Luterāņu sievietes līderes sanāksmē pēta ceļus pie patriarhālo attieksmju un struktūru transformācijas
Sadarbība patriarhālo struktūru un attieksmju izaicināšanā bija galvenais uzdevums sieviešu jautājumiem veltītā semināra dalībniekiem, kas sanāca kopā pirms Pasaules Luterāņu Federācijas (PLF) ikgadējās padomes sapulces Ženēvā, lai līdzdalītu stāstus un plānotu dzimuma taisnīguma veicināšanas stratēģijas viscaur globālai luterāņu ģimenei (Pasaules luterāņu informācijas centrs).
Pirms PLF 2019. g. padomes sievietes līderes satikās 12. jūnijā, lai apspriestu virzību pie mērķiem, kas ir nostiprināti dzimumu taisnīguma politikā, kuru padome apstiprināja 2013. g. un kura šobrīd ir pieejama 26 dažādās valodās.
Šobrīd PLF vadības aparātā pieci no septiņiem viceprezidentiem ir sievietes. Tās prezentēja daudzus dažādus izaicinājumus, ar kuriem tās sastopas savos atšķirīgajos nacionālajos un reģionālajos kontekstos. Desri Marija Subajaka, Āzijas viceprezidente, paskaidroja, ka dzimumu taisnīgums ir “ļoti jauna ideja” viņas dzimtajā Indonēzijā, kur daži baznīcas vadītāji nelabprāt publiski iesaistās darbā ar sieviešu organizācijām. Viņa uzsvēra, ka šo jautājumu sakarā ir nepieciešama izglītošana, sākot ar bērnudārza vecuma bērniem un viņu vecākiem, bet arī draudzes līmenī – gan vīriešiem, gan sievietēm. “Lai ievestu dzimumu taisnīgumu mūsu kontekstā, Āzijā, visticamāk, ir vairāk iespēju ar lielāku iedarbību vispirms uzrunāt ticīgos draudzēs, nevis baznīcas vadībā.”
Kultūras izaicinājumi, pozitīvas partnerības
Dalībnieki no Āzijas reģiona izcēla to, kādā veidā viņu darbu bieži kavē tradicionālas mācības par vīriešiem kā ģimenes un kopienas vadītājiem, kur sievietēm ir paredzēts spēlēt palīga lomu. Vairākās valstīs apkārt zemeslodei sievietes, kuras ir pacēlušas savas balsis sakarā ar ekspluatāciju un diskrimināciju, ir cietušas no negatīvas atbildes reakcijas un personīgiem apvainojumiem. Citi dalībnieki ir norādījuši, kādā veidā daži baznīcu vadītāji pretojas sieviešu teoloģiskām apmācībām, bet citi cenšas atcelt viņu baznīcu lēmumus par sieviešu iekļaušanu ordinētajā kalpošanā.
Dažās PLF kopienas daļās ir noticis ievērojams progress, par ko ziņoja māc. Elita Mojo no Zimbabves Evaņģēliski luteriskās baznīcas. Viņas baznīca bija pirmā valstī, kas nodibināja dzimumu taisnīguma biroju 2012. g., pārtulkojot PLF politikas dokumentu vietējās valodās un piedāvājot to kā resursu citiem, kas vēlas sekot viņas baznīcas piemēram. Par spīti plaši izplatītajai nabadzībai un kultūras nosacītajiem uzskatiem, viņas baznīca ir iedibinājusi partnerības ar valdību, policiju, juristiem, ciematu vadoņiem un daudzām citām organizācijām. Tie strādā kopā pie neatliekamām problēmām, lai tiktu galā ar vardarbību, kas vērsta pret sievietēm, apturētu bērnu laulības un iedrošinātu meitenes palikt izglītības sistēmā.
Mānīgas attieksmes un transformējošas teoloģijas
Eiropā un Ziemeļamerikā luterāņu sievietes ir sasniegušas savu baznīcu augstākos vadības līmeņus, bet joprojām sastopas ar izaicinājumiem, kurus rada patriarhālais domāšanas veids. Arhibīskape dr. Antje Jakelena, Ziemeļu reģiona viceprezidente, runāja par “četriem bīstamiem “P” – populismu, protekcionismu, polarizāciju un postpatiesību”, kas šodienas sabiedrībā arvien pieaug. Viņa piebilda, ka piektā problēma, patriarhālisms, ir “troksnis fonā, kas padara tos četrus par vēl bīstamāku kokteili”.
Prāveste Astrīda Klaiste, Rietumeiropas centrālā reģiona viceprezidente, atzīmēja, ka vēl joprojām pastāv plaši izplatītas aizdomas par ikvienu, kas pēta un runā par dzimumu un vīrišķību. Viņa teica, ka, tāpat kā citās Rietumu valstīs, lielāks sieviešu skaits ordinētajā kalpošanā nav vienmēr vedis pie vienlīdzīga stāvokļa un vienlīdzīga skaita baznīcas vadībā. “Vācijā nedaudz vairāk par 50% baznīcas locekļu ir sievietes. 80% no mūsu baznīcu darbiniekiem ir sievietes. Bet baznīcu padomēs sievietes ir pārāk maz reprezentētas, un, jo augstāk mēs skatāmies, jo mazāk sieviešu piedalās administrācijas darbā.”
Prezidējoša bīskape Elizabete Ītone, Ziemeļamerikas reģiona viceprezidente, runāja par jaunu dokumentu, kuru drīz apspriedīs Amerikas Evaņģēliski luteriskā baznīca (AELB), ar nosaukumu “Ticība, seksisms un taisnīgums: luterāņu aicinājums rīcībai”. Viņa norādīja uz negatīvajām atsauksmēm, kuras joprojām piedzīvo sievietes kalpošanā, un uzslavēja savus kolēģus vīriešus, “kas strādā, lai izvirzītu priekšplānā realitāti, kuru mēs uzskatījām par pārvarētu. Mums nedraud fiziskā vardarbība, bet mums ir citi, mānīgāki apdraudējumi.”
“Mums nedraud fiziskā vardarbība, bet mums ir citi, mānīgāki apdraudējumi,” AELB prezidējošā bīskape Elizabete Ītone, Ziemeļamerikas reģiona viceprezidente.
Jauniešu padomes locekļi, vīrieši un sievietes, pievienojas pēcpusdienas sesijām, lai apspriestu nākamos soļus dzimumu taisnīguma idejas virzīšanā PLF piederīgajās baznīcās. Visi dalībnieki piekrita, ka teoloģiskās izglītības stiprināšana ir nozīmīga, lai izaicinātu patriarhālo struktūru baznīcā un sabiedrībā. Kamēr noteikumi un kvotas, kas nodrošina sieviešu iesaisti vadībā, ir procesa galvenā daļa, paliekošās izmaiņas var atnākt, ja vien tās būs pamatotas ar transformējošu teoloģiju, kas aizstāj apspiedošās attieksmes ar evaņģēlija vērtībām – atbrīvošanu un vienlīdzīgu sieviešu un vīriešu cieņu.
Ženēva
13.06.2019.
Avots: Pasaules Luterāņu Federācijas ziņas
Foto: LWF/A. Hillert