Pārdomām par sieviešu ordināciju
 
BildeBildeBilde
 
ceturtdiena, 22. oktobris, 2020
Jaunumi / Citas baznīcas
 

Īss ieskats sieviešu rabīnu ordinācijas vēsturē
Apskatīt komentārus (0)


16.10.2011


Īss ieskats sieviešu rabīnu ordinācijas vēsturē

Jūdaisms un tā novirzieni

Jūdaisms ir viena no trim lielākajām monoteistiskajām pasaules reliģijām. Tā ir izplatīta galvenokārt ebreju vidū. Šai reliģijai bijusi īpaša nozīme ebreju identitātes veidošanā un saglabāšanā.
Jūdaisma aizsākumi meklējami 2. gadu tūkstotī p. m. ē. Jūdaismā būtiska ir ticība, ka Israēls ir Dieva izredzēta tauta. Dievs ir noslēdzis derību vispirms ar Ābramu, tad Jēkabu un Mozu. Jūdaisma ticības avotu veido Tora (Torah, piecas Mozus grāmatas), kuras galīgā redakcija notikusi ap 5. gs. p. m. ē; Neviim (Pravieši) un Ketuvim (Raksti). 4. – 5. gs. izveidojās Talmuds – jūdaisma dogmatisko, tiesisko, reliģiski filozofisko un sadzīves priekšrakstu krājums. Tā struktūrelementi ir Mišna (Mishnah, Toras komentāri) un Gemara (Mišnas komentāri). [1]

Salamana laikā tiek uzbūvēts pirmais Jeruzālemes templis, kas kļūst par Dieva Jahves galveno svētnīcu un ebreju reliģijas vienojošo centru. Tā bija vienīgā svētnīca, kurā varēja norisināties Jahvem veltītie upurēšanas rituāli. Tādēļ šis templis kļuva par svētceļojumu vietu un visas ebreju valsts apvienošanas simbolu. Templī visus rituālus veica priesteri – Levītu cilts vīrieši. Taču templis iet bojā Babilonijas iebrukuma laikā 586. g. p. m. ē. Liela daļa ebreju nonāk Babilonijas gūstā, kura laikā nostiprinās jūdaisma monoteistiskais raksturs un veidojas ticība mesijai, kas uzņemsies tautas vadību. Pēc ebreju atgriešanās no Babilonijas gūsta, valdnieka Josijas īstenotās reformas 621. g. p. m. ē. centralizē Jahves kultu. Ap 515.g. p. m. ē. ir pilnīgi atjaunots Jeruzālemes templis, kuru otrreiz noposta romieši Jūdejas kara laikā 70. gadā. Kopš tā laika templis vairs nav atjaunots. Sākas diasporas periods ebreju tautas vēsturē, un jūdaisms kļūst par svarīgāko ebreju nacionālās identitātes saglabāšanas garantu. Veidojas rabīniskais jūdaisms. Nostiprinās sinagogu nozīme, tās ir reliģisko kopienu pulcēšanās vietas. Viduslaikos rodas mistiskā mācība – kabala. 18. gs. Polijā un Vācijā veidojas hasīdu kustība. 19. gs. izveidojas reformētais jūdaisms, kas atsakās no vairākām novecojušām tradīcijām.[2] 20.gs. ASV un Eiropā izveidojas konservatīvā, rekonstrukcionistu un ortodoksā jūdaisma novirzieni.

 

Sieviešu rabīnu ordinācijas vēsture

Līdz pat haskalah, tas ir Jūdu apgaismībai, doma par sievieti rabīni liktos “aiz matiem pievilkta”. Sievietēm pirmsmodernajā  laikā, bijusi ļoti svarīga loma jūdaismā. Taču tikai pēdējās desmitgadēs ar vien vairāk sieviešu kļūst par rabīnisko skolu absolventēm. Lielākā daļa sieviešu- rabīnu šodien tiek ordinētas no jūdaisma Konservatīvajiem, Reformētajiem un Rekonstrukcionistu semināriem. Arī dažas no Ortodoksajām skolu beidzējām ir kļuvušas rabīnēm.[3]

Vārds “Rabbi” burtiskā nozīmē „mācītājs” jeb „skolotājs”. Tradicionāli, rabbi ir bijis vīrietis, kas pazīst Jūdu likumu (halacha) un tradīciju, piedalas halakhic debatēs,ievēro mitzvot un dod norādījumus draudzei. Rabbi nav vienmēr jākalpo kā shliach tzibur (lūgšanas vadītājs), un nav lielāka autoritāte vadīt dievkalpojumus kā jebkuram citam draudzes loceklim.[4]

Sieviešu loma rabinātā tika karsti debatēta Jūdu kopienā gandrīz divu gadsimtu garumā. Pirmā sieviete rabīne, kas jebkad tikusi ordinēta bija Regina Jonas no Austrum Berlīnes.

“Ja man ir jāapliecina, kas motivē mani, sievieti, kļūt par rabīni, tad tās ir divas lietas, kas man nāk prātā. Mana ticība Dieva aicinājumam un mana mīlestība pret cilvēkiem. Dievs ir licis mūsu sirdīs talantus un aicinājumu, nejautājot pēc dzimuma. Tādēļ tas ir gan vīriešu, gan sieviešu pienākums strādāt un radīt saskaņā ar Dieva dotiem talantiem.”[5]

 Regina Jonas, pirmā sieviete, kas ordinēta kā rabīne tika nogalināta Aušvicē, 1944.gada oktobrī. Laika posmā no 1942.-1944. gadam viņa veica rabīniskās funkcijas koncentrācijas nometnē Theresienstadt. Viņas dzīves stāsts kļuva zināms tikai pēc Berlīnes mūra krišanas, kad kļuva pieejami Austrum-Vācijas arhīvi Gesamtarchiv der deutschen Juden. Līdz tam par viņu un par viņas ieguldījumu ne arvienu vārdu nebija pieminējuši viņas kolēģi - vīrieši.

1924.gadā viņa absolvēja Hochschule für die Wissenschaft des Judentums, kas pieļāva sievietes kā studentes un uzrakstīja noslēguma darbu: „Vai sievietes var ieņemt rabīna amatu?” Eduard Baneth (1855–1930), minētās augstskolas Talmuda profesors un atbildīgs par rabīnu ordināciju bija Reginas Jonas darba vadītājs. Šī darba kopija ir saglabājusies un atrodas Judaikas Centrā Berlīnē  (Centrum Judaicum ). Šis darbs ir pirmais zināmais mēģinājums atrast halakhic pamatojumu sieviešu ordinācijai. 1935. gada 25. decembrī Rabīns Dr. Maakss Dienemann, Offenbahas Liberālās Rabīnu Asociācijas vadītājs, ordinēja Reginu Jonasu, lai viņa kalpotu kā rabīne Jūdu kopienās Vācijā. [6] Viņas kalpošanas vēsture un pārliecība ir apbrīnas vērta. Vairāk par to šeit.

ASV Reformu kustība ordinēja savu pirmo sievieti rabīni 1972.gadā. Rekonstrukcionistu kustība to izdarīja 1974.gadā un Konservatīva kustība 1985.gadā. Ortodoksā kustība nav līdz šim oficiāli atzinusi sieviešu rabinātu, lai gan dažos Ortodoksajos semināros sievietes ir ordinētas rabīnu kārtā.

Katra no minētajām kustībām, izņemot līdz šim Ortodokso jūdaismu, ir nonākusi pie sieviešu tiesībām kļūt par rabīnēm pēc ilgiem pārdomu un debašu periodiem atbilstoši savai reliģiskajai pārliecībai un filozofijai.

Reformu kustība

Kopš pašiem pirmsākumiem, Reformētā jūdaisma rituāls pieļāvis sievietēm un vīriešiem lūgt kopā – šis lēmums ir balstīts reformatoru egalitārajā mācībā jau 19.gs.

Par pirmajiem reformātoriem ilgstoši tika uzskatīti Vācijas jūdi, bet patiesībā tie bija jūdi no daudzām Eiropas valstīm – tie, kas meklēja vidusceļu starp halakha (Talmuda likumu daļas) jūdaismu, no kura viņi gribēja atteikties, un konvertēšanos kristietībā. Vēloties palikt jūdi, viņi vēlējās veidot dievkalpojumus, kas būtu pieņemami jūdiem, kas attālinājās no tradicionālā jūdaisma, bet nepievērsās arī kristietībai. Sākotnējās reformas bija tikai nelieli uzlabojumi: viņi saīsināja liturģiju un pievienoja sprediķi, veidoja vīriešu un sieviešu jauktos korus, unpievienoja ērģeles, lūdza lūgšanas gan vācu, gan ebreju valodās. Vēlāk, pasaules karu ietekmē, liela daļa reformēto jūdu emigrēja uz ASV. ASV Reformētais jūdaisms iespaidojās no kristiešu brāļiem protestantiem – Episkopāļiem, presbiteriem un Unitāristiem.[7]

Reformētais jūdaisms ir uzsvēris, ka centrālā Bībeles vēsts ir praviešu vēstījums par taisnīgumu. Profētiskais jūdaisms un ticība vienam Dievam, kombinācijā ar modernizētās sabiedrības atziņām un sasniegumiem ir raksturīgākās reformētā jūdaisma pazīmes.[8] Teoloģijā viņi uzsver indivīda autonomiju Toras un rabīnu literatūras interpretācijā, atzīst modernismu sabata un jūdaisma svētku svinēšanā. Tāpat minētie virzieni akceptē dzimumu vienlīdzību ticības mācības apguvē un rituālu izpildīšanā, kā arī pieļauj starpreliģiskas laulības.[9]

Jau 1800’to gadu beigās kustības vadītāji pieļāva domu par sievietes kā rabīnes ordināciju. Taču tikai 1922.gadā sieviešu rabināts Reformētajā jūdaismā tika formāli diskutēts Centrālajā Amerikas Rabbi konferencē (Central Conference of American Rabbis (CCAR). Diskusijas fokusējās ap diviem jautājumiem: Sieviešu rabinu situācija tradicionālajā Jūdaismā un jautājums vai Reformētajam jūdaismam jāseko šai tradīcijai. Toreizējie Refomētā jūdaisma kustības vadītāji nolēma, ka sieviešu ordinēšana rabinu kārtā ir halakha pārkāpums  un uztraucās, ka nodrošinot sievietēm vietu reformētajā rabinātā „tiks sniegta iespēja lielai daļa jūdu, kas seko tradicionālajam Jūdaismam, apšaubīs mūsu autoritāti..“. Pie tam Reformētais rabināts uzskatīja, ka sieviešu rabīnu atzīšana radīs izaicinājumu ģimenes dzīvei, jo liks sievietēm izvēlēties starp pilna laika rabinātu un mājsaimnieces pienākumiem. Līdz ar to Konference balsoja pret sieviešu rabināta atļaušanu.[10]

Tomēr sieviešu loma radikāli mainījās 20.gs. laikā un sievietes ieguva ar vien lielākas balstiesības arī pašā reformētajā jūdaismā. Šajā laikā reformētā jūdaisma sievietes apvienojās nevalstiskā organizācijā „Jūdu sieviešu Nacionālajā kongresā” (The National Council of Jewish Women (NCJW) un 1972.gadā, argumentējot, pavēra ceļu sievietēm piedalīties tradicionāli tikai vīriešiem rezervētajā reformētā jūdaisma rabinātā.[11]

Līdz 2001.gadam Reformētajā jūdaismā ir ordinētas 373 sievietes. Piemēram, Laura Geller, ir vecākā rabīne Beverly Hills Emanuela Templī kopš 1994. gada. Viņa uzskata, ka viņa ir labs piemērs feminīnajam piegājienam rabinātam. “Mans vadības stils ir dalītā līderība – es teiktu, ka tā ir feminīnais vadības modelis. Mūsu draudze nav veidota hierarhiski, bet kā koncentrētu grupu jeb loku sērija. Viens no maniem ļoti skaidriem mērķiem ir iedrošināt lajus – parastos draudžu locekļus - vadīt dievkalpojumus, palīdzēt jaunajiem cilvēkiem izaugt, mācīt un uzņemties pašiem atbildību par savu dzīvi jūdaismā.”[12]

Konservatīvā kustība

Šīs jūdaisma kustības nosaukumus ir cēlies no vajadzības saglabāt jūdaisma tradīcijas modernā sekulārā vidē. Konservatīvais jūdaisms mēģina saglabāt pozitīvu attieksmi pret moderno kultūru, pieņemt vēsturiski kritisko metodi attiecībā pret Jūdaisma sakrālajiem tekstiem un paturēt Jūdaisma tradīcijas. Konservatīvie jūdi uzskata, ka Jūdu sakrālo tekstu pētniecība uzrāda, ka jūdaisms nepārtraukti ir reaģējis uz ebreju tautas vajadzībām mainīgos apstākļos, ka centrālā halachic  autoritāte var turpināt evolucionēt šodienā.[13] Halacha sasaista, bet ari attīstās, tā ir mainībā esoša,- viņi uzskata.[14]  

Taču lēmums par sieviešu ordināciju rabinātā nenāca viegli. 1973.gadā Jūdaisma konservatīvās kustības lēmējinstitūcija Jūdu Likumu un Standartu Komiteja (Committee on Jewish Laws and Standards (CJLS)) izdeva likumu, kas atļāva sievietēm skaitīt minyanim. Taču pēc gada, komiteja balsoja pret sievietēm rabbi un kantorēm. Jautājumu par to, vai sievietēm būtu jābūt rabīnēm, Komiteja izlēma veicot papildus pētījumus.

1977.gada decembrī Rabiniskā asambleja un Jūdu teoloģijas seminārs kopīgi izveidoja Komisiju „Pētniecībai par sieviešu rabīnu ordināciju”. Pēc gada 11 tās dalībnieki piekrita, ka “nav tiešu halakaisku aizliegumu tam, ka sievietes nevarētu tikt apmācītas un ordinētas kā rabbi, spediķotājas un skolotājas.” Pētījuma rezultāti tika prezentēti Rabīniskajā asamblejā. Taču diskusijas un iebildumi turpinājās. Visbeidzot 1983.gadā Jūdu teoloģijas semināra rektors Geršons Koens (Gershon Cohen) paziņoja, ka viņš ierosinās atkal šo jautājumu Semināra vadībai. Oktobrī semināra vadība balsoja par to, lai uzņemtu sievietes mācīties Rabiniskajās skolās.   Drīz pēc tam jaunais Jūdu Teoloģiskā semināra rektors Dr. Ismar Schorsch, uzņēma sievietes Kantoru skolās. Uz tā paša lēmuma pamata Konservatīva kustība 1985.gadā ordinēja pirmo sievieti rabīni.[15]

 

Rekonstrukcionistu kustība

Rekonstrukcionistu kustību ir dibinājis Mordekajs Kaplans ( Mordecai Kaplan), ievērojamais Jūdu teoloģijas semināra profesors. Rekosntrukcionisms ir izgājis vairākus attīstības ceļus un 21.gadsmitā tā pamatbūtība paliek balstīta tā dibinātāja Kaplana ieskatos, ka jūdaisms ir Ebreju tautas vēsturiskās pieredzes rezultāts. Tradicionālajiem jūdaisma avotiem un praksei ir „balss tiesības, bet ne veto tiesības”. Rekonstrukcionistu draudzes un kopienas mēģina savā darbībā sekot demokrātijas, egalitārisma un atvērtības principiem.  Tajā pašā  laikā uz vērtībām balstīta lēmumu pieņemšana tiek sabalansēta kopā ar inkluzivitāti. Rekonstrukcionistu draudzes  ir kopienas, kurās tiek pieņemtas jaukto laulību ģimenes, tajās jūdi ir precējušies ar nejūdiem, kā arī  neprecētie jūdi, un vientuļie vecāki. Tiek saglabāts uzsvars uz piederību Jūdu kopienai nevis uz pareizu uzvedību.[16]

Rekonstrukcionistu kustība sievietes ordinējusi rabīnu kārtā jau no pašiem pirmsākumiem. 1968.gadā sievietes tika uzņemtas Rekonstrukcionistu Rabinu Koledžā, kuru vadīja Ira Eisensetina (Ira Eisenstein, (Nadell 187-188)). Reconstructionistu mācība, tāpat kā Reformētā jūdaimsa mācība tic, ka sievietēm un vīriešiem ir vienādas tiesības par spīti tam, ko saka  halakha. Pirmā ordinētā sieviete rekonstrukcionistu jūdismā bija rabīne Sandy Eisenberg Sasso, kura sāka kalpot pie pults 1977.gadā sinagogā, kuru izmantoja gan rekonstrukcionistu gan konservatīvā draudze.[17]

Ortodoksā jūdaisma sievietes

Ortodoksā jūdaisma sievietes sāka tiekties pēc rabināta vairākas desmitgades vēlāk, taču viņu centienus konsekventi slāpēja ietekmīgi jūdaisma līderi. Dažas sievietes, tomēr ir izlauzušās cauri šķēršļiem un kļuvušas par ortodoksajām rabbi. Vismaz divas sievietes ir atklāti atzinušas, ka ir saņēmušas ortodokso smicha (ordināciju)  un vairākas Ortodoksās sievietes studē Izraelā, lai saņemtu smishna pie Ortodoksā rabbi.[18]

Blu Greenberg ir pazīstama sieviešu rabīnu aizstāve jau kopš 1980-to gadu vidus. “Ortodoksām sievietēm”,- viņa raksta,- “jākļūst ordinētām, jo tas nozīmētu atzīt viņu intelektuālos sasniegumus un garīgās spējas; tādēļ, ka tas iedrošinātu brīnišķīgas Toras studijas, tādēļ, ka tas piedāvā plašākus sievišķīgos reliģiskās dzīves modeļus, jo sievietes ieguldījums p’sak (Judu tektsu interpretcijā) iztrūkst 2000 gadus un ir ļoti nepieciešami; tādēļ, ka jūdi varētu vieglāk atrast atbildes uz halakiskajiem jautājumiem, kas attiecas uz ģimenes dzīvi un seksualitāti pie sievietes rabīnes; jo tas rosinātu tradicionālo definīciju pārvērtēšanu, kas atbalsta hierarhiskas sistēmas un arī tā visa taisnīguma dēļ”.[19]

Los Andželosas draudzes Rabīns Yosef Kanefsky piekrit  Greenbergai un saka “Stulbākā lieta ortodoksajā kopienā ir sievietes rabīnes noraidīšana. Tā ir intelektuālo un garīgo talantu izsķērdēšana.”[20]

Taču ortodoksās sievietes nav padevušās. Pēdējā laikā sieviešu studiju iespējas ir paplašinājušās. Sievietes mācās gan prestižajās Ņujorkas, gan Izralēlas rabīnu skolās, un tas ir novedis pie jaunas teoloģiski izglītoti ortodokso sieviešu šķiras veidošanās. Mimi Feigelsone bija Rabbi Shlomo Carrlebach skolniece, kuru, pēc skolotāja nāves, ortodoksajā rabinātā ordinēja triju rabīnu kolēģija. Feigelsone tomēr nelieto uzrunu rabbi, respektējot pašreizējo ortodoskijas sistēmu. Eveline Goodmanp-Thau ordinēja viens no respektablākajiem Izraēlas rabīniem Jonathan Chipman 2000.gada oktobrī Jeruzalemē.

Taču daudzas ortodoksā jūdaisma rabīnu skolas ir noraidījušas sieviešu lūgumu uzņemt viņas kā studentes. Piemēram, Yeshiva University’s rabbinical school, Rabbi Isaac Elchanan Theological Seminary. Iebildumi ir dažādi. Vieniem tas nozīmē akceptēt reformētā un Konservatīvā judaisma jaunievedumus, citi argumentē, ka smichna nāk no Mozus un ir nodots tikai vīriešiem.

Secinājumi

Kritēriji, lai kļūtu ar rabīnu ir dramatiski mainījušies kopš Mozus laikiem. Pazīstamā ortodoksā jūdaisma feministe Blu Greenberg raksta, ka “Apskatot tuvāk ordināciju rabinātā redzams, ka tā nav maģiska darbība, kuras rezultātā kāds cilvēks iegūst autoritāti, vai svētuma stāvokli. Tā nesniedz kādas īpašas spējas veikt sakramentālas darbības vairāk, nekā to spēj lajs. Ordinācija ir apliecinājums, indivīda spējai pārzināt tekstus (galvenokārt no Talmuda); pārzināt gadījumus, kā šie likumi tiek pielietoti dzīvē; un spēju spriest saprātīgi, kā pēc analoģiju principa pielietot šos tekstus ikdienas dzīvē. Ordinācija „rabbi” nozīme, ka kopienai ir garantija, ka šo personu ir apmācījusi un pārbaudījusi citu rabīnu kolēģija, vai kāds īpaši cienījams rabīns ir sniedzis savu vadību par to, kas ir aizliegts un atļauts, par to, kas attiecas uz Sabatu un ģimenes šķīstību. Blu uzskata, ka sieviešu rabīnu ordinācija ortodoksajā jūdaismā ir pašu sieviešu rokās, tikai galvenais nesteidzināt laiku, bet darīt to, kam pašas ir gatavas un spēj..”[21]

Materiālus apkopojusi un tulkojusi

Ieva Zeiferte



[1] Reliģiju enciklopēdija, Latvijas Bībeles Biedrība, interneta resurs:  http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/judaisms.html

[2] Reliģiju enciklopēdija, Latvijas Bībeles Biedrība, interneta resurs:  http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/judaisms/judaisms-vesture.html

[3] A History of Women's Ordination as Rabbis, Jewish virtual library, Interneta resurss:http://www.jewishvirtuallibrary.org/jsource/Judaism/femalerabbi.html

[4] A History of Women's Ordination as Rabbis, Jewish virtual library, Interneta resurss:http://www.jewishvirtuallibrary.org/jsource/Judaism/femalerabbi.html

 

[5] Jewish women’s archive  http://jwa.org/encyclopedia/article/jonas-regina

[6]Jewish women’s archive  http://jwa.org/encyclopedia/article/jonas-regina

[7] Reform judaism / Jewish virtual library http://www.jewishvirtuallibrary.org/jsource/judaica/ejud_0002_0017_0_16561.html

[8] Reform judaism / Jewish virtual library http://www.jewishvirtuallibrary.org/jsource/judaica/ejud_0002_0017_0_16561.html

[9] Jūdaisms/ Reliģiju enciklopēdija/ Bībeles biedrība/ Interneta resurss: http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/judaisms/judaisms-musdienas.html

[10] A History of Women's Ordination as Rabbis, Jewish virtual library, Interneta resurss:http://www.jewishvirtuallibrary.org/jsource/Judaism/femalerabbi.html

[11] A History of Women's Ordination as Rabbis, Jewish virtual library, Interneta resurss:http://www.jewishvirtuallibrary.org/jsource/Judaism/femalerabbi.html

[12] A History of Women's Ordination as Rabbis, Jewish virtual library, Interneta resurss:http://www.jewishvirtuallibrary.org/jsource/Judaism/femalerabbi.html

[13] Conservative judaism / Jewish virtual libraryhttp://www.jewishvirtuallibrary.org/jsource/Judaism/conservatives.html

[14] Conservative judaism / Jewish virtual libraryhttp://www.jewishvirtuallibrary.org/jsource/Judaism/conservatives.html

[15] A History of Women's Ordination as Rabbis, Jewish virtual library, Interneta resurss:http://www.jewishvirtuallibrary.org/jsource/Judaism/femalerabbi.html

[16] Reconstructionist judaism / Jewish virtual library http://www.jewishvirtuallibrary.org/jsource/judaica/ejud_0002_0017_0_16541.html

[17] A History of Women's Ordination as Rabbis, Jewish virtual library, Interneta resurss:http://www.jewishvirtuallibrary.org/jsource/Judaism/femalerabbi.html

[18]A History of Women's Ordination as Rabbis, Jewish virtual library, Interneta resurss: http://www.jewishvirtuallibrary.org/jsource/Judaism/femalerabbi.html

[19] A History of Women's Ordination as Rabbis, Jewish virtual library, Interneta resurss:http://www.jewishvirtuallibrary.org/jsource/Judaism/femalerabbi.html

[20] A History of Women's Ordination as Rabbis, Jewish virtual library, Interneta resurss:http://www.jewishvirtuallibrary.org/jsource/Judaism/femalerabbi.html

[21] A History of Women's Ordination as Rabbis, Jewish virtual library, Interneta resurss:http://www.jewishvirtuallibrary.org/jsource/Judaism/femalerabbi.html




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA