News

Zvaigzne atkal parādās, kad gudrie atstāj Jeruzālemi – varas centru, reliģijas un politikas saplūšanas vietu. Jo Dievu neatrod varas centros. Ne tur, kur reliģija kalpo bailēm. Ne tur, kur patiesība tiek izmantota. Zvaigzne parādās ceļā. Kustībā. Iziešanā.

Dievs ir realitātes Dievs nevis mūsu fantāziju daļa vai līdzeklis kā uzlabot dzīvi. Viņš ir pati Dzīve, Dzīvība un Aicinājums. Līdzīgi kā Adventes laikā sveces izgaismo tumsu, tā Dieva aicinājums, Viņa iezīmētais ceļš mēdz parādīties tad, kad negaidām un jūtamies negatavi. Marija un Jāzeps atsaucās un pieņēma to. Ne tāpēc, ka saprata un zināja un ne tāpēc, ka tas bija ērti. Dieva aicinājums bija, mūsdienu valodā izsakoties, izaicinājums viņiem abiem, taču Jāzeps un Marija uzticējās Dievam.

“Mūžīgs prieks klās viņu galvas, tos pārņems līksme un prieks.” (Jes. 35:10b)

Vai tu spēj iztēloties sevi, šim paredzējumam piepildoties? Kā tas tev izpaustos, ja īstenotos šeit un tagad?

Pamēģini uz mirkli iztēloties savus draugus, mūžīga prieka apklātus, līksmes pārņemtus! – Visintrovertāko no taviem draugiem vai radiem. Un – visbrāzmaināko.

Kas tas ir, kas pār mums izlīs, kad būsim pārnākuši Apsolītajā zemē? Kad būsim sasnieguši Piepildījumu pie Dieva, kas nācis mūs glābt  – pirmajos Ziemassvētkos un nāk joprojām ik dienas (Jes. 35:4b). Kā gan mūs apklās mūžīgais prieks? Ar ko tas rezonēs katrā no mums?

Jesaja rāda, ka pāreja no baiļu, nedrošības un cinisma perspektīvas uz pasauli mierā sākas ar šķietami bezcerīgo – ar nocirsta koka paliekām, no kurām iztek pēdējās dzīvības sulas piles, no padzisuma un pamestības. No nekā.

“Galvenais ir tas, ka jūsu dvēseļu stāvoklis ir tāds, ka esat gatavi – vienalga, vai eshatons notiks šodien pulksten puspiecos, nākamgad vai vēl pēc daudziem gadu tūkstošiem. Esiet nomodā, nevis garīgi aizsnaudušies. Esiet gatavi saņemt Kristu!”