrāl- un Austrumeiropas pārstāves vadīja semināru “Mana vieta baznīcā”, kur atklājās būtiskākās kristīgās kopienas iezīmes – Dievs, garīga pieredze, solidaritāte un taisnīgums, sadraudzība un cilvēki.


       Otrs Vācijas pārstāvju vadītais seminārs bija par sieviešu vakariņām – Frauenmahl (vācu valodā). Seminārs bija par to, kā organizēt pasākumus dažādu sabiedrības daļu sievietēm, tajā apvienojot vakariņas ar priekšlasījumiem un diskusijām. Tādā veidā tiek veicināta dažādu ideju un pieeju apspriešana un aktualizēšana. Tā varētu būt interesanta prakse, ko pārņemt.


       Konferences ietvaros apmeklējām Rošlicas pili (Schloss Roschlitz), kurā šobrīd ir izstāde “Vienas stipras sievietes stāsts. Reformācijai 500” (Eine Starke Frauen Geschichte. 500 Jahre Reformation) par Rošlicas Elizabeti, kas Saksijā ieviesa protestantismu.
  Šī konference deva iespēju arī tikties personīgi ar sievietēm no dažādām organizācijām Vācijā un Ziemeļeiropā, kas atbalsta LLSTA gan morāli, gan finansiāli.