Mūsdienu pasaulē vairākums valstu garantē sievietēm tiesības mācīties un praktizēt dažādajās zinātnes jomās. Grūti iedomāties, ka samērā nesen sievietēm tika liegta iespēja studēt medicīnu, jo ārsta darbs bija rezervēts vienīgi vīriešiem. Kopš mūsu civilizācijas sākuma posma mēs zinām tikai par dažām sievietēm, kas bija uzdrīkstējušās kļūt par zinātniecēm. Katras sievietes stāsts vijas ar šaubām, sāpēm no atraidīšanas, bet nelokāmu gribasspēku darīt dzīvē to, kas ierakstīts sirdī. Sieviešu ordinācijas redakcija, pievēršoties sieviešu jautājumam plašākā mērogā un gaidot Reformācijas 500 gadu svinības, publicēs nelielu ieskatu izcilu sieviešu dzīvē.
Elēna Lukrēcija K. Piskopija (Elena Lucrezia Cornaro Piscopia, 1646 – 1684) bija pirmā sieviete pasaulē, kas ieguva doktores grādu universitātē. Elēna piedzima Venēcijas Republikā un, pateicoties sava tēva augstajam stāvoklim, ieguva izglītību pie labākajiem pasniedzējiem, apgūstot latīņu, grieķu, spāņu, franču, arābu, ebreju valodu, dabas zinātnes, ģeogrāfiju, astronomiju un matemātiku. Vēlāk Elēna iestājas Padua universitātes Teoloģijas fakultātē, lai iegūtu grādu teoloģijā pēc viņas tēva ierosinājuma, bet sastopas ar priesteru aizliegumu kļūt par teoloģijas doktori. Tā vietā 1678. gadā viņa ir pirmā sieviete pasaulē, kurai tiek piešķirts universitātes grāds filozofijā.
Laura Basi (Laura Maria Caterina Bassi, 1711 – 1778) bija itāliešu zinātniece, kas ieguva doktores grādu Boloņas universitātē 1732. gada maijā. Viņa dzīvoja laikmetā, kad sievietēm bija liegts apmeklēt universitātes, nemaz nesapņojot par to, ka sieviete varētu iegūt doktores grādu. Laura bija sava laika fenomens, kas tika izglītota privāti medicīnā, bioloģijā un dabas vēsturē. Dažreiz Laura Basi demonstrēja savas zināšanas zinātnisko eksperimentu veidā, kas lika vīriešiem zinātniekiem uzņemt viņu Zinātņu Akadēmijā (1732. gadā). Tajā pašā gadā Laura Basi kļuva par anatomijas profesori un jau nākamajā gadā par filozofijas pasniedzēju. Šāds fenomens, protams, neiztika bez augstāka ranga personu atbalsta. Pāvests Benedikts XIV, kas, vēl būdams kardināls, izteica atbalstu Lauras Basi studijām un karjerai, bija viens no galvenajiem tās atbalstītājiem. Benedikts XIV iestājās arī par mazāku zinātnes cenzūru no baznīcas puses un sieviešu iekļaušanu studiju dzīvē universitātēs. Laura Basi kļuva par otro sievieti, kas ieguva akadēmisku grādu Eiropas universitātē, kā arī par pirmo sievieti, kura ieguva fizikas profesores amatu Eiropas universitātē un kurai piedāvāja oficiālu universitātes mācībspēka vietu.
Doroteja K. Erkslēbene (Dorothea Christiane Erxleben, 1715 – 1762) bija pirmā ārste Vācijā, viņa medicīnas iemaņas apguva no sava tēva. Lauras Basi sasniegumu iedvesmota, Erkslēbene nolēma cīnīties par savām tiesībām praktizēt medicīnu. 1742. gadā viņa publicēja traktātu par to, ka sievietēm ir jāļauj apmeklēt universitātes. Viņu apbēdināja fakts, ka sievietēm tiek liegts studēt. Pēc Erkslēbenes vārdiem, ja kaut kas tiek liegts lielai daļai cilvēces, nevar būt runa ne par kādu kopēju labumu. Drīzāk runa ir par milzīgu netaisnību, kas šajā gadījumā ir vērsts pret sieviešu dzimumu. 1754. gadā Doroteja Erkslēbene ieguva medicīnas doktores grādu Halles universitātē.
Aļesja Lavrinoviča
Korektore Mag. Theol. Milda Klampe