“Pārmaiņu izraisīšana baznīcu dara lielu”
(Pasaules luterānu informācijas centrs) – Baznīcas zeļ tur, kur cilvēki kopā ir dzīves ceļojumā, pielūdz Dievu un ieklausās viens otrā, “sanākot un staigājot Kristus vārdā”, teica Pasaules Luterāņu Federācijas (PLF) ģenerālsekretārs, mācītājs Dr. Martins Junge.
Uzrunājot Kanādas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (KELB) 2019. gada nacionālo konventu 12. jūlijā Redžīnā, Saskačevanā, ģenerālsekretārs teica, ka laikmetā, kuru “iezīmē dziļas pārmaiņas”, kas skar PLF piederīgas baznīcas, kā arī PLF kopienu kopumā, mums ir jākoncentrējas uz tagadni un nākotni, meklējot ceļus, lai būtu par baznīcu.
“Baznīcai ir pagātne, bet tā nepieder pagātnei. Tā pieder tagadnei, un tai ir nākotne – Dieva dēļ. Dievs turpina darīt visu jaunu pat šodien, uzturot un vadot Dieva cilvēkus, tiem dzīvojot viņu kristību aicinājumu ikdienas dzīvē.”
Aicināti ceļot pa dzīvi kopā
KELB nacionālā konventa, kas pulcējās Redžinas universitātē, tēma bija “Aicināti ceļot kopā – samierināšanas kalpošana”.
Komentējot šo tēmu, Junge teica, ka ticība ir “dziļi dialoģiska”, kas zeļ tikai tad, kad cilvēki ir kopīgā ceļojumā. Junge izteica savu atzinību par KELB nepārtraukto līdzdalību un atbalstu PLF. “Mēs PLF esam dziļi pateicīgi par KELB aktīvo, nepārtraukto un nozīmīgo dalību luterāņu kopienas dzīvē.”
Atgādinot delegātiem no visas Kanādas, ka PLF pieder 148 baznīcas 99 valstīs ar vairāk nekā 75 miljoniem locekļu, PLF ģenerālsekretārs atzīmēja, ka Dieva misija nekad nav bijusi par skaitļiem vien.
Junge piebilda, ka to ir īpaši svarīgi atcerēties, jo dažas baznīcas strauji aug, kamēr citas pieredz skaitlisku samazināšanos.
“Baznīcai nav jābūt lielai, lai izraisītu pārmaiņas; bet, izraisot pārmaiņas, baznīca kļūst liela,” PLF ģenerālsekretārs, mācītājs Dr. Martins Junge.
“Tā vietā tā ir bijusi par brīnumainu atbrīvošanas un transformācijas stāstu, kā arī par jaunas dzīves apsolījumu. Nē, mīļie draugi, baznīcai nav jābūt lielai, lai izraisītu pārmaiņas; bet, izraisot pārmaiņas, baznīca kļūst liela,” teica Junge.
Atsaucoties uz ceļojumu, kuru iet kopienas baznīcas, viņš aicināja “ieaugt jaunajā realitātē, kurā katra baznīca vienmēr un visos laikos sapratīs sevi kā tādu, kas gan dod, gan saņem, mācās viena no otras un vairo viena otras vērtību”.
PLF sākotnējie aicinājumi, kuri tika izteikti Otrā pasaules kara atskaņu laikā, – kalpošana, misija, teoloģija un vienotība – joprojām veido vispasaules luterāņu kopienu. Tomēr jaunie ieskati un jaunās apņemšanās ir padziļinājušas kopienas ceļu, uzsvēra Junge.
Sievietes ordinētā kalpošanā
Ģenerālsekretārs atgādināja par kopienas apņemšanos kopīgi doties “ar cieņu, bet nelokāmi uz mērķi – sieviešu ordināciju baznīcas kalpošanā.” Viņš uzsvēra šīs apņemšanās nozīmību ekumeniskā dialoga kontekstā. “Sieviešu ordinācijas jautājums nav atvērts pārrunām; tas nav uz galda; bet ordinētās sievietes būs pie galda, kad mēs apspriežam jautājumus un diskutējam ar mūsu dialoga partneriem. Tā ir dāvana, ar kuru mēs spējam dalīties.”
Uzklausīt jauniešus, kad plānojam nākotni
PLF svarīga apņemšanās ir kvotu lietojums vadības struktūrās, kas nodrošina, ka sieviešu un jauniešu balsis var būt labāk uzklausītas. “Es uzskatu kvotas par patiesu svētību,” viņš teica. Atsaucoties uz 20% jauniešu līdzdalību PLF vadības struktūrās, viņš apgalvoja, ka jauniešu līdzdalības dēļ PLF 2015. gadā pieņēma lēmumu neinvestēt fosilās enerģijas avotos.
Iedrošinot Kanādas baznīcu turpināt iesaistīt jauniešus, viņš piebilda: “Neviena baznīca nedrīkst plānot nākotni, neiesaistot tos, kuri to mantos, – jauniešus, kas iesaistās baznīcās šodien.”
Redžīna, Kanāda / Ženēva
16.07.2019.
Avots: Pasaules Luterāņu Federācijas ziņas
Foto: ELCIC Communications