Vasarsvētku dienā Gars nolaidās pār mācekļiem uguns mēļu veidā. Gars nonāca, jo Jēzus apsolījums par Garu, saskaņā ar Vecās Derības praviešu teikto, savienojās ar mācekļu ticību un gribu. Svētais Gars, nonākdams, nepadarīja mācekļus par eksluzīvistu klubiņu, kura dalībnieku profils bija akmenī kalts – vidēja vecuma ebrejs, vīrietis, runā ebreju un aramiešu valodās. Pats notikums – evaņģēlija vēsts pasludināšana citās valodās, lai ikviens cittautietis ikvienā vecumā un neatkarīgi no rases un dzimuma dzirdētu labo vēsti par mīlošu Dievu, kas piedod grēkus – spēcīgi parāda, kādam mērķim Svētais Gars bija nācis









