Pārdomām par sieviešu ordināciju
 
BildeBildeBilde
 
otrdiena, 03. 08, 2021
Jaunumi
 
   
117247

Čehija: Baznīca ir “pārmaiņu veicinātājs”
20.06.2021



Balsis no Kopības: Izglītības diakonijas programmas vadītāja Janka Adameová

 

Jau Slovākijā Janka Adameová saprata, ka laba izglītība ir vērtīga, bet jaunībā bija svarīgāk būt kopā ar cilvēkiem, kuri ir atšķirīgi savas izcelsmes vai dzīves stāsta dēļ. Adameová, kas tagad cīnās par taisnīgumu, ir Centrālās un Austrumeiropas Starptautiskās Diakonijas un sociālās rīcības akadēmijas (interdiac) direktore un līdzdibinātāja.

Interdiac ir izglītības aģentūra, kas atbalsta luterāņu Pasaules Federācijas baznīcas un ekumeniskos partnerus, mācot un veicinot labas prakses principus diakoniskajā kalpošanā reģionā.

Adameová ir Slovākijas Augsburgas Ticības apliecības evaņģēliski luteriskās baznīcas locekle.

Ar savu darbu interdiac Adameová nodod tālāk to, ko iemācījās jaunībā, nodrošinot mācību vidi tiem, kurus aicina rūpēties par “mazāko no šiem”. (Mt. 25)

Kas jūs motivē strādāt taisnības labā?

Mana dziļā motivācija ir dot cilvēkiem iespēju saņemt izglītību. Tas izriet no manu vecāku un manu vecvecāku ietekmes. Atceros, ko vectēvs man teica jaunībā: “Skola var iemācīt un dot jums labu sākumu dzīvē, bet vissvarīgāk ir būt kopā ar cilvēkiem. Būt kopā ar cilvēkiem ir iespēja atklāt pasauli.”

Aukstā kara laikā mums nebija lielas pārvietošanās brīvības, bet, kad man bija 13 gadu, notika pārmaiņas politiskajā režīmā, un man atvērās pasaule. Man tika piedāvāta stipendija studēt ārzemēs kopā ar citiem starptautiskajiem studentiem. Diakonijas programmā mēs nonācām gados vecu cilvēku mājās un starp citiem jauniešiem, kuriem bija tāds pats aicinājums strādāt ar marginalizētiem cilvēkiem. Darbs ar vecākiem man iemācīja, ko nozīmē būt vājam un lūgt palīdzību. Mani aizkustināja sabiedrības reakcija uz nāvi un nāves procesu un tas, cik svarīgi ir pavadīt cilvēku, kurš mirst. Tik agrā vecumā tas mani ļoti ietekmēja. Es iemācījos, kā uzturēt cilvēku cieņu.

Ar ko atšķiras diakonija un sociālais darbs?

Pirms desmit gadiem mēs apspriedāmies ar interdiac partneriem: diakonijas aģentūrām un baznīcām. Mēs gribējām saprast, kas cilvēkiem liek strādāt uz ticību balstītā diakonijā, kā viņi/as atšķiras no tiem, kas nodarbināti citās sociālās palīdzības iestādēs. Mēs secinājām, ka uz vērtībām balstīta pieeja ir viena no galvenajām atšķirībām. Tāpēc tas ir redzams mūsu mācību programmās - papildus tām zināšanām un zinātnēm, kas tiek mācītas sociālajiem darbiniekiem.

Tas, ka mēs esam uz vērtībām balstīti, nozīmē, ka mēs iesaistām garīgumu un teoloģiju mūsu mācīšanās un mācīšanas pieejā diakonijai. Mēs piedāvājam pārdomas, lūgšanu un lasām Bībeli. Tāpēc mēs neskatāmies uz nabadzību tikai no izziņas līmeņa, bet gan uz to, ko Bībeles teksts mums stāsta par mūsu aicinājumu, kas saistīta ar nabadzību. Tās ir interdiac dalībnieku garīgas pārdomas.

Izskaidrojiet Interdiac pieeju izglītīai.

Interdiac izglītības un līdzdibinātāja vadītāja Tony Addy vadībā mūsu pieeja mācībām sakņojas “atbrīvojošā pedagoģijā”, kuras izcelsme ir Brazīlijas filozofa un pedagoga Paulo Freire darbā “Apspiesto pedagoģija”. Mācību procesā mēs vēlamies nodrošināt dalībnieku aktīvu iesaistīšanos un pārdomas, viņi/as ir aicināti neapstāties izziņas procesā un uzdot jautājumus par redzamām un neredzamām robežām, kas apdraud sociālo kohēziju un kavē sociālo integrāciju.

Kas ir daļa no netaisnībām, ar kurām cilvēki saskaras šajā reģionā?

Viena no problēmām ir ierobežota piekļuve vīzām dažām tautībām, kuras vēlas ieceļot  Čehijas Republikā. Tas ir ietekmējis to, ko mēs varam uzaicināt kā vieslektorus un lektorus uz saviem semināriem.

Tāpat ir ģimenes ar zemiem ienākumiem, augsts bezdarba līmenis, netaisnība pret romu tautības iedzīvotājiem un vecāka gadagājuma cilvēki bez ģimenes.

Kā baznīcas var praktizēt diakoniju?

Saprast sava laika zīmes, pildīt pravietisko aicinājumu un runāt to cilvēku vārdā, kuri paši to nespēj. Arī ar stāstiem par marginalizētiem cilvēkiem, kurus skārušas sabrukušas sistēmas sekas. Baznīcai vajadzētu būt balsij pasaulē un sabiedrībā. Baznīca var būt pārmaiņu veicinātāja; tai jāiet pie tautas un jākļūst diakoniskākai.

Kādas ir PLF attiecības ar Jūsu darbu?

Mūsu sadarbība ar LWF sākās 2011. gadā ar pirmo semināru Somijā par sadraudzību, kas definēta kā “māksla un prakse, kā dzīvot kopā”. Mēs esam kopīgi strādājuši Eiropas Diakonijas procesa ietvaros. Kopš 2017. gada PLF asamblejas Namībijā mēs esam turpinājuši šo procesu, īpašu uzmanību pievēršot “Cilvēkiem kustībā”. Šajā procesā piedalās PLF dalībnieces no visiem trim Eiropas reģioniem. Mēs tikko uzsākām jaunu sadarbības posmu, kurā plānojam iesaistīt vietējo draudžu idejas un pieredzi, meklējot sadraudzību. Mēs plānojam citas darbības kopā ar PLF, tostarp jaunas tīmekļa vietnes izveidi.

 

SILĒZIJA, Čehija/ŽENĒVA

16.04.202.

Avots: Pasaules Luterāņu Federācijas ziņas

LWF/A. Gray




 
      Atpakaļ