Mīļās māsas un brāļi Kristū, Pūpolsvētdienas rītā, pēc tam kad biju bijis baznīcā un jutos bērnu un draudzes dziedājuma “Ozianna” iedrošināts, es dzirdēju skumjās ziņas par mūsu māsu un brāļu slaktiņa divās baznīcās Ēģiptē. Šādas ziņas var uzņemt tikai ar asarām. Liela prieka sajūtas mūsu svētku dienā un dziļas skumjas par šādām briesmām ir neatdalāmas – tāpat kā neatdalāms ir Marijas Magdalēnas un otras Marijas lielais prieks un lielās bailes, kad viņas skrēja no tukšā kapa.
