“Kad Agnese Pone 40. gadu beigās nokļuva Vācijā, Fuldas draudzes (Bavārijā) priekšnieks lūdza T. Grīnbergu atļaut viņai kalpot šajā draudzē. Atļauja tika dota. Par vikāri viņa kļuva 1952. gadā. Tās nebija pilntiesīgas mācītāja amata tiesības, taču draudžu locekļi nereti vienalga viņu sauca par mācītāju, jo vārds “vikārs” viņiem neko nenozīmēja.”









