Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti pirmajos divdesmit gados, līdz 1940. gadam, beidza 32 teoloģes sievietes. Pirmā no tām Zenta Bauere beigusi TF 1923. gadā, pirms tam viņa bija izglītojusies Cīrihē un Heidelbergā.
Latvijas Universitātē augstāko teoloģisko izglītību līdz 1940. augustam ieguva 234 cilvēki, no kuriem Baznīcas darbā stājās 165 cilvēki. LU Teoloģijas fakultātes mācībspēki bija pazīstami teologi un reliģijpētnieki, tādi kā V. Maldonis, K. Kundziņš, L. Adamovičs, A. Freijs, G. Menšings u. c. 1923. gadā tika atklāts Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Virsvaldes Teoloģijas institūts, kura mērķis bija sagatavot draudžu darbiniekus praktiskam darbam. Institūtā reģistrēto audzēkņu kopskaits bija 129 cilvēki. Latvijas vācu draudžu mācītāji lielāko tiesu izglītību ieguva Herdera institūta Teoloģijas nodaļā.
Fakultātes pirmais dekāns bija Voldemārs Maldonis. Teoloģijas fakultātē viņš vadīja sistemātiskās teoloģijas katedru, kurā ietilpa reliģijas psiholoģija, reliģijas filozofija, dogmatika, ētika, jaunāko laiku dogmatikas vēstures priekšmeti. (Ludvigs Adamovičs. Teoloģijas fakultāte 1919-1039 (2. izd., LELBA, 1981)). Kad fakultāte uzsvēra savu luteriski konfesionālo piederību, izlīdzinājās arī saspīlējumi ar evaņģēliski luterisko Baznīcu, jo bija skaidrs, ka fakultāte izmāca jaunos luteriskās Baznīcas mācītājus un tās nepieciešamību pierādīja patstāvīgi augošais studentu skaits un absolventu darbs baznīcās. Teoloģijas fakultātes padomes lēmums studiju kandidātiem bija tiesības uz luterāņu Baznīcas mācītāja amatu un ticības mācības skolotāja darbu. Šeit bija vērojama nozīmīga atšķirība starp studējošajām sievietēm un studējošajiem vīriešiem. Proti, sievietes pamatā tika sagatavotas ticības mācības skolotāju amatam, jo viņas nevarēja tikt ordinētas, bet vīrieši tika sagatavoti gan skolotāju, gan mācītāju darbam, jo viņus varēja ordinēt. Saskaņā ar Teoloģijas fakultātes noteikumiem ikvienam, kas izstrādāja savu kandidāta darbu uz “ļoti sekmīgi”, bija tiesības uz akadēmisko karjeru. (Anita Priedīte, latviešu teologs 1920-1940. TF bakalaura darbs. Rīga: Latvijas Universitāte, 2003)
Prof. L. Adamovičs pārskatā par LU Teoloģijas fakultātes 20 gadiem vērtē, ka sieviešu skaits studentu vidū turas ap 14-20%, kas bijis lielākais periodā no 1932./33. līdz 1935./36. mācību gadam. Visaugstākais studenšu skaits (55 studentes jeb 24%) bijis 1935./36. mācību gadā.
Beigušo sieviešu skaits ir tikai 30, t. i., 12,5%. Padomju okupācijas laikā LU TF beidza vēl divas sievietes. Tātad saskaņā ar E. Ķiploka aprēķiniem LU TF pastāvēšanas laikā līdz 1940. gadam bija 32 latviešu akadēmiski izglītotas teoloģes. Pareizticīgo nodaļas 1943. gada absolventu vidū bija viena sieviete – Irina Vasina. (E. Ķiploks “Latviešu teooģes” pie “Ej un saki” (Ogres Ev. lut. draudze, 1995))
Vai latviešu teoloģēm, iestājoties fakultātē, bija mērķis iegūt ordināciju? Baueres un Pones biogrāfijas to apliecina. Bet šis mērķis, viņām studijas uzsākot, bija ļoti tāls. Agnese Pone neticēja, ka savas dzīves laikā to piedzīvos.
E. Ķiploks ir uzskaitījis visus teoloģu vārdus un nedaudz pētījis arī viņu likteņus:
| Uzvārds, vārds | LU TF beigšanas gads | Dzīves gaitas un kalpošana | Pēdējās ziņas | |
| 1. | Brauere Zenta | 1923. | Pirmā LU TF absolvente sieviete. Pirms tam studējusi teoloģiju Cīrihē un Heidelbergā. Dzimuma dēļ nav saņēmusi atļauju studēt Tērbatas universitātē. Pirmā Sieviešu teoloģu biedrības priekšniece. Palikusi dzimtenē, strādājusi skolā par valodu skolotāju, baznīcas darbā nav iesaistījusies. Vairāk izdevumā “Ceļa Biedrs”, 1977, 64. | Pēdējās ziņas 1977. g. |
| 2. | Gusarte Elza | 1926. | Pirmā LU TF absolvente, kas pilnībā studijas iesāka un pabeidza LU TF. Pēc fakultātes beigšanas viņa ieguva grādu arī klasiskajā filoloģijā un strādāja par ticības mācības, krievu valodas, psiholoģijas un latīņu valodas skolotāju Rūjienas ģimnāzijā. Devās bēgļu gaitās uz ASV, strādājusi skolā. Vairāk izdevumā “Ceļa Biedrs”, 1966, 6. | Mirusi 1966. g. |
| 3. | Ceimere Ludmila | 1927. | Palikusi dzimtenē. Studējot ieguvusi godalgu par darbiem “Brāļu draudzes vēstures un dzīves attēlojums latviešu literatūrā” un “Bāra bērnu ticība un tikums latviešu gara mantās”. | Ziņu nav |
| 4. | Pone Agnese | 1929. | Teoloģiskās izglītības gaitas sāka 1918. gadā Tērbatas Universitātē Teoloģijas fakultātē. Studijas turpināja LU Teoloģijas fakultātē un beidza to 1928. gadā. Pa starpu studēja LU baltu filoloģiju, speciāli latviešu literatūru. 1936. gadā zināšanas papildināja teoloģijā un psiholoģijā Cīrihē un Bāzelē pie prof. E. Brunnera un prof. K. Bārta. Rīgā Baznīcas Virsvaldē ieguva predikantes (tāds, kas izsakās) tiesības. Pirmo savu svētrunu no pults teica Vecajā Ģertrūdes baznīcā. Rīgā strādāja par latviešu valodas un ticības mācības skolotāju vairākās ģimnāzijās, pēc tam darbojusies par lektori Latvijas Universitātē un bijusi eksternu eksaminācijas komisijas locekle Izglītības ministrijā. No 1936. līdz 1939. gadam bijusi Sieviešu Teologu biedrības priekšniece. Bēgļu gaitās Vācijā uzsāka kalpošanu, pildot mācītāja darbu, bet ar vikāres statusu, kuru ieguva 1950. gadā. Pēc 24 gadu uzticīgas kalpošanas viņa kā pirmā latviešu mācītāja tika ordinēta 1974. gadā Eslingenē. Ordināciju veica arhibīskaps A. Lūsis, asistējot prāvestiem J. Teriņam un E. Rozītim. | 1977. g. |
| 5. | Ozoliņa Elīna | 1929. | Darbojusies biedrībā “Latvijas evaņģēliskā brāļu draudze” par lektori garīgo darbinieku kursos, pasniedzot praktisko teoloģiju. Sprediķojusi saiešanas namu dievkalpojumos. Kara laikā palikusi dzimtenē un pēc kara kalpojusi kā diakonise abās Jelgavas – Annas un Jāņa – draudzēs. | 1963. g. |
| 6. | Zoniņa-Pūliņa Klāra | 1929. | Palikusi dzimtenē. Darbojusies diakonises amatā pēckara periodā. Dzīvojusi Talsos. | Ziņu nav |
| 7. | Zīverte-Zālīte Milda | 1930. | Palikusi dzimtenē. Studiju laikā saņēmusi atzinību par darbu “Sodīšana un sodi ētikas gaismā”, izstrādājusi darbu “Sieviete antīkās reliģijās”. | 1981. g. |
| 8. | Šmite Marta | 1934. | Devusies bēgļu gaitās uz VācijU, kalpojusi iekšmisijā vācu Baznīcā Brēmenē. | Ziņu nav |
| 9. | Alksne Ģertrūde | 1936. | 1937. gadā bija LU TF subasistente, būtu turpinājusi akadēmisko izaugsmi kā mācību spēks. Bēgļu gaitās devusies uz ASV. Kļuvusi par bibliotekāri. Vairāk izdevumā “Ceļa biedrs”, 1970, 6. | 1970. g. |
| 10. | Ose Millija, prec. Āboltiņa | 1936. | Devusies bēgļu gaitās uz ASV, kļuvusi par daiļdarznieci. | |
| 11. | Akmeņkalēja Vera, prec. Fricsone | 1936. | Bēgļu gaitās devusies uz ASV, saņēmusi ordināciju 1977. gadā, ordinējis arhibīskaps A. Lūsis. | |
| 12. | Biezuma Zenta, prec. Ozoliņa | 1936. | Devusies bēgļu gaitās uz ASV. | |
| 13. | Misiņa Velta, prec. Klenberga | 1936. | Devusies bēgļu gaitās uz Austrāliju. | |
| 14. | Vītola Velta prec. Ozolniece | 1936. | Devusies bēgļu gaitās uz Kanādu. | |
| 15. | Redliha Olga | 1936. | Palikusi dzimtenē. | |
| 16. | Ose Johanna | 1936. | Palikusi dzimtenē. Kalpošanas sākums 1941. gadā. Par viņu sacīja – viena no labākajām evanģēlistēm mācītājām. Kļuvusi par LELB diakonesi. Strādājusi par darbvedi Rīgas Pāvila draudzē un palīdzējusi mācītājam L. Taivānam Jēzus draudzē un arī Mežaparka draudzē. Pēckara gados arhibīskapa vietas izpildītājs Kārlis Irbe viņai piedāvāja ordināciju, taču viņa atteicās, lai nepārņemtu lepnība, kļūstot par pirmo sievieti mācītāju. Vairāk izdevumā “Ceļa biedrs”, 1962, 5. Viņas sprediķi publicēti izdevumā “Ceļa biedrs”, 1963, 5 un 1966, 5. | 1962. g. |
| 17. | Biteniece Lilija | 1936. | Palikusi dzimtenē. Pārgājusi uz baptistu baznīcu. | Ziņu nav |
| 18. | Blūmenfelde Elvīra, prec. Siliņa | 1937. | Bēgļu gaitās devusies uz Angliju. Ordinēta mācītājas amatā 1978. gadā. | |
| 19. | Priedulāja Milda, dzim. Salume | 1937. | Deportēta 1941. gadā. Darbojusies literārajā laukā. | |
| 20. | Ivane Marta | 1937. | Palikusi dzimtenē. | |
| 21. | Šlesere Valija | 1939. | Devusies bēgļu gaitās uz Zviedriju. | |
| 22. | Bērziņa-Bērzīte Elza | 1939. | Palīdzējusi Baznīcas darbā. | |
| 23. | Leite Milda, prec. Lindeneberga | 1939. | Palikusi dzimtenē. | |
| 24. | Krumese Olga, prec. Gailīte | 1939. | Studiju laikā 1937. gadā ieguvusi atzinību par darbu “Aizkapa dzīve latviešu tautas tradīcijās”, darbs publicēts LU TF izdevumā “Ceļš” 1938. gadā. Palikusi dzimtenē. Studējusi medicīnu un kļuvusi par ārsti. |
Par sekojošām Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes absolventēm no 1928. līdz 1940. gadam norādītajos avotos informācija nav atrodama.
| 1. | Švānberga Juliāna | 1928. |
| 2. | Pranka Vilma | 1928. |
| 3. | Rudzīte Vilma | 1933. |
| 4. | Niedrīte Emma | 1933. |
| 5. | Bērziņa Valija | 1937. |
| 6. | Brante Elza | 1940. |
| 7. | Lielmeža Elza | 1940. |
| 8 | Drešmane Vera | 1938. |
Apkopojumā izmantotie avoti:
1) Māc. Ķiploks E. “Latviešu teoloģes” izdevumā “Ej un saki” (Ogres Ev. lut. draudze, 1995)
2) Dr. phil. Tēraudkalns V. “Ceļš uz luterāņu sieviešu ordināciju Latvijā” (LU TF izdevums Ceļš nr. 57) 28., 30. lpp.