1989. gada 3. septembrī Latvijas Ev. lut. baznīca Latvijā un Latvijas ev. lut. Baznīca trimdā pieņem kopīgu Deklarāciju, kurā abas Baznīcas atzīst viena otru.
1990. gadā no 12. līdz 16. februārim notiek Koordinācijas komisijas 1. konference Freidentālē, Vācijā. No Latvijas tajā piedalās arhibīskaps K. Gailītis, prāvests M. Plāte, mācītāji E. Bikše, prof. R. Feldmanis, J. Rubenis un J.Vanags. No trimdas Baznīcas – arhibīskaps A. Lūsis, prāvests V. Vārsbergs, mācītāji J. Cālītis, M. Ķirsons, M. Kristbergs, L. Saliņš (ASV un Kanāda), prāvests L. Mužiks, mācītāji J. Jurģis un G. Putce (Lielbritānija), J. Ozoliņš (Zviedrija), G. Abakuks, P. Vīgants, G. Ansons (Vācija).
Šajā 1. konferencē tiek pieņemta Freidentāles deklarācija, kas noteica, ka “šīs sadarbības mērķis – brīva Latvija un vienota Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca”. Kā līdzeklis šī mērķa sasniegšanai tika radīta Koordinācijas komisija, kurai definēti astoņi uzdevumi: “Regulāri sastopoties: 1) veicināt viedokļu un pieredzes apmaiņu, 2) padziļināt uzticību un saprašanos, 3) izstrādāt kopīgas teoloģiskas nostādnes, 4) saskaņot Baznīcas darbību mainīgos politiskos apstākļos, 5) koordinēt pārstāvniecību un rīcību starptautiskās sanāksmēs, 6) veicināt aktīvu sadarbību teoloģiskās izglītības jomā, 7) veicināt māsu draudžu attiecības, mācītāju un studentu apmaiņu, 8) meklēt kopēju struktūru mūsu īpašajai misijai pasludināt Evaņģēliju latviešu tautai.” Noteikts, ka “koordinācijas komisija sastāv no astoņiem locekļiem: no Baznīcas Latvijā – 3, Rietumeiropas – 2, Amerikas (LELBA) – 2, Austrālijas – 1. Abi arhibīskapi ex officio sastāv Koordinācijas komisijā.” Saskaņā ar šo dalījumu, Koordinācijas komisijas sastāvā tiek ievēlēti no Latvijas: A. Kavacis, J. Rubenis, J. Vanags; no Amerikas – V. Vārsbergs, J. Cālītis, no Eiropas – J. Ozoliņs, E. E. Rozītis, no Austrālijas – K. Makfersons. Komisijas priekšsēdis E. E. Rozītis, komisijas priekšsēža vietnieks J. Rubenis, sekretārs V. Vārsbergs.
No 1990. gada jūnija līdz 1991. gada oktobrim notiek 2., 3. un 4. Koordinācijas komisijas sēde Tēmas: kopīga Dziesmu grāmata, kopīga liturģiskā izpratne, Teoloģijas fakultāte Latvijā, Svētdienas skolu darbs Latvijā, kristīgās skolas veidošana, tipogrāfija un laikraksts, diakonijas darbs, Bībeles biedrība, praktiski jautājumi.
1991. gadā no 4. līdz 12. augustam Sandbijā (Zviedrija) notiek 5. Koordinācijas komisijas sēde. Komisijā Eiropas pārstāvi J. Ozoliņu nomaina Zviedrijas pārvaldes priekšniece mācītāja Ieva Graufede. Tēma: teoloģija, par pamatu ņemot visu lielo kristīgo konfesiju 1982. gadā sastādīto Limas dokumentu “Kristības, dievgalds un amats”. Seko sagatavotie ievadreferāti par šo tematu, kurus sniedz arh. K. Gailītis, V. Vārsbergs, E. E. Rozītis, J. Cālītis.Balstoties uz Limas dokumentu, tiek pieņemti ieteikumi abām Baznīcām “Par Svētās Kristības Sakramentu” un “Par Svētā Vakarēdiena Sakramentu”. Komisija vienojas šo tematu turpināt nākamajā sēdē.
Avots: E. E. Rozītis, prāvests, Koordinācijas komisijas priekšsēdis “Griezta vai lauztā maize”, publicēts “Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Kalendārs 1992. gadam” (“Svētdienas Rīts”, 1991), 82.-85. lpp.
1992. gadā no 21. līdz 27. janvārim Šēfavā (Schoffau) Bavārijā notiek 6. Koordinācijas komisijas sēde, kuras pamatsastāvā piedalās no Latvijas – arhibīskaps K. Gailītis, J. Kavacis, J. Rubenis un J. Vanags, no Ziemeļamerikas – J. Cālītis un V. Vārsbergs, no Eiropas – I. Graufelde un E. E. Rozītis, kā arī viesi.
Darba kārtībā: 1) vienbalsīgi pieņemti ieteikumi atjaunot vienotu Latvijas Ev. lut. baznīcu, kas sastāv no LELB un LELBĀL, izveidot vienotu Baznīcas struktūru ar vienu arhibīskapu un diviem bīskapiem, sasaukt Lielsinodi, ievēlēt Pārstāvju Padomi, pirmo Lielsinodi iesaka sasaukt laika periodā no 1993. līdz 1995. gadam; 2) pieņemti ieteikumi “Par garīgo amatu”, kas sastāv no septiņiem punktiem, no kuriem vienā sacīts: “Kā Baznīca, kas ordinē sievietes, mēs pievienojamies sekojošai Limas dokumenta piebildei: “Baznīcas, kas ordinē sievietes, to dara, vadoties no Evaņģēlija un garīgā amata izpratnes, kuras pamatā ir nopietna teoloģiska pārliecība, ka Baznīcas ordinētajai garīdzniecībai trūkst pilnības, ja tā ierobežota ar vienu vien dzimumu. Šo teoloģisko pārliecību pastiprina to gadu pieredze, kopš sievietes ir uzņemtas ordinētajos amatos. Šīs Baznīcas ir atzinušas, ka sieviešu dāvanas ir tikpat plašas un dažādas kā vīriešu un ka viņu kalpošanu Svētais Gars svētī tikpat pilnīgi kā vīriešu. Neviena no tām nav atradusi iemeslus pārskatīt savu lēmumu.” (Limas dokuments. 18. paragrāfs, piebilde).“
Avoti: Prāvesta Elmāra Ernesta Rozīša, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Koordinācijas komisjias priekšsēža raksts “Par Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas vienību”, publicēts LELB Konsistorijas un LELBĀL kopējā izdevumā “Latvijas Ev. lut. baznīcas Gadagrāmatā 1993. gadam“ (Svētdienas Rīts, 1992), 157.-160. lpp. Prāvesta Jura Cālīša, Koordinācijas komisijas locekļa raksts “Limas dokuments: par kristību, dievgaldu un garīgo amatu”, publicēts LELB Konsistorijas un LELBĀL kopējā izdevumā “Latvijas Ev. lut. baznīcas Gadagrāmatā 1993. gadam” (Svētdienas Rīts, 1992), 161.-165. lpp.
1992. gada aprīlī notiek LELB 15. Ģenerālā Sinode, kurā ar ievērojamu balsu vairākumu (76 – par, 2 – pret, 2 – atturas) tiek pieņemts lēmums: “Latvijas Sinode principā akceptē/pieņem Koordinācijas komisijas Šefavas sēdes ieteikumus “Par Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas vienību” un lūdz Konsistoriju šo ieteikumu ietvaros piedalīties Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas kopējas Lielsinodes sasaukšanā un kopdarbības izveidošanā”.
Avoti: Prāvesta Elmāra Ernesta Rozīša, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Koordinācijas komisjas priekšsēža raksts “Par Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas vienību”, publicēts LELB Konsistorijas un LELBĀL kopējā izdevumā “Latvijas Ev. lut. baznīcas Gadagrāmatā 1993. gadam” (Svētdienas Rīts, 1992), 157. lpp.
1992. gada 22. novembrī arhibīskaps Kārlis Gailītis iet bojā autokatastrofā, steidzoties uz Mirušo piemiņas dienas dievkalpojumu Sabilē.
1992. gadā no 23. līdz 28. novembrim Ķīlē jānotiek 9. Koordinācijas komisijas sēdei, par kuru komisijas priekšsēdis E. E. Rozītis raksta: “Velti lidlaukā gaidījām arhibīskapu Kārli Gailīti, tai vietā saņēmām nāves ziņu, bet no Latvijas piedalījās tagadējais bīskaps Jānis Vanags, Konsistorijas pirmais padomnieks Georgs Zālītis un mācītājs Juris Rubenis. No ārpus Latvijas Baznīcas E. E. Rozītis, prāvesti I. Graufelde, V. Vārsbergs, J. Cālītis, advokāts A. Grots.”
Avots: Prāvesta Elmāra Ernesta Rozīša, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Koordinācijas komisijas priekšsēža raksts “Atkalapvienošanās darba pārskats”, publicēts LELB Konsistorijas un LELBĀL kopējā izdevumā “Latvijas Ev. lut. baznīcas Gadagrāmatā 1994. gadam” (Svētdienas Rīts, 1994), 123. lpp.
1993. gada 26. janvārī notiek LELB ārkārtas Sinode, kurā par LELB arhibīskapu tiek ievēlēts mācītājs Jānis Vanags.
Par šo tēmu šajā mājas lapas sadaļā var tikt ievietoti jūsu raksti, pētījumi, dokumenti, atmiņu stāstījumi.
Mājas lapas redaktore