Pārdomām par sieviešu ordināciju
 
BildeBildeBilde
 
otrdiena, 03. 08, 2021
Mūsu dzīves apraksti / Mācītājas
 
107519

Luterāņu mācītāja Irma Kalēja, kura sākusi studēt teoloģiju 68 gadu vecumā!
09.08.2019


 

Irmas Kalējas, Pētera meitas, dzim. Pērkons, autobiogrāfija

Esmu dzimusi 1903. g. 29. maijā Madonas rajona Praulienas Trākšu mājās kā kalpotāju pirmais bērns. Vacāki bija ļoti strādīgi un gādīgi. Ļoti rūpējās par izglītības apgūšanu, mājās mācīdami Bībeles vielu un garīgas dziesmas. Līdz skolas vecumam zināju no galvas visu Mazo Lutera kaķismu [katehismu] un 90 dziesmas, ko atbildēju vietējam mācītājam “pāsklaušos”. Tagad tik protu vērtēt šo bagātību, kad zinu Dieva atzinību pēc Pāvila 2. vēstules Timotejam 3:15.

Pēc pamatskolas beigšanas Lazdonā vecāki tālāk sūtīja Cesvaines vidusskolā (jābrauc garām Madonas vidusskolai), kur direktors bija mācītājs Vītols, lai garīgā audzināšana nepaliktu novārtā.

Pēc vidusskolas beigšanas man nebija grūti izvēlēties sev profesiju, jo skolotāji un klasesbiedri vienprātīgi atrada pedagoga dāvanas.

Ieguvusi skolotājas tiesības, tūlīt sāku strādāt Madonas rajonā, Ļaudonā. Ar savu darbu biju apmierināta. Mīlēju bērnus, un bērni mīlēja mani. (To pierāda vēl un apstiprina 1970. g. 2. augusta salidojums, pēc 42 gadiem bijām vēl viena sirds un dvēsele. Kāds prieks!)

Apprecējos ar rīdzinieku Voldemāru Kalēju. Pārnācu strādāt uz Rīgu. Te darba slodze bija mazāka, varēju vairāk nodoties garīgam meklējumam Dievā. 1936. g. 31. oktobrī jau biju saņēmusi Dieva brīnišķīgo gaismu, kad sirdi pilnīgi biju Jēzum, savam Kungam un Pestītājam, atdevusi Evaņģēliski luteriskajā Betlēmes dr[audzē]. Tagad bija liela izdevība vairāk Dieva vārdus dzirdēt un tiem pakļauties. Kungs Jēzus tagad bija mans skolotājs un vadītājs no uzvaras uz uzvaru. 1943. g. brīvprātīgi izstājos no darba (vācu laikā), ģimenē bija divi bērni: meita un dēls. Mājās veca māte. Vīrs visu laiku Rīgā strādāja kā krāsotājs cinkogrāfs-kodinātājs (veselībai kaitīgā cehā). 1948. gadā atkal iestājos darbā un nostrādāju vēl desmit gadus. Tad biju nostrādājusi 30 gadus un trīs dienas, 55 gadu vecumā aizgāju pensijā.

Pēc pārnākšanas uz Rīgu abi ar vīru piederējām pie Evaņģēliski luteriskās Betlēmes draudzes, tur arī abi bērni kristīti. Piedzīvojuši daudz Dieva žēlastības, abi ar vīru apmeklējām Evaņģēliski luteriskās baznīcas Virsvaldes rīkotos Teoloģiskos kursus, gribēdami Dievam būt liecinieku skaitā un pildīt tālāk Viņa pavēles. Bet 1968. g. 20. aprīlī Tēva prāts bija vīru aicināt pie Sevis.

Tagad, savu mieru un prieku atradusi Dievā, vēlētos šo prieka evaņģēliju paust mūsu evaņģēliski luteriskajās draudzēs pēc Dieva prāta un gribas.

Jūs būsiet mani liecinieki līdz pasaules galam! Kristus, mans Kungs un Glābējs, sauc!

Esmu skolās mācījusies ticības mācības, papildinājusies Evaņģēliski luteriskās baznīcas sarīkotajos kursos ticības mācības skolotājiem. Katru dienu lasu un studēju Dieva vārdus un apbrīnoju Viņa lielo spēku un padomu šai dienai.

Lūdzu Jūsu svētību tālākam darbam.

Pateicībā –

I. Kalēja

 1971. g. 26. janvārī


      Atpakaļ