Pārdomām par sieviešu ordināciju
 
BildeBildeBilde
 
ceturtdiena, 02. jūlijs, 2020
Jaunumi / Citas baznīcas
 

Austrālijas luterāņu baznīca - diskusijas par sieviešu ordināciju
Apskatīt komentārus (0)


02.06.2013


Austrālijas luterāņu baznīcas (ALB) Sinodē, kas notika 22. 04. 2013., viens no darba kārtības jautājumiem bija diskusija par sieviešu ordināciju, ko bija rekomendējusi Vispārējā mācītāju konference. Tomēr ALB prezidents Rev. Semmler palika uzticīgs savam lēmumam, ka viņa prezidentūras laikā netiks lemts par šo jautājumu. Viņš gan pieļāva Sinodē diskusijas, bet tās nevainagojās ar balsošanu un noteikta lēmuma pieņemšanu.

Tas sagādāja lielu vilšanos ALB locekļiem, kas 2012. gada jūlijā pēc savas iniciatīvas bija organizējuši konferenci „Laiks pacelties spārnos” („Time to soar”), kurā piedalījās ap 120 dalībnieku, lai gan konferences organizatorei St. Stephens draudzei bija aizliegts to popularizēt nacionālajā luterāņu žurnālā. Atliek novēlēt ALB sievietēm teoloģēm un viņu atbalstītājiem izturību un pacietību un cerēt, ka jaunais ALB prezidents, kas tika ievēlēts 22. 04. 2013., nāks ar citu redzējumu par sieviešu kalpošanu baznīcā arī ordinētos amatos.

Zemāk pievienotais teksts ir konferences „Laiks celties” (Time to Soar) materāla apkopojums par ALB nākotni un sieviešu ordinācijas jautājumu.

Vīzija: sieviešu ordinācija Austrālijas luterāņu baznīcā (ALB)

Atklājot konferenci „Laiks celties” (Time to Soar) 2012.gada jūlijā, Dr. Ficners (Dr. Pfitzner) iezīmēja redzējumu par ALB nākotni, kurā sievietes ir pilnvērtīgas dalībnieces tās dzīvē un darbā. Pēc divdesmit gaduilgušām debatēm par sieviešu kalpošanu Teoloģijas un Baznīcas iekšējo attiecību komisija atzina, ka nav teoloģisku iemeslu aizliegt sieviešu ordināciju. Adelaides konferences dalībnieki vienojās, ka ir laiks pārvarēt tagadnes grūtības un vilšanās brīžus un iegūt jaunu nākotnes iespēju perspektīvu.

Tika citēts Martins Luters Kings (Dr. Martin Luther King): „Ja mēs nesapņojam par iespējām, tās, visticamāk, nekļūs par realitāti.” Dalībnieki vienojās par nepieciešamību mainīt tagadējo ALB pozīciju, kas liedz sievietēm kalpošanas amatu, lai mēs šo sapni uzturētu dzīvu ar visiem mums pieejamiem līdzekļiem.

Kavēšanās nomāc mūsu redzējumu par ALB

Klausītājiem, kuri ne tikai mīl ALB, bet ir arī sensitīvi pret bailēm no iespējamām izmaiņu sekām, kā arī respektē pagātnes kultūras mantojuma ierobežojošo ietekmi uz pārmaiņām, konferences laikā kļuva kārtējo reizi skaidrs, ka:

·         Lai gan luterāņu teoloģija apstiprina, ka vīriešiem un sievietēm ir vienlīdzīga cieņa Dieva valstībā, tomēr mūsu ALB sievietēm nav ļauts piedalīties publiskajā kalpošanā.

·         Lai gan luterāņu teoloģija apstiprina, ka visu ticīgo priesterība ir Bībeles pamatpatiesība, tomēr mūsu ALB sievietēm tiek liegta iespēja ieņemt pastorālus amatus.

·         Lai gan sievietes ir spējīgas veikt sakramentālo kalpošanu, tāpat kā vīrieši, tomēr mūsu ALB viņām tas nav atļauts un daži domā, ka viņas varētu apgānīt Kristus miesu un asinis.

·         Lai gan teoloģiski ir atļauts ordinēt sievietes, tomēr mūsu ALB dažiem ir bailes, ka baznīca tādējādi tiks feminizēta un vīrieši atteiksies no vadības atbildības.

·         Lai gan daudzas baznīcas pasaules luterāņu kopienā ordinē sievietes, tomēr mūsu ALB daži uzskata šos kristiešus – mūsu luteriskos brāļus – par pārāk liberāliem viņu ticības apliecībā un praksē un neīstiem luterāņiem.

·         Kaut arī tiek ziņots, ka ALB trūkst mācītāju, tomēr daži joprojām uzskata, ka sievietes nevar ieņemt vīriešu vietu.

·         Lai gan daži ALB locekļi nekad nav pieredzējuši ordinētas sievietes vadītu dievkalpojumu, tomēr valda uzskats, ka sieviete kancelē izskatītos nepareizi.

Pārvarēt bailes un pieņemt ALB vīziju – kur mīlestība ir dzīva

Nepārvērtējami lielā laju nozīme, īstenojot abu luterāņu baznīcu apvienošanu 1966. gadā un izveidojot ALB, iedvesmo un iedrošina mūs izvērst debates visā ALB, lai diskusijas gan par sieviešu, gan vīriešu ordināciju nenorobežotos tikai teoloģiskās komisijās, mācītāju konferencēs un īpaši izveidotās komitejās. Katram visu ticīgo priesterības biedram ir tiesības tikt sadzirdētam bez bailēm no savstarpējiem apvainojumiem.

 Konferencē tika akcentēts, ka starp tiem, kuriem šobrīd uzticēts dialogu virzīt līdz vienprātīgam lēmumam, kā atbalstītāja nav iekļauta neviena sieviete, lai gan ALB ir svētīta ar teoloģiski kompetentām sievietēm, kurām ir pastorālas sirdis, bagāta izpratne un gudrība, ko piedāvāt ALB.

Mēs esam pārliecināti, ka, mūsu draudzēm pieņemot sieviešu kalpošanu un redzot, kā viņas pilda savus pastorālos pienākumus baznīcās, skolās un iestādēs, mēs arvien atzinīgāk novērtēsim sieviešu mācītāju svētību mūsu ALB.

Konferences „Laiks celties” dalībnieki vienojās:

·         Aicināt ALB kristiešus saskaņoti un publiski paust savu atbalstu sieviešu ordinācijai un uzturēt vīziju, ka mīlestība ir dzīva.

·         Iedrošināt ALB vadītājus atvērtas diskusijas veicināšanai visos līmeņos, ieskaitot The Lutheran.

·         Ļaut izpausties gan vienotībai, gan dažādībai ALB šajā jautājumā, vienlaikus atceroties, ka var būt draudzes, kuras aicinās sievieti būt par savu mācītāju, gan arī tādas, kuras nolems to nedarīt, respektējot un godājot abus viedokļus.

·         Apsvērt iespēju ALB atsevišķām draudzēm un skolām publiski apstiprināt to sieviešu ordināciju, kas jau tagad kalpo mūsu draudzēs un izglītības iestādēs.

·         Sākt lūgšanās balstītu dialogu, kas no jauna izvērtētu, vai sieviešu ordinācija ir teoloģijas pamatjautājums un baznīcai izšķirošs jautājums taisnošanas ticības doktrīnas gaismā.

Mums jāatceras: „Mūsu mērķis ir dzīvot saskaņā ar Vārdu, kurā teikts, ka mēs esam svētie un grēcinieki, un ļaut Evaņģēlijam sacīt pēdējo vārdu par mums, dzīvot par slavu Kristum un ticībā Viņam. Un tas, protams, nozīmē, ka mēs cenšamies dzīvot par godu Trīsvienīgajam Dievam. Nenoliedzami, mēs sirsnīgi ilgojamies pēc sieviešu brīvības ALB slavēt Dievu pastorālajā kalpošanā Dieva tautai. Sapņosim ar priecīgu cerību. Dievs vēl arvien dara brīnumus!”

Kas notiek tagad?

Pēc konferences „Laiks celties” Adelaidē tika organizēta Visu svēto konference Indooroopilly, ko sponsorēja Sv. Pētera Luterāņu koledža. Tās kādreizējā vadītāja Sallija Čandlere (Sally Chandler) lasīja pamatreferātu „Visu laiku Baznīca ir arī mūsu laika Baznīca”. Īpaši viņa pievērsās Baznīcas un skolas atsvešinātības jautājumam un piedāvāja šīs problēmas risinājuma modeli.

Konferences ieguvumi:

·         Tika izveidota Visu svēto rīcības komiteja, lai koordinētu Kvīnslandes draudžu darbu un sadarbotos ar grupām Dienvidaustrālijā, Viktorijā un citur sieviešu ordinācijas aizstāvībai.

·         Neformālas grupas un sociālie tīkli, ieskaitot mācītājus un lajus, tagad aktīvi aģitē par šo jautājumu.

·         Formāli un neformāli Baznīcas vadītāji tiek mudināti pieņemt sieviešu iekļaušanu un paplašināt diskusijas bāzi, pieaicinot sievietes un lajus.

·         Tiek apstiprināts ALB viedoklis, ka Baznīcas patiesa vienotība atklājas Evaņģēlija pasludināšanā un Sakramentu administrēšanā. Līdz ar to tiek kliedētas bažas, ka mācītāja vokācijas gadījumā tās draudzes, kas nav vēl gatavas aicināt sievieti kalpošanas amatā, būtu spiestas to darīt. Mūsu mīlestība pret ALB ļauj mums saglabāt vienotību Kristū, vienlaikus pieņemot prakses dažādību, nekompromitējot doktrīnu par taisnošanu tikai caur ticību.

·         Neils Njuske (Neal Nuske) uzrakstīja atklātu vēstuli, kurā paustsuzskats, ka mācītāja dzimums nenosaka, neierobežo vai neapstiprina Svētā Gara darbību caur Vārdu un Sakramentu.

·         St. Peters, St. Stephens un St. Andrew Sinodes rezolūcijas ir nosūtītas visiem mācītājiem un draudzēm.

·         Ģenerālprezidents ir apliecinājis, ka visas rezolūcijas tiks iesniegtas Sinodei.

 Šī informācija apkopota „Visu svēto” un „Laiks celties” sieviešu ordināciju atbalstošo mācītāju un laju grupas vārdā.

 

 




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA