Kristīne Briede and Līga Puriņa-Purīte. photo: Agnese Zeltiņa Project “Giving a Voice” is part of a larger audiovisual documentary project, “Garden of Anna,” led by Latvian women theologians and filmmakers. It explores the roles and impacts of European Christian...
Together we pray: a women’s prayer book A new collection of prayers has been published, whose starting point is the prayer taught by Jesus, “Our Father in heaven…” The collection was created by women from across the global community of the Lutheran World Federation....
2026. gada 21. maijā mūžībā devusies LELBP diakone un LLSTA biedre Vija Klīve.
Mēs esam mīlēti jau pirms piedzimšanas, visas dzīves laikā un arī pēc nāves. Apustulis Pāvils raksta, ka nekas mūs nevar šķirt no Dieva mīlestības Jēzū Kristū. Tas ir visa pamatā: viss, kas mēs esam kā cilvēki, kaut kādā veidā ir ietverts Dievā.
Kas būtu noticis, ja Jūda pēc savas nodevības nebūtu vis pakāries, bet gan pāris dienu vēlāk ezera krastā būtu sastapis Jēzu uz brokastīm?! Autors Albrehts Gralle ieskicē interesantu scenāriju, lai Bībeles notikumus izgaismotu no pavisam cita skatu punkta. Tulkojusi: Lilija Tenhāgena
Tāpēc, ka Tu mūs mīli, mēs spējam mīlēt,
Tāpēc, ka Tu dzīvo mūsos, mēs spējam dzīvot,
Ar katru elpas vilcienu mūsos ieplūst
Dziļa uzticēšanas Tavai mīlestībai.
Klusa un cerību asniem pilna ir mana dvēsele šodien, gaidot uz Dievu.
Lasot Lielās piektdienas tekstus — Jāņa evaņģēlija 18. un 19. nodaļu, kā arī stāstu par kalpu Jesajas 52.–53. nodaļās un 22. psalmā, mana sirds piepildās ar mīlestību pret šādu cilvēku. Es domāju par Jēzu, bet arī par daudziem citiem. Cik bieži cilvēki, pret kuriem izturas kā pret Jesajas aprakstīto kalpu, ir tie, kas dod tik daudz — pat izmaina pasauli.
Neticami reti svinam šī sadraudzības vakara otro daļu, par ko stāsta Jāņa evaņģēlija autors – pēc maltītes Jēzus cēlās no galda, aplika priekšautu, ņēma trauku ar tīru ūdeni un mazgāja savu draugu kājas. Un jums arī tā būs darīt, Jēzus teica. Es jums dodu piemēru. Neviens nav lielāks, neviens nav mazāks – tas, kurš kalpo, un tas, kuru apkalpo – viņi nav viens par otru svarīgāki.
Vakars ar maltīti un kāju mazgāšanu ir Jēzus dotā baušļa redzama atklāsme: mīli Dievu un mīli savu tuvāko. Šos divus nevar vienu no otra atdalīt un nošķirt, bet viens atklāj un piepilda otru. Vieglāk gan šo paradoksālo patiesību nepieņemt un pateicībā baudīt tikai Dieva dāvanas pie altāra.
Kas būs, kad tu paliksi viens? Vai vēl atceries mirkli, kad saņēmies iekosties rūgtajā maizē? To dienu, kad pats sev vēl biji cilvēks?