Gluži tāpat kā Izraēla tauta, gaidot savas tautas glābēju, lūdza: “Baruch haba bešem Adonai”, mēs sakām – “Svētīts, kas nāk Kunga vārdā!”
Gaidīšana paredz ticēt, ka tumsā atspīdēs gaisma,
Dievs atnāks pie savas radības, ieradīsies tveramā veidolā,
runās saprotamā mēlē,
lai izkliedētu miglainus un spekulatīvus priekšstatus par to,
kāds Viņš ir, kāda ir Viņa griba, kāds ir Viņa raksturs,
kādu pielūgsmi Viņš labprāt saņemtu no cilvēkiem un
kādu attieksmi vienam pret otru Viņš uzskata par cienīgu savā Valstībā.
Viņš atnāks, lai atklātu savas Valstības pārvaldi:
tajā lielākais ir visu kalps, un Viņš Pats to rādīs ar Savu pazemību līdz pat krusta nāvei.
Svētīgu un mierpilnu šo gaidīšanas laiku!
Jūsu LLSTA redakcija