Pārdomām par sieviešu ordināciju
 
BildeBildeBilde
 
otrdiena, 26. janvāris, 2021
Jaunumi
 
   
115101

Luterāņi: visu ticīgo priesterība
05.12.2020


Piektajā luterāņu identitāte vebinārā pēta “Gara demokratizācijas” ietekmi Indijas daudzo ticību kontekstā

Ko  “visu kristīto priesterība” nozīmē kristiešiem, kas dzīvo mūsdienu sekulārajās vai multi-reliģiskajās sabiedrībās? Kā šī mācība, kas bija Reformācijas darba kārtības pamatā pirms piecsimt gadiem, attiecas uz mūsdienu attiecībām starp baznīcu un valsti? Kā luterāņi izdzīvo šo aicinājumu uz svētumu un piedalās Dieva izlīguma sūtībā arvien vairāk polarizētā pasaulē?

Šie jautājumi tika uzdoti 4. novembrī, Being Lutheran (luterāņu identitātes) vebinārā 4. novembrī. Šis bija piektais mēneša vebinārs, kur tikās teologi un cilvēki, kas pēta mūsu laika luterāņu identitātes. Vebināru vadīja Pasaules Luterāņu federācijas Identitātes, Kopības un Formācijas programmas vadītājs, mācītājs Dr. Hads Rimmers.

Mācītāja Karolīna Kristofera no Arkotas luterāņu baznīcas Indijā bija galvenā runātāja. Viņa runāja par to, cik lielu iespaidu atstāja mācība par visu kristīto priesterību, kad 18. gadsimtā Indijā ieradās pirmie luterāņu misionāri. Stingrās sociālās noslāņošanās (kastu) sistēmā Lutera demokrātiskā doktrīna izaicināja ne tikai Brahmins reliģisko identitāti - hinduistu priesterus un skolotājus -, bet arī sociālpolitiskās struktūras, kas kopš seniem laikiem bija valdījušas pār cilvēku dzīvi un iztiku.

Ietekme uz tradicionālo kastu sistēmu

Viņa uzsvēra, ka šī reformu programma ļoti iespaidoja visatstumtākās, dalitu (Dalit) kopienas, kas sākotnēji tika sauktas par “nepieskaramiem” un tika uzskatītas par tādām, kas neietilpst tradicionālajā kastu sistēmā. Lielākajai daļai dalitu un adivazu (Adivasis), Indijas pamatiedzīvotāju etnisko minoritāšu kopienu, joprojām “atņem visu”, viņa teica, tostarp veselības aprūpi, izglītību, politisko pārstāvniecību un līdzdalību reliģiskajā dzīvē.

Māc. Kristofera skaidroja, kā agrīnie misionāri “gribēja panākt taisnīgumu” saskaņā ar jauno mācību, ka visiem kristītiem cilvēkiem ir tieša pieeja Dieva žēlastībai, un viņiem nav vajadzīgs priesteris kā vidutājs. “Viņi mācīja Bībeli neizglītotajiem caur stāstiem un dziesmām,” viņa teica, piebilstot, ka “šis darbs turpinās baznīcā un sabiedrībā”, lai mobilizētu dalitu un citas nabadzīgas kopienas. Hindu amatpersonas arvien vairāk apstrīd kristīgo kalpošanu pamatiedzīvotāju vidū un ir uzsākuši kustību “panākt, lai cilvēki atgrieztos pie dzimtās reliģijas”.

Šodien māc. Kristofera atzīmēja, ka aptuveni 90 procenti dalitu ir Indijas luterāņu baznīcās, tomēr darbs pie patiesas “Gara demokrātijas” joprojām sastop pretestību no tiem, kas nostalģiski iestājas par stingrāku hierarhisko sistēmu. Viņa teica, ka  Arcot luterāņu baznīcā cilvēki bieži ir atbildīgi par komandām, kas dodas uz atstumto kopienām, lai dalītos ar Labo vēsti, bet “ir arī citas baznīcas, kas neļauj lajiem uzņemties atbildību”.

Garīgums un pravietiska kalpošana

Kultūras kontekstā, kur “šķīstības un samaitātības” jēdzieni turpina veidot attieksmi pret sievietēm, māc. Kristofera norādīja, ka ir daudzas Indijas baznīcas, kurās sievietes joprojām ir izslēgtas no Vārda un Sakramenta kalpošanas. “Visās Indijas reliģiskajās kopienās notiek lielas debates,” viņa piebilda, “sievietes cīnās un studē, bet vēl ir tāls ceļš ejams.”

Vēl viens mūsdienu izaicinājums luterāņiem Indijā un citur ir pārliecība, ka visu ticīgo patiesais svētums meklējams tikai evaņģēliskajās baznīcās. “Tiek uzskatīts, ka tradicionālās baznīcās nepietiek” garīguma, atzina māc. Kristofera, un ir “tiešām sarežģīti likt viņiem saskatīt garīgas dāvanas sevī”.

Māc. Kristofera stāstīja par pieredzi laikā, kad strādāja par lielas Chennai studentu viesnīcas vadītāju, nodrošinot “drošu uzturēšanās vietu” daudziem bāreņiem, vientuļajām mātēm un trūcīgām sievietēm no dažādām reliģiskām aprindām. Diskusijās, kas sekoja viņas prezentācijai, dalībnieki pārdomāja, ko nozīmē “pravietiska diakonija” kā luterāņu liecība sekulārajās vai multi-reliģiskās sabiedrībās.

Kristīto priesterība ir radikāla ideja, kas ievieto veidu, kā mēs saprotam varu, jaunā kontekstā. Mēs jūtamies pilnvaroti piedalīties pārveidē. LWF Program Executive for Identity, Communion and Formation, Rev. Dr Chad Rimmer

Dalībnieki atzīmēja, ka ikdienas mīlestības darbi var būt vienīgā baznīcas pazīme, ko cilvēki var piedzīvot. Māc. Dr. Hads Rimmers teica: “Kristīto priesterība ir radikāla ideja, kas ievieto veidu, kā mēs saprotam varu, jaunā kontekstā. Mēs jūtamies pilnvaroti piedalīties pārveidē. Tas ir veids, kā pateikt,--  lai kāda būtu jūsu nodarbošanās vai intereses dzīvē, Gars ļauj jums dalīties ar Kristus mīlestību ikvienā sabiedrības sektorā.”

Rimmers secināja: “Šis vebinārs notika 500 gadus pēc dienas, kad Luters publicēja savu traktātu par kristieša brīvību. Tas raksturo Dieva mīlestību kā dāvanu, kas atbrīvo mūs no netaisnības saitēm, un aicinājumu, kas liek mums kalpot mūsu tuvākam ekonomiskajā, sociālajā, reliģiskajā, politiskajā un es piebildīšu, arī ekoloģiskajā jomā.”

 

Skaties vebināru arhīvu par tēmu Being Lutheran (luterāņu identitātes) šeit (angļu valodā). 

 

ŽENĒVA, Šveice

09.11.2020.

Avots: Pasaules Luterāņu federācijas ziņas

Foto: LWF/Albin Hillert




 
      Atpakaļ