Pārdomām par sieviešu ordināciju
 
BildeBildeBilde
 
pirmdiena, 21. 09, 2020
Jaunumi / Citas baznīcas
 
18406

Regina Jonas – pirmās sievietes rabīnes biogrāfija
Apskatīt komentārus (0)


16.10.2011


Regina Jonas – pirmās sievietes rabīnes biogrāfija, 1902 – 1944

Elisa Klapheck

No angļu valodas tulkojusi I. Zeiferte

 

  Regina Jonas, pirmā sieviete, kas ordinēta kā rabīni tika nogalināta Aušvicē, 1944.gada oktobrī. Laika posmā no 1942-1944 gadam viņa veica rabīniskās funkcijas koncentrācijas nometnē Theresienstadt. Viņas dzīves stāsts kļuva zināms tikai pēc Berlīnes mūra krišanas, kad kļuva pieejami Austrum-Vācijas arhīvi Vācijas Jūdu koparhīvs (Gesamtarchiv der deutschen Juden). Līdz tam ne arvienu vārdu par viņas ieguldījumu nebija pieminējuši viņas kolēģi vīrieši.

 Regina Jonas ir dzimusi Berlīnē 1902.gada 3.augustā Volfa un Sāras Jonasu ģimenē. Viņa izauga Scheunenviertel (kvartāls Berlīnē), nabadzīgā, jūdu apdzīvotā vidē. Viņas tēvs, tirgotājs, kurš mira no tuberkalozes 1913.gadā, iespējams bija pirmais viņas skolotājs. Jau ļoti agri Regina Jonas, juta savu rabīnisko aicinājumu. Viņas aizrautība ar Jūdu vēsturi, Bībeli un ebreju valodu bija pamanāma jau vidusskolā. Viņas skolas biedri atceras viņu runājam par kļūšanu par rabīni.

Daudzi cilvēki ir atbalstījuši Jonas aicinājumu, starp tiem ir Ortodoksie rabini Isidor Bleichrode, Felix Singermann un Max Weyl. Pēdējais no minētajiem ir pazīstams ar savu atvērtību attiecībā par meiteņu izglītošanu.

Max Weyl bieži vadīja dievkalpojumus Rykestrasse sinagogā, kuru regulāri apmeklēja Sara Jonas un viņas bērni, Abrahams un Regina. Līdz pat Max Weyl deportācijai uz Theresienstadt (koncentrācijas nometne Čehijā) Weyl un Jonas tikās reizi nedēļā, lai studētu rabinisko literatūru – Talmudu, Shulhan Arukh un tekstus. 1923.gadā Jonas nokārtoja savu abituras eksāmenu un absolvēja skolotāju semināru, kas sagatavoja viņu mācīt Jūdu reliģiju meitenēm Berlīnes skolās.

1924.gadā viņa iestājās Jūdaisma zinātnes augstskola (Hochschule für die Wissenschaft des Judentums) (dibināta 1872.gadā). Šis liberālais institūts uzņēma sievietes kā studentes, tāpat kā Jūdu teoloģiskais seminārs Brelsavā (Jüdisch-TheologischesSeminar in Breslau) (dibināts 1854.gadā). Bet Jonas bija vienīgā sieviete, kas cerēja kļūt par rabīni. Pārējās viņas kursabiedrenes palika pie akadēmiskajiem grādiem.

Eduard Baneth (1855–1930), minētās augstskolas Talmuda profesors un atbildīgs par rabīnu ordināciju bija Reginas Jonas studiju noslēguma darba vadītājs. Darbs tika iesniegts 1930.gadā un tā temats „Vai sievietes var ieņemt rabīna amatu?” Šī darba kopija ir saglabājusies un atrodas Judaikas Centrā Berlīnē  (Centrum Judaicum ). Šis darbs ir pirmais zināmais mēģinājums atrast halakhic pamatojumu sieviešu ordinācijai.    

 Regina Jonas savā darbā apvieno halakhic līnijas argumentus ar moderno attieksmi. Viņa neseko Reformu kustības tieksmei modernizējot jūdaismu atmest visu halakhah. Tā vietā viņa vēlas izsekot dzimumu līdztiesības līnijai jūdu likumīgajos avotos: sieviešu rabinātam ir jābūt kā loģiskam tradīcijas turpinājumam. Tas norāda uz Jonas neatkarību gan no Ortodoksijas, kas uzskatīja dzimumu vienlīdzību kā nesavienojamu ar halakhah , gan no Reformēta jūdaisma, kas saredzēja sevi kā vienīgo sieviešu vienlīdzības aizstāvi.

 Noslēguma darba ievadā, Jonas raksta: “Es personīgi mīlu savu profesiju, kad vien iespējams, es to arī vēlos praktizēt”.  Un pēdējā sava darba noslēguma lappusē viņa raksta: “Gandrīz nekādu halakhisku argumentu, vienīgi aizspiedumi un dziļākas izpratnes trūkums stāv pret sievietes pieņemšanu rabīniskajā amatā. “

Tā kā tiešā veidā rabīniskā literatūra nerunā par ordināciju, Jonas apskatahalakhisko literatūru, kas attiecas kopumā uz sieviešu jautājumiem. Viņa nosauc svarīgās sievietes, kurām nav bijis “rabīna” tituls, bet kuras veikušas rabīniskās funkcijas, galvenokārt kā halakha lēmumu pieņēmējas. Papildus bibliskajiem personāžiem viņa min arī Talmudiskās personas kā Beruryah,Yalta, Hasmineju ķēniņieni Salomi Alexandru, kā arī Rashi meitas un mazmeitas, kuras bija iesaistītas halakhiskās lēmumu pieņemšanās. Viņa citē negatīvos Talmūdiskos uzskatus par sievietēm, ne tikai konfrontējot ar pozitīvajiem uzskatiem, bet arī kontekstualizējot tos  .

Jonas nošķir nemainīgo dievišķo pirmsākumu no individuālu rabīnu viedokļiem. Aizlieguma likumīgums ir atkarīgs no pamatojuma, kas stāv aiz tā, nevis aizliegums kā tāds.

 Galvenais viņas arguments ir ideja par Zeni’ut – (vienkāršība, pieticība). Viņa sagaida, ka sievietes atjaunos tādas vērtības kā pazemība, savaldība, tikumiska uzvedība. Saskaņā ar viņas viedokli, sievietēm rabīnēm nevajadzētu precēties – bet katrai sievietei vajadzētu būt brīvībai izvēlēties vai viņa vēlas dzīvi kā sieva un māte vai profesiju saskaņā ar viņas spējām. Pēc Jonas uzskata, tieši sievietes ir ļoti labi piemērotas rabīna kalpošanai, jo tādas “sievišķīgas īpašības” kā līdzjūtība, sociālās prasmes, psiholoģiskā intuīcija (…) ir būtiski priekšnosacījumi rabinātam. Tādēļ sievietes rabīnes ir “kultūras nepieciešamība”.

 Jonas darbs saņēma novērtējumu “labi”  (Praedikat gut). Drīz vien darba vadītājs Eduard Baneth nomira un viņa pēcnācējs Hanokh Albeck (1890–1972) apliecināja savu nevēlēšanos ordinēt sievieti. Neviens cits no augstskolas nepacēla savu balsi aizstāvībai, iespējams baidoties no skandāla.  Tā rezultātā Regina Jonas pabeidza augstskolu tikai kā reliģijas skolotāja. Nākamajos gados viņa mācīja reliģiju vairākās Berlīnes meiteņu skolās, kurās viņa bija ļoti populāra un aizrautīga skolotāja.

 1933.gadā jūdu skolotāju darba slodze pieauga, jo pieaugošā antisemītisma rezultātā, jūdu bērniem bija jāpamet vispārizglītojošās skolas, un steidzīgi jāapgūst valoda un lepnums par savu kultūru un reliģiju.

Neskatoties uz to, Regina Jonas turpināja tiekties pēc ordinācijas. Visbeidzot 1935.gadā Max Dienemann (1875–1939) Liberālo rabīnu apvienība (Liberaler Rabbinerverband) izpilddirektors piekrita ordinēt Reginu Jonas. Viņas ordinācijas apliecība rakstīts: “Kopš es esmu redzējis, ka viņas sirds ir ar Dievu un Izraēlu, un ka viņa ir nodevusi savu sirdi savam mērķim, un ka viņa bīstas Dieva, un viņa ir nokārtojusi ticības likumu eksāmenus, es apliecinu, ka viņa ir kvalificēta atbildēt uz ticības likumu jautājumiem un veikt rabīnu pienākumus. Lai Dievs pasargā viņu un vada viņas ceļos”.

  Tikai daži gadi rabīniskajā kalpošanai Reginai Jonas bija atvēlēti Berlīnē. 1937.gadā Berlīnes jūdu kopiena sāka nodarbināt viņu oficiāli kā “pastorāli-rabīnisko padomdevēju” savās labdarības iestādēs. Viņa regulāri kalpoja Jūdu slimnīcā. Taču tā kā arvien vairāk un vairāk rabīnu tika ieslodzīti vai devās emigrācijā, viņa sāka arī sprediķot arī liberālākās Berlīnes sinagogās. Viņa sprediķoja un vadīja lekcijas dažādām grupām.

 Viņa lika uzsvaru uz pastorālo aprūpi, apmeklēja slimos Jūdu slimnīcā, aprūpēja trūkumā nonākušos vecos ļaudis. Starp viņas dokumentiem ir daudzas vēstules no bēgļiem, kuri pateicās viņai par viņu Berlīnē palikušo vecāku aprūpi.

1940.-1941. gada ziemā nacistu izveidotā Vācijas jūdu organizācija (Reichsvereinigung der Juden) nosūtīja viņu uz vairākām pilsētām Vācijā, kas bija palikušas bez rabīniem. Viņa sprediķoja  Braunschweig,Göttingen, Frankfurt am Oder, Wolfenbüttel un Bremen.

 1941.gadā lielākā daļa, kas bija vēl izvairījušies no deportācijām, bija spiesti strādāt spaidu darbus un tādēļ nevarēja apmeklēt regulāros dievkalpojumus. Tādēļ draudzes rīkoja speciālos dievkalpojumus.  Regina Jonas, kas pati bija spiesta strādāt fabrikā, vadīja daudzus šādus dievkalpojumus. Izdzīvojušie atstāsta, ka viņas sprediķi un pastorālais darbs bija īpaši uzmundrinoši un iedrošinoši.

1942.gada 6. novembrī Regina Jonas un viņas māte tika deportētas uz  Theresienstadt (Koncentrācijas nometne Čehija). Pat tur viņa turpināja kalpot kā rabine sprediķojot un konsultējot. Viņa kalpoja kopā ar psihoanalītiķi Viktoru Franklu.

  1944.gada 12. oktobrī viņa un viņas māte tika deportētas uz Aušvici un iespējams jau tajā pašā dienā nogalinātas. Terezin koncentrācijas nometnes arhīvos atrodas ar roku rakstītas viņas piezīmes, kas summē viņas reliģisko pasaules uzskatu un viņas pamatojumu.

Zem nosaukuma “Vienīgās sievietes rabīnes Reginas Jonas lekcijas” ir nosauktas 21 tēma, kuras viņa ir nolasījusi kā lekcijas ieslodzītajiem. Šeit ir viņas pārliecības kopsavilkums: “Mūsu jūdu tautu Dievs ir iedēstījis vēsturē kā svētītu nāciju. Būt Dieva svētītam’ nozīmē sniegt svētību, mīlestības pilnu laipnību un uzticību, neatkarīgi no vietas un apstākļiem. Pazemība Dieva priekšā, Viņa radības nesavtīga mīlestība, uztur pasauli. Tas ir Izraēla uzdevums veidot šos pasaules pamatus – vīrieši un sievietes, sievietes un vīrieši ir uzņēmušies uz sevi šos uzdevumus kā uzticīgi Judu tautas piederīgie. Mūsu darbs Theresienstadt, nopietns un pilns pārbaudījumiem, arī kalpo šim galam: būt par Dieva kalpiem un cik vien iespējams virzīties no zemes sfēras pretīm mūžībai. Lai viss mūsu darbs ir svētīgs Izraēla nākotnei (un cilvēces nākotnei)… taisni jūdu vīrieši un drosmīgas, cildenas jūdu sievietes ir vienmēr bijuši mūsu tautas uzturētāji. Lai arī mēs būtu Dieva priekšā skaitīties līdzvērtīgi šiem vīriešiem un sievietēm. mitzvah (rabiniskais bauslis) ir Dieva lielo darbu atzīšana. Rabīne Regina Jonas, iepriekš no Berlīnes”

Bibliografija

Klapheck, Elisa, ed. Fräulein Rabbiner Jonas—The Story of the First Woman Rabbi. San Francisco: 2004. (Fräulein Rabbiner Jonas—Kann die Frau das rabbinische Amt bekleiden?. Teetz: 2000); Kellenbach, Katharina von. “Preaching Hope: Denial and Defiance of Genocidal Reality in Rabbi Regina Jonas’ Work.” In Shofar (1998); Herweg, Rachel Monika. “Regina Jonas (1902–1944).” In Meinetwegen ist die Welt erschaffen. Das intellektuelle Vermächtnis des deutschsprachigen Judentums. 58 Porträts, edited by Hans Erler, Ernst Ludwig Ehrlich, and Ludger Heid. Frankfurt, New York: 1997; Kellenbach, Katharina von. “God Does Not Oppress Any Human Being: The Life and Thought of Rabbi Regina Jonas.” In Leo Baeck Institute: Yearbook XXXIX (1994); Kellenbach, Katharina von. “Forgotten Voices: German Women’s Ordination and the Holocaust.” In Proceedings of the Second Biennial Conference on Christianity and the Holocaust, Rider College II (1992).

 

Avots: http://jwa.org/encyclopedia/article/jonas-regina




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA