Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienības galvenais  mērķis – atbalstīt sieviešu teoloģu profesionālo darbību Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā un sabiedrībā.

Sava mērķa sasniegšanā Biedrība pamatojas uz Limas dokumentā atklāto kristīgās kalpošanas izpratni.

Šī mērķa sasniegšanā biedrība veic sekojošus uzdevumus:

• Organizē izglītojoša rakstura pasākumus (seminārus, konferences, Bībeles stundas, diskusijas u. c.) gan Biedrības ietvaros, gan plašākai sabiedrībai. Šī uzdevuma veikšanai Biedrība sadarbosies ar teoloģiskām augstskolām un citām mācību iestādēm kā Latvijā, tā ārvalstīs.
• Veic sabiedrības informēšanu par Biedrības darbu un sievietes lomu baznīcā. Biedrība sadarbojas ar masu informācijas līdzekļiem un citām sabiedriskajām organizācijām.
• Organizē sadarbību ar citām konfesijām, ekumēniskajām kustībām un sabiedriskajām organizācijām pasaulē, piedalās to organizētajos pasākumos un realizē regulāru informācijas apmaiņu.
  Sadarbojas ar Pasaules Luterāņu federāciju un Pasaules baznīcu padomi

Biedrība “Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienība” ir dibināta 1995. gadā, pārreģistrēta 2005. gada 23. decembr.

LLSTA apvieno 40 biedres, no tām 7 ir LELB kalpojošas evaņģēlistes, starp tām arī  kapelānes, 1 kalpojoša mācītāja, 1 palīgmācītāja, 1 emeritēta mācītāja; 8 sievietes, kuras reiz bija LELB evaņģēlistes, diakones, kalpojošas studentes, taču ir pametušas LELB tās attieksmes dēļ pret sieviešu ordināciju; 9 ir pēdējos 14 gados emigrējušās latviešu sievietes teoloģes, kuras kļuvušas par mācītājām LELBĀL; 2 ir LELBĀL ordinētas mācītājas, kas atgriezušās dzimtenē, taču nav uzņemtas LELB; 9 ir LELBĀL piederošas emigrācijas latviešu mācītājas, diakones un 2 prāvestes. No visām kopumā 4 ir ieguvušas teoloģijas doktores grādu. LLSTA biedru skaits kopš tās dibināšanas nav gājis mazumā, bet palielinājies un turpina palielināties.

Šajā nodaļā jūs varat iepazīties ar LLSTA valdi, aktuālākajiem notikumiem LLSTA darbībā, apkārtrakstiem, ziedojumiem. 

LLSTA kontakti:
Sīpeles 15, LV 1058, Rīga
sievietes.teologes@gmail.com

Valdes priekšsēdētāja

Jāna Jēruma-Grīnberga,  bīskape emerita Jāna dzimusi Londonā, 1953.g. latviešu ģimenē; tēvs, Alberts Jērums, trimdas kultūras dzīves vadītājs, Dziesmu svētku organizētājs, koru diriģents un ērģelnieks. Māte Lauma Tālnora bija māc. Augusta Grigora, viena no pirmajiem LUTF absolventiem, meita, juriste un sabiedriskā darbiniece. Jāna studējusi bioķīmiju Londonas Universitātes koledžā, medicīnu Northwick Park un Middleseksa slimnīcu Medicīnas māsu skolās, teoloģiju Oak Hill koledžā, dziedāšanu Ģildes mūzikas skolā Londonā.  1997.g. ordinēta mācītājas amatā Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīcā ārpus Latvijas; konsekrēta kā bīskape Lielbritānijas luterāņu baznīcā 2009.g. No 2014.-2019. g. Rīgas Sv. Pestītāja Anglikāņu draudzes mācītāja. Bijusi Anglijas baznīcu kopienas prezidente (Churches Together in England). Lielbritānijas Luterāņu padomes locekle, Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā locekle un Eiropas latviešu jaunatnes apvienības priekšsēde. Dziedājusi Londonas latviešu korī, ansamblī “Atbalss” un Staiceles sieviešu ansamblī “Vēlreiz”.  Foto – Ralfs Kokins

Valdes locekle

Dace Balode LU Teoloģijas fakultātes dekāne, profesore, mācītāja  Dzimusi Kuldīgā, 1974.g., kristīta un iesvētīta LELB Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzē 1991. g. Studējusi teoloģiju Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē, Bāzeles un Bernes, kā arī Tībingenas universitātēs. Doktora darbs aizstāvēts Tartu Universitātē 2006.g., darbu vadījis profesors Ulrihs Lucs no Bernes Universitātes.  Kopš 2003. gada strādā par macībspēku Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē, kopš 2015. g. ir šīs fakultātes dekāne. Kopš 2006. gada Eiropas sieviešu teoloģu apvienības locekle. 2018.g. ordinēta par mācītāju Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīcā ārpus Latvijas (LELBĀL) Latvijas prāvesta iecirknī, kopš 2020. gada Rīgas Evaņģēliskās draudzes locekle. Kopš 2016. gada  LELBĀL Latvijas prāvesta iecikņa valdē.

Valdes locekle 

Ieva Zeiferte, Bac.theol., Mg.Soc.Sc.Teoloģijas bakalaure, sociālo zinātņu maģistre sabiedrības vadībā, vairāk kā desmit gadu pieredze nevalstisko organizāciju projektu vadībā. Profesionāli darbojas kā projektu vadītāja sociālo pakalpojumu un reģionālās attīstības jomā. LELB evaņģēliste no 1997. – 2015. gada novembrim. 2015. gada nogalē, apjaudama, ka 2016. gada Sinode lems par sieviešu izslēgšanu no ordinācijas, Ieva atteicās pagarināt LELB evaņģēlistes pilnvaras. Kopš 2015. gada nogales Ieva brīvajā laikā kā laje kalpo un atbalsta Tukuma evaņģēliski luterisko draudzi.Ieva ir viena no LLSTA dibinātājām. Ieva ir bijusi mājas lapas pirmā redaktore, idejas un struktūras autore, vairāku tekstu tulkotāja, kā arī visa vēsturiskā materiāla apkopotāja.

  Biedrības revidente

Ieva Puriņa Mag.Theol., LELBāL mācītāja

 Biedrības attīstības vadītāja

Līga Puriņa – PurīteApvienībā darbojas kopš 1995. gada. Studējusi LU Teoloģijas fakultātē. Studijas Turpinājusi LU Eiropas studijās.Kopš 2000. gada strādā ar dažāda rakstura Eiropas projektiem – demokrātijas veicināšana, attīstības sadarbība ar trešajām valstīm,  integrācijas politika, cilvēktiesības un cilvēk drošības jautājumi, lauku reģionālā attīstība.Kopš 2018. gada strādā LLSTA par attīstības vadītāju.  Vairāku izdevumu, grāmatu un video stāstu, teātra iestudējumu līdzautore un producente.Aizraušanās: kino, fotogrāfija, laivošana un homeopātija.

Redakcija

Mājas lapas redaktore

Aļesja Lavrinoviča B.A. Iur. (Latvijas Policijas akadēmija), B.A. Sacrae Theologiae Baccalaureus (KU Leuven) Mag.Theol.(Latvijas Universitāte), MAS. Theol. (Katholieke Universiteit Leuven) Aizraušanās: skrituļošana, ceļošana, SUP  Kopš 2019. gada sākuma Aļesja studē doktorantūrā Tilburgas universitātē (Holande) un veic pētījumu par Pāvila pirmo vēstuli korintiešiem (14. nodaļu).

Biedrība “Latvijas Luterāņu sieviešu teologu apvienība”

Reģistrācijas numurs 40008011835
Banka – AS Swedbank
Bankas SWIFT kods – HABALV22
Konta numurs  LV68HABA0551012645944

Kāpēc šī mājas lapa

Unikāla mājas lapa – www.sieviesuordinacija.lv

2011.gada 18. janvārī tika atvērta jauna un Latvijai unikāla mājas lapa latviešu valodā www.sieviesuordinacija.lv. To 11 mēnešus Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienība (LLSTA). Mājas lapā nepiedāvā gatavas un ātras atbildes, bet rosina lasītāju veidot savu personīgo viedokli.

Mājas lapā ir apkopota un sistematizēta informācija, kas vēsta par sievietes vietu un kalpošanas iespējām Baznīcā no kristietības pirmsākumiem līdz šodienai. Tā skar gan vēsturiskus aspektus, gan personiskas liecības, gan intervijas ar garīgos amatos kalpojošām sievietēm. Lapas apmeklētājiem nesteidzīgām pārdomām tiek piedāvāti pētījumi, tulkojumi, publikācijas par sieviešu ordinācijas jautājumiem.

Pārdomu temati un teksti ir apkopoti sešās nodaļās: Bībele, Tradīcija, LELB vēsture, Citas baznīcas, Prakse, Sabiedrība. Mājas lapā nav gatavas un ātras atbildes, bet tā rosina lasītāju veidot savu personīgo viedokli. Mājas lapas saturs tiks sistemātiski papildināts ar materiāliem un dažādiem viedokļiem. 

Mājas lapas mērķauditorija ir latviski lasošie kristieši visā pasaulē, dažādu konfesiju sievietes un vīrieši, kuri šajā jautājumā meklē un vēlas atrast atbildes, kā arī studenti un akadēmiskā vidē strādājošie.

Mājas lapas mērķis ir rosināt ne tikai LELB sinodāļus, bet arī plašāku sabiedrības daļu ieraudzīt, cik plaši un dziļi ir apskatāms sievietes kalpošanas jautājums garīgā amatā.

Mājas lapas dizaina izveides un uzturēšanas, tulkošanas un autoru pētījumu darbs tika finansēts no LLSTA uzkrātajiem ziedojumiem sabiedrības informēšanai un izglītošanai. Mājas lapas satura izstrāde un redakcijas darbs ir brīvprātīgs laika un darba ziedojums.

Informāciju sagatavoja Ieva Zeiferte, mājas lapas redaktore ieva.z@apollo.lv

Ideja par mājas lapu, kas veltīta sieviešu ordinācijas pamatojuma jautājumiem, radās, sekojot līdzi nerimstošajām diskusijām LELB mājas lapas forumā 2009.gada nogalē trīs mēnešu garumā.

Trūkst materiālu latviešu valodā, par maz studijas šajā specifiskajā jautājumā, ļoti plašs teoloģisko disciplīnu apgabals. Tie bija secinājumi un izaicinājumi, kas deva impulsus izveidot šo mājas lapu.

Pašreiz ir izveidota lapas struktūra. Tā nav pilnīga, un tomēr ar to var sākt. Tas ir diskusijas “skelets”, kas pamazām pildās ar saturu.

Lai izprastu šo jautājumu vairāk nekā virspusēji,  ir vajadzīgs laiks. Un visu mūsu darbs. “Izsēdēt” Bībeles tekstus, vēsturiskos tekstus, pētījumus par tekstiem. Izsāpēt, izmeditēt, katram pašam nonākt pie secinājumiem. Par 21. gs. realitāti, kuru vēl arvien veido Dievs, mūsu Radītājs, Pestītājs un Svētdarītājs.

Ieva Zeiferte

Jau pagājuši 2000 gadi, kopš Jēzus Kristus ienāca šajā pasaulē un tapa cilvēkiem līdzīgs. Viņš kā patiess Dievs izdzīvoja patiesu cilvēka dzīvi no dzimšanas līdz kapam. Viņš mira un augšāmcēlās. Un šodien Viņš ik dienu ir pie mums garīgā veidā. Savas dzīves laikā Jēzus atstāja paraugu cilvēkam, kā dzīvot – gan ar savu personisko piemēru, gan ar jaunu mācību, par kuru Viņa klausītāji sacīja: kas tā par mācību ar spēku? Jēzus mums neatstāja priekšrakstus, kā administratīvi nostiprināt Baznīcu, kā svinēt liturģiju vai kā veikt dažādas kazualijas. Viņš atstāja jaunu likumu: mīliet cits citu, kā es jūs esmu mīlējis. Brālis  Rožē no Tezē reiz teica, ka Jēzus nav nācis uz zemes iedibināt jaunu reliģiju, bet izveidot jaunu cilvēku kopību. Par to arī ir Evaņģēlijs.

Divtūkstoš gadu garumā Kristus patiesības meklētāji ir cīnījušies par to pareizāko veidu, kā tad dzīvot šajā jaunajā kopībā, kā izprast šo jauno mācību. Cilvēciskā vājuma dēļ viena kristīga Baznīca, viena Dieva tauta ir sašķēlusies, jo izrādās, ka patiesības izpratne ir bijusi tik atšķirīga, ka aizmirsta galvenā Kristus pavēle: mīliet cits citu.

Baznīcas veidošanās ceļā viens no pretrunīgajiem jautājumiem, kas joprojām šķeļ Baznīcas kopību un uz kuru joprojām tiek meklēta tā vienīgā pareizā atbilde, ir jautājums par sievietes kalpošanu garīgā amatā. Attieksme pret sievieti garīdznieci kā problēma cauri laiku lokiem ir atnākusi līdz šodienai. Daudzās kristīgās Baznīcās sievietes kalpo garīgos amatos, daudzās nē. Bet joprojām Dievs turpina aicināt gan sievietes, gan vīriešus Viņam sekot un kalpot. Baznīca kā Kristus miesa nes sevī gan femino, gan maskulino. Pazaudējot vienas vai otras daļas kalpošanas efektivitāti, tā kļūst kā dziedātājgulbis ar vienu mazāk un vienu vairāk attīstītu spārnu, kas nevar pacelties debesīs.

Uzlūkojot vēsturiski, kā Baznīcā veidojusies attieksme pret sievietēm garīgajā amatā, redzams, ka to nosaka ne tikai teoloģiski uzskati, bet arī sociālais un kultūras konteksts. Bieži vien arī psiholoģiskie nosacījumi. Sievietes kalpošana, viņas drosme sekot Kristus aicinājumam ir nenovērtējams pienesums visas kristīgās Baznīcas veidošanās laikā. Sievietes kalpošana garīgā amatā arī šodien nes bagātus augļus. Par to ir šī mājas lapa.

Esiet mīļi aicināti tajā ieskatīties!

LLSTA priekšsēdētāja Mag. theol. Rudīte Losāne

Konference „Sieviešu ordinācija 21. gadsimta kontekstā” – materiāls

gada 28. jūlijā Konsistorijas paplašinātajā sēdē sieviešu ordinācijas jautājums tika apspriests kā otrais sēdes punkts. Pēc tam, kad katrs sēdes klātesošais izteicās par sieviešu ordināciju, arhibīskaps J. Matulis teica: “Ja jūs būsiet pret, tad izsludināšu ārkārtas Ģenerālo Sinodi un Sinode dos sieviešu ordinācijas atļauju.” Lielākajās luterāņu zemēs, tādās kā Vācija un Zviedrija, tobrīd sievietes jau tika ordinētas. Iespējams, ka svarīgākais aspekts tomēr bija tas, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas arī sāka ordinēt sievietes. 1974. gadā tika ordinēta Agnese Pone — LELBĀL pirmā ordinētā sieviete. Pirms vēsturiskās balsošanas “par” sieviešu ordināciju J. Matulis sacīja: “Tāda ir mūsu nepieciešamība – iesaistīt sievietes mācītāja darbā.”

 Sieviešu ordinācijai Latvijā – 40Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienībai – 20

             1975. gada 28. jūlijā Konsistorijas paplašinātajā sēdē sieviešu ordinācijas jautājums tika apspriests kā otrais sēdes punkts. Pēc tam, kad katrs sēdes klātesošais izteicās par sieviešu ordināciju, arhibīskaps J. Matulis teica:  “Ja jūs būsiet pret, tad izsludināšu ārkārtas Ģenerālo Sinodi un Sinode dos sieviešu ordinācijas atļauju.”              Lielākajās luterāņu zemēs, tādās kā Vācija un Zviedrija, tobrīd sievietes jau tika ordinētas. Iespējams, ka svarīgākais aspekts tomēr bija tas, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas arī sāka ordinēt sievietes. 1974. gadā tika ordinēta Agnese Pone — LELBĀL pirmā ordinētā sieviete. Pirms vēsturiskās balsošanas “par” sieviešu ordināciju J. Matulis sacīja:  “Tāda ir mūsu nepieciešamība – iesaistīt sievietes mācītāja darbā.” 

             Mācītāja Vaira Bitēna atceras: “Mani pieprasīja laukos Viļķenē viena draudze, un tur bija tā: vai nu mani laidīs un viņi turēs atslēgas, bet, ja mani nelaidīs, viņi atdod valstij atslēgas un likvidējas, jo baznīca bija avārijas stāvoklī. Mācītājs vīrietis atteicās un teica: te nav ko darīt – nav ne draudzes, ne baznīcas.”            Tā kā arhibīskaps J. Matulis cīnījās par katras baznīcas saglabāšanu, studentes ielikšana par draudzes mācītāju bija izeja. Tā 1972. gadā V. Bitēnai tika piešķirta draudze Limbažu rajona Viļķenes pagastā. Baznīca bija katastrofālā stāvoklī un prasīja kapitālatjaunošanas darbu. Ar enerģisku rīcību un daudzu draugu un draudzes atbalstu Vaira Bitēna šo darbu veica. Sieviešu ievešana mācītāju amatā LELB 1975. gada 23. augustā arhibīskaps J. Matulis Sv. Jāņa baznīcā pirmoreiz Latvijas vēsturē mācī-tāja I pakāpē (ar titulu mācītājpalīdzes) ordinēja sievietes, Teoloģijas semināra studentes V. Bitēnu, B. Stroži un H. Valpēteri. Tā bija vēsturiska diena Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā.             Vēlāk mācītāja pilnā pakāpē minētās sievietes ordinēja 1976. gada 17. jūlijā Rīgā, J. Ģertrūdes baznīcā, pasniedzot tām ķēdē sudraba krusta amatzīmes. Ordināciju agendas kārtībā izpildīja arhibīskaps prof. Dr. J. Matulis ar asistentiem prāvestu V. Ozoliņu un virsmācītāju rektoru prof. R. Priedi, kas teica ordinācijas runu.Pēc kāda laika tika ordinētas arī citas sievietes. Arhibīskaps J. Matulis ordinēja Aleksandru Domburi (1976), Irmu Kalēju, Mildu Vainovsku (1981) un Valdu Krūmāju (1985).             1985. gada 19. augustā mirst arhibīskaps J. Matulis, līdz ārkārtas Sinodei Baznīcu vada Konsistorijas prezidijs.             1986. gadā tiek sasaukta ārkārtas Sinode. Par arhibīskapu tiek ievēlēts Ēriks Mesters, konsistorijas viens no padomniekiem mācītājs Kārlis Gailītis. Pēc Ē. Mestera atmiņām: “1986.gada ārkārtas Ģenerālajā Sinodē radās jautājums, vai varētu pārskatīt, kā Evaņģēlijs un Jaunā Derība paredz sieviešu ordināciju un darbību Baznīcas dzīvē. Jaunie mācītāji Modris Plāte un Juris Rubenis bija tie, kas aktualizēja šo jautājumu, uz kāda pamata sievietes tika ordinētas.” Tika ierosināts izveidot komisiju “Par sieviešu ordinācijas turpmāko lietderību”.             1986. gada augustā mācītāja Berta Stroža bija viena no tām, kas minētajai komisijai sagatavoja un iesniedza argumentus.             1986. gada 24. novembrī LELB Konsistorijas uzdevumā tiek rakstīta vēstule, kurā mācītājiem tiek paziņots, ka no 1986. gada augusta darbojas komisija “Par sieviešu ordinācijas turpmāko lietderību”. Tās vadītājs ir mācītājs Juris Rubenis. Vēstuli parakstījis arī komisijas loceklis K. Gailītis. Vēstulē sacīts, ka komisija savā darbā ir konstatējusi, ka teoloģiskie argumenti “par” vai “pret” sieviešu ordināciju ir vienlīdz spēcīgi abām pusēm.             1989. gada 14. Ģenerālajā Sinodē tika ziņots par komisijas “Par sieviešu ordinācijas turpmāko lietderību” darba rezultātiem. Sinodē tika lemts par sieviešu ordināciju. “Par sieviešu ordināciju izteicās 46, pret- 21. Šim jautājumam mūsu Baznīcā ir ļoti sena vēsture, tā pētīšanai tika izveidota īpaša komisija, kura viennozīmīgu atbildi tā arī nedeva. Jautājums tika izšķirts balsojot,” tā raksta Jelgavas iecirkņa prāvests Alfons Vecmanis 1990. gada Latvijas Ev. lut. baznīcas kalendārā. Šajā Sinodē par arhibīskapu tika ievēlēts Kārlis Gailītis. 1989. gada 9. septembrī arhibīskaps Kārlis Gailītis ordinē Sarmīti Fišeri.1989. gada 13. decembrī tiek ordinēta Railvija Rozīte palīgmācītājas pakāpē. 1991. gada 17. martā mācītājas amatā tiek ordinēta Aida Prēdele. 1991. gada 21. jūlijā mācītājas amatā tiek ordinēta Dace Rubļevska. 1992. gada 15. LELB Ģenerālajā Sinodē uz sieviešu ordinācijas viedokļu pretinieku pārmetumiem K.Gailītis atbildēja nepārprotami – īsi atsaucoties uz Bibeles tekstu, kas bija viņa pārliecības pamatā, proti – pirmo Radīšanas stāstu, kur rakstīts: “Un Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības, pēc sava tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. Un Dievs pārbaudīja visu, ko Viņš bija darījis, un, lūk, viss bija ļoti labs.” (1.Moz. 1,27 un 31). Tajā pašā Sinodē viņš deklarēja, ka turpinās ordinēt sievietes.             No 1990. gada līdz 1993. gadam ar arhibīskapa komandējumu, līdzīgi kā vīriešu dzimuma studenti, draudzēs kalpo teoloģijas studentes Gija Brokāne (Zaubes draudzē), Ivanda Ceijere (Augstrozes draudzē), Māra Dzērve (prāvesta A. Ālera rīcībā Tukuma draudzē), Zilgme Eglīte (Penkules draudzē), Anita Tukiša (Valdemārpils draudzē), Marika Vidiņa (Bolderājas draudzē), Aija Zvirbule (Straupes draudzē). Sievietes mācītājas šajā laikā bauda Baznīcas un arhibīskapa uzticību un cieņu, viņas tiek iekļautas dažādās delegācijās, pārstāvot LELB lielajos Baznīcu forumos. 1992. gada novembrī – LELB arhibīskapa Kārļa Gailīša pēkšņā nāve. 1993. gada 26. janvārī notiek LELB ārkārtas Sinode, kurā par LELB arhibīskapu tiek ievēlēts mācītājs Jānis Vanags, kurš kandidējot pauž savu pārliecību pret sieviešu ordināciju. 1993. gadā no 18. līdz 20. martam LELBĀL Virsvalde plenārsēdē Katskiļos vienbalsīgi nolemj: A daļā atzīt, ka visas LELBĀL draudzes un apgabali vēlas turpināt atjaunot vienotu Latvijas Evaņģēliski lute-risku baznīcu; B daļā atzīt, ka pirms vienotas struk-tūras veidošanas ir jāvienojas par sieviešu ordinācijas jautājumu.1994. gada 1. maijā par LELBĀL bīskapu tiek konsekrēts jaunievēlētais arhibīskaps E. E. Rozītis. 1995. gada 9. augustā mācītājas amatā tiek ordinēta LU TF absolvente Kristīne Sūna, kas turpina teoloģijas studijas Oksfordas universitātē un, tās pabeigusi, atgriežas Latvijā, bet nevar kalpot. 1995. gada 21. augustā mācītājas amatā LELBĀL tiek ordinēta LU TF absolvente Zilgme Eglīte, kas iepriekš ar arhibīskapa K. Gailīša norīkojumu kalpoja LELB Penkules draudzē. Zilgme studē Luvenas Katoļu universitātē un apkalpo Briseles latviešu draudzi Beļģijā. Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienība             1995. gada 17. jūlijā Rīgā tiek dibināta Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienība (LLSTA). Dibināšanas sapulcē piedalās 18 teoloģes. No tām septiņas ir mācītājas: Vaira Bitēna, Berta Stroža, Sarmīte Fišere, Austra Reine, Ilze Grenze, Inese Radziņa, Anita Vārsberga, kā arī diakone Vija Klīve, kalpojošās teoloģijas studentes Marika Vidiņa, Dace Jaunzeme, Sandra Rozenberga, Indra Skuja (nebija klāt, bet atsūtīja vēstuli, kas tika pieņemta dibināšanas sapulcē), teoloģijas studentes Kristīne Sūna, Aiva Rozenberga, Ilze Ezerniece, Ilze Geidāne, Ieva Vintere un Dace Vidruska. Apvienības mērķis – veicināt savstarpējo atbalstu un sadraudzību laikā, kad notiek sieviešu izstumšana no Baznīcas kopības, organizēt izglītojošus pasākumus sabiedrības informēšanai par sieviešu un vīriešu kalpošanu Baznīcā. Par apvienības prezidenti ievēl pirmo ordinēto sievieti Latvijā Vairu Bitēnu, par viceprezidentēm – Sarmīti Fišeri un Austru Reini.             1995. gada 22. augustā notiek Sieviešu ordinācijas 20. gadadienai veltīts atceres dievkalpojums Rīgas Domā, kuru organizē LLSTA un kurā piedalās visas ordinētās LELB mācītājas un kalpojošās studentes.Aicināts ir arī arhibīskaps Jānis Vanags, taču viņš uz šo dievkalpojumu neieradās. Piedalās LELB arhibīskaps E. E. Rozītis un daži LELB vecās, vidējās un jaunākās paaudzes mācī-tāji. Iznāk šai gadskārtai veltīta grāmata “Ej un saki!” (Ogres Ev. lut. draudze, 1995), kuras ini-ciatore ir Sarmīte Fišere. Izdots “Neatkarīgās Rīta Avīzes” pielikums, kas veltīts šai tēmai un kura redaktores ir Marika Vidiņa un Indra Skuja.  Informācija sagatavota no LLSTA mājas lapā pieejamajiem materiāliemInformāciju apkopoja Aļesja Lavrinoviča  

Noteikumi

Mājas lapas lietošanas noteikumi

Mājas lapas www.sieviesuordinācija.lv lietošanas noteikumi

1. Lūdzam izturēties ar cieņu pret šajā lapā paustajām idejām arī tad, ja jūs tām nepiekrītat. Katram/katrai ir tiesības uz atšķirīgu viedokli, un tas viņam/viņai var būt ticības pamats.
2. Citējot mājas lapā ievietoto informāciju, atsauces uz autoriem, avotiem un mājas lapu ir obligātas.
3. Ja vēlaties ievietot savu pētījumu, rakstu par kādu no pieteiktajām tēmām, sazinieties ar kādu no redkolēģijas pa norādītajiem e-pastiem.
4. Mājas lapā ievietotās informācijas avoti tiek pārbaudīti, tomēr, pirms citējat nopietnu pētījumu, pārliecinieties par tā autentiskumu.

Redkolēģija

Ieva Zeiferte
Teoloģijas bakalaure, sociālo zinātņu maģistre sabiedrības vadībā, desmit gadu pieredze nevalstisko organizāciju projektu vadībā, LELB evaņģēliste kopš 1997. gada, viena no LLSTA dibinātājām. Mājas lapas redaktore, idejas un struktūras autore, vairāku tekstu tulkotāja. Šobrīd Ieva bauda dekrēta atvaļinājumu.

Kontakti: ieva.z@apollo.lv

Indra Skuja-Grīslis
Teoloģijas bakalaure, LELBĀL mācītāja, māksliniece. Viena no LLSTA dibinātājām. Mājas lapas idejas un vizuālā noformējuma konsultante, atsevišķu sadaļu konsultante.

Rudīte Losāne
Teoloģijas maģistre, Iļguciema sieviešu cietuma kapelāne, rehabilitācijas programmas “Mirjama” autore, LLSTA valdes priekšsēdētāja, dzejniece. Mājas lapas konsultante. 

Kontakti: LLSTA@inbox.lv

Aļesja Lavrinoviča
Ieguvusi bakalaura grādu jurisprudencē Latvijas Policijas akadēmijā un maģistra grādu teoloģijā Latvijas Universitātē. Studējusi teoloģiju arī Beļģijā un Zviedrijā. Kopš 14 gadu vecuma darbojas dažādu nevalstisko un reliģisko organizāciju darbā. Mājas lapas administratore. 

Kontakti: alesjalavrinovica@gmail.com

Saites

Pārlieicnātu katoļu mājas lapa, kurā apkopota informācija par sieviešu ordinācijas jautājumiem katoliskajā baznīcā

www.womenpriests.org  

Organizāciju tīkls, kas iestājas par sieviešu ordināciju

www.womensordinationworldwide.org  

Pasaules Luterāņu federācija, kuraslielākā daļa dalībbaznīcas ordinē sievietes

www.lutheranworld.org  

Atbalsts

Atbalsts mājas lapai www.sieviesuordinacija.lv

Lai mājas lapa varētu saturiski tapt pilnīgāka un būt tehniski labi uzturēta, ir nepieciešams jūsu atbalsts.

Atbalstu jūs varat sniegt ar:

• idejām,
• aizlūgšanām,
• pētījumiem,
• dokumentiem,
• tulkojumiem,
• atmiņām,
• rakstiem izdevumos,
• citām rakstītām liecībām,
• fotogrāfijām u. c.

Lūgums sūtīt informāciju uz LLSTA e-pasta adresi sievietes.teologes@gmail.com 

Par mājas lapas tehnisko uzturēšanu serverī, tulkošanu u. c. darbiem mums ir jāmaksā, tādēļ varat mūs atbalstīt arī ar ziedojumiem.

Ziedojumi mājas lapai:

LATVIJAS LUTERANU SIEVIESU TEOLOGU APVIENĪBA
Reģistrācijas numurs – 40008011835
Banka – AS Swedbank
Bankas SWIFT kods – HABALV22
Konta numurs – LV68HABA0551012645944

Bildes

Nosaukums: “Marija Magdalēna”
Mākslinieks: Rogier van der Weyden
Laiks: aptuveni 1445. g.
Ideja: Marija Magdalēna, kura atgriezusies no daudzajiem grēkiem, sēž klusi un lasa. Viņa tagad pavada savu laiku klusās refleksijās.
Komentārs: Ievērojiet, ka van der Wayden ir ielicis Mariju idealizētā viduslaiku vidē. Ļoti atšķirīgu no reālās nomadu kultūras un mājas vides, kurā dzīvoja īstā Marija Magdalēna.
Avots: http://www.bible-art.info/MaryMagdalene.htm

Nosaukums: “Sv. Marija Magdalēna”
Mākslinieks:  Piero di Cosimo (1462-1521)
Laiks:  1500-1510. g.
Ideja:  Atgrieztā Marija lasa grāmatu.
Komentārs: Brīnišķīga, intelektuāla – Renesanses sievišķības ideāls. Patiesībā evaņģēliju Marija Magdalēna nekur nelīdzinās šai rāmajai rudmatei. Šīs bildes vīzija ir par Mariju, kas tagad pildīta ar Pestītāja mīlestību, pavada savu nomoda laiku meditācijā. Rodas jautājums, kura Marija tā ir? Marija Magdalēna kā atgrieztā grēciniece? Vai Marija, Lācara un Martas māsa, kura mīlēja klausīties Jēzus vārdos vairāk, nekā darīt mājas darbus? Līdz 1500-tajiem gadiem mākslinieki attēloja visu triju sieviešu kopsavilkumu.
Avots: http://www.bible-art.info/MaryMagdalene.htm

Nosaukums: “Kristus parādās Marijai Magdalēnai pie kapa”
Mākslinieks: nezināms
Laiks:  nezināms
Ideja:  Marija ir salīkusi, saritinājusies, izmisusi par Jēzus miesas pazušanu. Tad viņa izdzird savu vārdu, kuru kāds sauc, pagriežas un ierauga Jēzu stāvam viņas priekšā.
Bībeles atsauce:  Jņ 20:17

Nosaukums (iespējams): “Marija Magdalēna un Pēteris”
Autors: nezināms
Laiks: nezināms
Bībeles atsauce: Jņ 20:17-18
Ideja: Augšāmceltais Jēzus sūta Mariju Magdalēnu pasludināt brāļiem prieka vēsti par Viņa augšāmcelšanos.

Nosaukums: “Pēdējais Vakarēdiens”
Mākslinieks: Bohdan Piasecki, Polijas Mākslas akadēmijas sekretārs, strādājis Itālijā, Francijā, Kanādā, dzīvo Polijā netālu no Varšavas.
Laiks: 1998. gads
Ideja: Lai apstrīdētu Leonardo da Viči radīto spēcīgo Pēdējā Vakarēdiena tēlu kā neatbilstošu jūdu Passā mielasta tradīcijai, Īrijas katoļu organizācija B.A.S.I.C. (Brothers and Sisters in Christ), kas iestājas par sieviešu ordināciju Romas Katoļu baznīcā lūgšanās un darbībā, pasūtīja slavenajam poļu māksliniekam gleznu. Tajā, atšķirībā no da Vinči versijas, redzamajā Svētajā Vakarēdienā piedalās arī sievietes. Jūdu Passā mielasts tiek baudīts kopā ar visu ģimeni, tātad ieskaitot sievietes, kopā ar bērniem, jo tie varēja uzdot jautājumus un mācīties par Passā nozīmi, un kopā ar mācekļiem, kuri bija gatavojuši mielastu. Sieviešu klātbūtne mielastā nav pierādāma, taču ir vairāk nekā iespējams, ka viņas tur bija.

Avots: http://www.iol.ie/~duacon/piasecki.htm

Komentārs: National Catholic Reporter http://natcath.org/NCR_Online/archives2/1999b/040299/040299b.htm