Luteriskā teoloģija par sievietēm ir cerības vēsts, saka asamblejas galvenais lektors Dr. Mukvege, runājot par seksuālo vardarbību
Luteriskā teoloģija, jo īpaši attiecībā uz sievieti sabiedrībā, ir cerību vēsts visām tām, kuras kā upuri cieš no morālas, fiziskas un seksuālas vardarbības, teica luterāņiem no visas pasaules izcilais Kongo ķirurgs Dr. Deniss Mukvege.
“Tas ir atkarīgs no mums, kas esam Mārtiņa Lutera mantojums, ka caur Dieva vārdu var tikt izdzīti „mačo” dēmoni, kas dominē pasaulē, lai sievietes, kuras ir vīriešu barbarisma upuri, var piedzīvot Dieva valdīšanu savā dzīvē,” teica Mukvege, pavēstot galveno pamatdomu 12. PLF asamblejā, kas notika 11. maijā.
Medicīnas doktors Mukvege no Kongo Demokrātijas Republikas ir nodrošinājis vadības virzienu Āfrikai un pasaulei, iestājoties par cilvēku cieņu un tiesībām, īpaši sievietēm, kuras ir cietušas no seksuālas vardarbības konfliktu situācijās.
“Šīs sievietes ir manas varones,” viņš teica. “Viņas ir bijušas mana iedvesma,” vienlaikus atzīmējot, ka Mārtiņa Lutera tiekšanās pēc ikluzīvisma jeb pieņemšanas, radīja principus tam, ka sievietes var kalpot par mācītājām.
“Vadiet kā sievietes”
Mukvegi izpelnījās Asamblejas dalībnieču ovācijas un piekrišanas saucienus, kad izteica mudinājumu: “Vadi kā sieviete; reaģē kā sieviete. Esi tu pati – un tas būs tavs spēks un mūsu iespēja.”
Dr. Mukvege ir aktīvs kristiešu lajs, kurš tika atpazīts kā vairāku prestižu internacionālu balvu ieguvējs, ieskaitot 2008. g. Apvienoto Nāciju Cilvēktiesību balvu, Saharova balvu 2014. g. par “Domu brīvību”, kā arī viņš tika nominēts Nobela Miera prēmijai.
No 10. līdz 16. maijam luterāņi no visas pasaules pulcējās Asamblejā Namībijas galvaspilsētā Vinhukā, kur galvenais lektors pamatreferātā teicās zinām, ka “Luterāņu baznīca” cīnās par sieviešu tiesībām.
Mukveges uzruna bija par asamblejas tēmu “Atbrīvošana Dieva žēlastībā”, kas ir arī galvenais uzsvars pasaules Reformācijas 500 gadu piemiņas svinībām.
Mācītāja dēls
Mācītāja dēls Mukvege teica, ka viņa iesaistīšanās sakņojas viņa ģimenes vēsturē; kad viņš bijis kopā ar tēvu vizītē pie slimajiem, kādudien viņš jautājis tam:
“Tēt, tu lūdz par šo slimo, bet kāpēc nedod medikamentus?” Tēvs atbildējis: “Es neesmu ārsts.” Viņa aicinājums dzima šajā dienā, un viņš sāka studēt pediatriju, lai palīdzētu zīdaiņu mirstības izskaušanā.
“Diemžēl savā pirmajā medicīnas prakses gadā es atklāju ļoti augstu mirstības līmeni mātēm.”
Kongo dakteris piebilda, ka vardarbība pret sievietēm, izvarošana un sieviešu nīšana nav konstatēta tikai Āfrikā, bet visā pasaulē. Mukvege runāja par nepārtrauktu konfliktu KDR, radot milzīgu apvērsumu, „balstoties nepieciešamību kontrolēt Kongo zemes resursus.” „Šis ir karš, kas no sākuma saistīja septiņas Āfrikas valstis, tā sauktais pirmais lielais Āfrikas karš, kurš nav etnisks” un kurā nav iejaukti reliģiskie fanātiķi. “Tas ir ekonomiskais karš, kas jau ir izraisījis vairāk nekā piecus miljonus nāves gadījumu un tūkstošu tūkstošiem izvarotu sieviešu.”
Kongo dakteris teic, ka pirmā atbilde uz “šo barbarismu” bija mēģinājums ārstēt sievietes, kuras kļuvušas par upuriem no fiziskas un psiholoģiski seksuālas varmācības.
Runāt skaļi pret vardarbību
Kad vardarbība tika vērsta pret izvaroto sieviešu piedzimušajiem bērniem, pat dažiem zīdaiņiem, kuri paši bija varmāku upuri, “mums nācās runāt par šo vārdos neizsakāmo barbarisma atmaskošanu. Tas ir iemesls, kāpēc es šorīt esmu šeit ar jums,” Mukvege sacīja.
“Kā var pieņemt šādu barbarisku praksi 21. gs.?” Mukvege jautāja.
“Tas ir iemesls, kāpēc es izvēlēlos laiku pa laikam atstāt operācijas zāli, lai darītu zināmu pasaulei par mūsu līdzcilvēku, mums līdztiesīgo – mūsu māsu, mūsu mammu un mūsu meitu – neaprakstāmajām ciešanām.”
Dr. Mukvege teica – ir skaidrs, ka tie, kas plānoja un nodarbojās ar sistemātisku izvarošanu, to izmantoja kā kara ieroci, lai sasniegtu mērķus, tādus kā savu pretinieku pazemošanu. Viņš teica, ka starptautiskā mērogā bija noteiktas sarkanās līnijas pret ķīmisko ieroču lietošanu, bet nav nevienas šādas sarkanas līnijas attiecībā uz vardarbību pret sievietēm karā.
Kongo ķirurgs teica, ka viņš ir liela prieka pilns, esot luterāņu vidū asamblejā, kas “pārstāv desmitiem miljonu kristiešu no visas pasaules”. PLF pārstāv 74 miljonus luterāņu no 98 valstīm. “Esmu pārliecināts, ka es atradīšu jūsos dzirdīgas ausis un uzticīgas mutes, kas padarīs seksuālā vardarbībā cietušo sieviešu kliedzienus sadzirdamus– Dr. Mukvege
“Esmu pārliecināts, ka es atradīšu jūsos dzirdīgas ausis un uzticīgas mutes, kas padarīs seksuālā vardarbībā cietušo sieviešu kliedzienus sadzirdamus, lai nekad vairs nebūtu noziedznieku pret sievietēm, seksuālās vardarbības upuriem, nesodāmība,” teica Mukvege.
“Sieviešu cieņas teoloģija”
Viņš atzīmēja, ka, ja “mūsu ticība” ir noteikta pēc teorijas un nav saistīta ar praktiskām reālijām, “mēs nevaram izpildīt misiju, ko Kristus mums ir uzticējis”.
Mukvege teica, ka mūsu mērķis ir domāt par “Evaņģēlija ticamību 21. gadismtā, atbrīvot žēlastību, ko esam saņēmuši, veidojot baznīcu par gaismu, kura joprojām spīd šajā tumsas pasaulē dēļ mūsu cīņām par taisnīgumu, patiesību, tiesībām, brīvību, īsāk sakot, par vīriešu un sieviešu cieņu”.
Tādēļ “sieviešu nīšanas teoloģijām”, kas pauž nicinājumu, aizvainojumu, kas rezultātā rada vardarbību pret sievietēm, ir jātiek „labotām un aizstātām ar sieviešu cieņas teoloģiju.
“Šis darbs ir jāsāk tikpat agri, cik mūsu bērnu katehisms,” teica Kongo ārsts.
“Baznīcas misija virs zemes ir pravietiska misija – apgaismot, bet arī atmaskot ļaunumu. Mums ir pienākums strādāt visos sabiedrības līmeņos, lai veicinātu likumu un mehānismu pieņemšanu, kas nodrošina sieviešu rehabilitāciju un [potenciāla] piepildījumu.”
Runa izskanēja 12. PLF Asamblejā, Vindhukā, Namībijā 11.05.2017.
Avots: Foto – PLF/Albins Hillerts, Pasaules Luterāņu federācija
Ārsts Deniss Mukvege un viņa nesatricināmā cīņa par sieviešu dzīvībām – lasīt šeit