Kā iemīlēt Latviju savu?
Ņemu to ielieku saujā,
Un jūtu, kā kutinot plaukstu,
Tek Venta, Daugava, Gauja.
Kā iemīlēt Latviju savu?
Pieglaužos zemes vaigam
Kā mātei, kā meitai, kā draugam.
Un sajūtu savā vaigā
Dzimtenes mežus augam.
Kā iemīlēt Latviju savu?
Turu jautājot vaigu pie vaiga,
Un jūtu, kā rit pāri zemei
Asara sāļa un sūra.
Un pēkšņi man sajūk,-
Tā mana vai Latvijas jūra.
( Rudīte Losāne
no dzejas krājuma
“Dieva asarā” )
Es tevi nesīšu sevī,
Latvija,
Kā asaru,
Kas augšup celsies
No manu asaru jūras.
Es tevi nesīšu sevī,
Latvija,
Kā vasaru,
Kā baigu vasaru,
Kas ilgi manī būs sūra.
Es tevi nesīšu sevī,
Latvija,
Kā svētkos ziedus
Nes mātei dēli,-
Tik svinīgi cēli.
Nes mani tu sevī,
Latvija,
Kā smilšu graudu
Nes gliemenes miesa,
Lai topu par daļu no tevis
Par daļu no tavas tiesas.
( Rudīte Losāne,
17.02.2012)
Raugi, kā varoņi aug,
Šajā zemītē trauslā
Kur priedes dzen saknes gausi
Augsnē cietā un sausā.
Raugi kā varoņi briest
Rindā ar vilku vālēm
Kad puikas skrien stabules griezt
Garā un pelēkā zālē .
Raugi kā varoņi slienas
Stāvus iz tēva mājām
Stipri stājot kā mūra siena
Par savu zemīti vājo.
Raugi kā zemīte ceļas
Kopā ar varoņiem sāta
Un aiziet pa platu ceļu
Pasaulē pasargāta.
(Rudīte Losāne
no dzejas krājuma
“Sāļais medus”.)