1975. gada 23. augustā notiek pirmo sieviešu ordinācijai LELB. Arhibīskaps Jānis Matulis ordinē Vairu Bitēnu, Bertu Strožu un Helēnu Valpēteri.
1976. gada 31. augustā seko Aleksandras Dombures ordinācija.
1981. gada 15. jūlijā notiek Irmas Kalējas un Mildas Vainovskas ordinācijas. (1)
1983. gada 14. aprīlī septiņi LELB mācītāji (tai skaitā nesen kā ordinētie Modris Plāte (1982), Juris Rubenis (1982) un vēl neordinētais adjunktmācītājs Erberts Bikše) sastāda un izplata paziņojumu, kurā amatbrāļi tiek lūgti izteikt savu attieksmi par vairākiem jautājumiem, tai skaitā ierosinājumu: “Iekļaut gaidāmās Ģenerālās Sinodes darba kārtībā jautājumu par pašreizējo sieviešu garīdznieču ordinācijas praksi un to lietderību mūsu Baznīcā.” Baznīcā aizsākas diskusijas. (2)
1983. gada 17. maijā LELB Konsistorija nosūta mācītājiem vēstuli, kurā pauž savu attieksmi pret 7 mācītāju paziņojumu un aktivitātēm: “Konsistorija atgādina, ka LELB ordinētie garīdznieki ir amatbrāļi un amatmāsas, kas tādā veidā sastāda vienotu pastorālu asociāciju, kuras iekšējais spēks ir apņēmība ticībā kalpot Svētajam Trīsvienīgajam Dievam un savai Baznīcai līdz ar morāli ētisku atbildību, kuras pamatā jābūt viens par visiem un visi par vienu.” (3)
1983. gada 6.decembrī sasauktā Kuldīgas iecirkņa Sinode lūdz Konsistoriju iekļaut nākošās Ģenerālās Sinodes darba kārtībā jautājumu par turpmākās sieviešu ordinācijas lietderību Latvijas ev. lut. Baznīcā” (Lēmums pieņemts vienbalsīgi). (9)
1984. gada 25. februārī notiek kārtējā 13. LELB Ģenerālā Sinode. Sinodē Kuldīgas iecirkņa prāvests M.Plāte atgādina Kuldīgas iecirkņa Sinodes lūgumu iekļaut Ģenerālās Sinodes darba kārtībā jautājumu par sieviešu ordinācijas prakses lietderību Baznīcā, ko arhibīskaps J. Matulis atzīst par “ļoti delikātu, ko būtu grūti izlemt un izšķirties uz priekšu, jo Sinode nav tam gatavojusies”. Arhibīskaps J.Matulis Sinodē ierosina izveidot speciālu Konsistorijas komisiju šo jautājumu risināšanai un kā komisijas vadītāju ierosina mācītāju M.Plāti, bet par locekļiem prof.R.Feldmani, prāvestu J.Gustiņu, mācītājas B. Strožu un H.Valpēteri, mācītājus J.Rubeni un K.Gailīti, un kā arī uzdod šai komisijai izstrādāt materiālus 1985. gada Mācītāju konferencei.(9)
1985. gadā tiek ordinēta Valda Krūmāja. (1)
1985. gada 19. augustā mirst arhibīskaps J. Matulis, līdz ārkārtas Sinodei Baznīcu vada Konsistorijas prezidijs.
1986. gadā tiek sasaukta ārkārtas Sinode. Par arhibīskapu tiek ievēlēts Ēriks Mesters, konsistorijas viens no padomniekiem mācītājs Kārlis Gailītis. Pēc Ē. Mestera atmiņām: “1986.gada ārkārtas Ģenerālajā Sinodē radās jautājums, vai varētu pārskatīt, kā Evaņģēlijs un Jaunā Derība paredz sieviešu ordināciju un darbību Baznīcas dzīvē. Jaunie mācītāji Modris Plāte un Juris Rubenis bija tie, kas aktualizēja šo jautājumu, uz kāda pamata sievietes tika ordinētas.” (7) Tika ierosināts izveidot komisiju “Par sieviešu ordinācijas turpmāko lietderību”.
1986. gada augustā Mācītāja Berta Stroža bija viena no tām, kas minētajai komisijai sagatavoja un iesniedza argumentus.
1986. gada 24. novembrī LELB Konsistorijas uzdevumā tiek rakstīta vēstule, kurā mācītājiem tiek paziņots, ka no 1986. gada augusta darbojas komisija “Par sieviešu ordinācijas turpmāko lietderību”. Tās vadītājs ir mācītājs Juris Rubenis. Vēstuli parakstījis arī komisijas loceklis K. Gailītis. (4)
Vēstulē sacīts, ka komisija savā darbā ir konstatējusi, ka teoloģiskie argumenti “par” vai “pret” sieviešu ordināciju ir vienlīdz spēcīgi abām pusēm. Mācītājiem tiek lūgts paust savu viedokli saskaņā ar sirdsapziņu, bez argumentiem, nosūtot komisijas vadītājam aptaujas lapiņu, kurā ir divas iespējas “Sieviešu ordinācijai Latvijas Ev. lut. baznīcā PIEKRĪITU NEPIEKRĪTU”. (4)
1989. gada 14. Ģenerālajā Sinodē tika ziņots par komisijas “Par sieviešu ordinācijas turpmāko lietderību” darba rezultātiem. Sinodē tika lemts par sieviešu ordināciju. “Par sieviešu ordināciju izteicās 46, pret – 21. Šim jautājumam mūsu Baznīcā ir ļoti sena vēsture, tā pētīšanai tika izveidota īpaša komisija, kura viennozīmīgu atbildi tā arī nedeva. Jautājums tika izšķirts balsojot,” tā raksta Jelgavas iecirkņa prāvests Alfons Vecmanis 1990. gada Latvijas Ev. lut. baznīcas kalendārā. Šajā Sinodē par arhibīskapu tika ievēlēts Kārlis Gailītis.
1989. gada 9. septembrī arhibīskaps Kārlis Gailītis ordinē Sarmīti Fišeri mācītājas amatā asistējot mācītājam Jurim Rubenim un prāvestam Jurim Cālītim.
1989. gada 13. decembrī tiek ordinēta Railvija Rozīte palīgmācītājas pakāpē.
1991. gada 17. martā mācītājas amatā tiek ordinēta Aida Prēdele.
1991. gada 21. jūlijā mācītājas amatā tiek ordinēta Dace Rubļevska. (1)
1992.gada 15. LELB Ģenerālajā Sinodē uz sieviešu ordinācijas viedokļu pretinieku pārmetumiem, K.Gailītis atbildēja nepārprotami – īsi atsaucoties uz Bibeles tekstu, kas bija viņa pārliecības pamatā, proti – pirmo Radīšanas stāstu, kur rakstīts: “Un Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības, pēc sava tēla Viņš to radīja, vīrieti nu sievieti Viņš radīja. Un Dievs pārbaudīja visu, ko Viņš bija darījis, un, lūk, viss bija ļoti labs.” (1.Moz. 1,27 un 31). Tajā pašā Sinodē viņš deklarēja, ka turpinās ordinēt sievietes. Kā raksta prāveste Ieva Graufelde: “Viņš nerunāja par to, cik ļoti viņš apbrīno sievietes, bet apliecināja to, uzticot viņām kalpošanas pienākumus.” (8) No 1990. gada līdz 1993. gadam ar arhibīskapa komandējumu, līdzīgi kā vīriešu dzimuma studenti, draudzēs kalpo teoloģijas studentes Gija Brokāne (Zaubes draudzē), Ivanda Ceijere (Augstrozes draudzē), Māra Dzērve (prāvesta A. Ālera rīcībā Tukuma draudzē), Zilgme Eglīte (Penkules draudzē), Anita Tukiša (Valdemārpils draudzē), Marika Vidiņa (Bolderājas draudzē), Aija Zvirbule (Straupes draudzē). (6) Arhibīskapa K. Gailīša attieksmi par sieviešu ordināciju un argumentāciju var nojaust dažās publikācijās. Viņa laikā notika LELB pievienošanās Pasaules baznīcu Limas dokumentam, kurā definēta trīsdaļīgā amata izpratne, kas tika noteikta kā kopīga ar LELBĀL. Sievietes mācītājas šajā laikā bauda Baznīcas un arhibīskapa uzticību un cieņu, viņas tiek iekļautas dažādās delegācijās, pārstāvot LELB lielajos Baznīcu forumos.
Gan arhibīskaps K. Gailītis, gan prāvests M. Plāte, gan mācītājs J. Rubenis, gan ordinētās sievietes V. Bitēna, A. Prēdele un D. Rubļevska šajā laikā ir iedrošinājuma un atbalsta avots daudzām jaunām sievietēm ar kalpošanas aicinājumu, kuras tajā laikā uzsāka studijas Teoloģijas fakultātē. Kalpošanas un misijas aktivitātēs mācītāju un prāvestu pārraudzībā vēlāk daudzas kļuva par mācītājām, teoloģijas doktorēm, evaņģēlistēm.
1992. gada 22. novembrī arhibīskaps Kārlis Gailītis mirst mīklainā un traģiskā nāvē. Pēdējo Sv. Vakarēdienu viņš, iespējams, saņem viesodamies Straupes draudzē no sievietes – kalpojošās studentes Aijas Zvirbules. Noslēdzas nozīmīgs posms LELB vēsturē, kurā tika likti pārdomāti un atbildīgi pamati LELB attieksmē par sieviešu ordināciju.
Avoti:
1. Eglīte Z., Graufelde I., Skuja-Grīslis I., Strautmale M. “Marijas dziesmas un stāsti; Latviešu garīdznieču raksti”, (Klints, 2005), 190. lpp.
2. Mācītāja E. Krūmiņa personīgais arhīvs, paziņojums-aicinājums, 1983.14.04.
3. Mācītāja E. Krūmiņa personīgais arhīvs, Konsistorijas vēstule 17.05.1983., nr. 173
4. Mācītāja E. Krūmiņa personīgais arhīvs, LELB Konsistorija, Aptauja, 1986.24.11.;
5. red. Bērziņš I. “Veltījums sieviešu ordinācijas divdesmitgadei Latvijā: Ej un saki!” (Ogres Ev. lut. draudze, 1995), 28.-37. lpp.
6. Latvijas Ev. lut. baznīcas Kalendārs 1990. gadam, 86.-90. lpp.; Latvijas Ev. lut. baznīcas Kalendārs 1993. gadam, 291.-292. lpp.
7. Ē. Mestera atmiņas personīgā intervijā, 2007. g. 18. maijā, Atmiņas pierakstīja Ž.Priede bakalaura darbs “Sieviešu ordinācija Latvijā arhibīskapa Jāņa Matuļa laikā”, LU TF, 2007
8. Kamergrauzis, N. “Ieguvums manā dzīvē” (SvR, 1996)
9. LELB Kuldīgas iecirkņa Sinodes un Ģenerālās Sinodes protokoli 1982-1984. gads
Šeit var tikt ievietoti jūsu pētījumi, atmiņas, dokumenti par šo tematu.
Mājas lapas redaktore