Nigērijas luterāņu arhibīskaps aicina būt solidāriem globālajā cīņā pret Boko Haramu
(Nemuels Baba par uzticības atjaunošanu un pilsoņu aizsardzības tiesībām)
Numāna, Nigērija/Ženēva,16.01.2015.
Šajā intervijā Nigērijas luterāņu arhibīskaps Dr. Nemuels A. Baba mudina paust “spēcīgāku globālo kristīgo balsi pret Boko Harama vardarbību”, kā arī “solidāri palīdzēt atjaunot uzticību un attiecības” valstī starp kristiešiem un musulmaņiem. Nigērijas Kristus luterāņu baznīcas (LCCN) draudzes pārsvarā ir izvietotas Ziemeļnigērijā.
Kā ziemeļaustrumu Nigērijas kopienas un draudzes ir tieši ietekmējusi pieaugošā Boko Harama vardarbība?
Vispirms – kā Nigērijas Kristus luterāņu baznīcas vadītājam mana sirds ir kopā ar tiem desmitiem tūkstošu ģimeņu – kristiešu, musulmaņu un citu ticību – ziemeļaustrumos, kuras ir zaudējušas savus mīļos šajos nemitīgajos Boho Harama grupas vardarbīgajos uzbrukumos ciemiem. Bezjēdzīgā cilvēku nogalināšana janvāra sākumā, māju, baznīcu, mošeju, skolu un biroju nopostīšana Bagas pilsētā Borno štatā atkal atklāja Boko Harama skarbo dabu un Nigērijas iedzīvotāju bezpalīdzīgo situāciju sevis aizsargāšanā.
LCCN, tāpat kā citas kristiešu un musulmaņu kopienas Borno, Jobes un šeit, Adamavas štatā, ir piedzīvojušas milzīgus zaudējumus, kopš Boko Harama sāka savus bruņotos uzbrukumus 2009. gadā ar mērķi radīt šajā valsts daļā islāma valsti. LCCN Arevas un Šalholmas diecēzes ir vissmagāk skartas; bīskapiem bija jāizvācas no saviem diecēžu birojiem pirms diviem mēnešiem. Mēs nezinām, kad viņi varēs atgriezties, tāpat kā par tūkstošiem citu pārvietoto personu.
Daudzas luterāņu baznīcas un institūcijas, ieskaitot Gombi un Arevas katedrāli, ir nodedzinātas vai sagrautas. Apmēram 50 000 no mūsu locekļiem Arevā un Šalholmā Ziemassvētku un Jaunā gada svētku laikā nebija organizētu luterāņu dievkalpojumu vardarbības dēļ.
Kā baznīcas un kristīgās kopienas atbild cietušajiem?
Vienkārši sakot, te ir desmitiem tūkstošu iekšēja mēroga pārvietotu personu (IDP) no izpostītajiem štatiem. Mūsu LCCN birojā Numanā mēs esam uzņēmuši ap 5000 IDP un vēl daudzus ģimenēs.
Mani iedrošina tas, ka redzu, ka tik daudzi no mūsu baznīcas locekļiem un citi kristieši, tāpat arī musulmaņi, ir atvēruši savas mājas Nigērijas līdzpilsoņiem, kas bēg no vardarbības. Mūsu mērķis ir nevis ierīkot IDP nometnes, bet gan sadarbībā ar pašvaldību atbalstīt viņus vajadzībās tagad un pēc tam palīdzēt atgriezties mājās. Mēs turpinām mobilizēt vietējo kopienu ēdiena, ūdens un apģērba sagādei; pretimnākšana ir pārsteidzoša. Valdība un musulmaņu organizācijas palīdz sagādāt matračus, gultasveļu vairumā u. tml.
Vai jūs izmantojat ekumenisko vai starpreliģisko pieeju, lai aizstāvētu tos, kas ir cietuši?
Jā un nē. Jā, jo mēs kā ticības kopienas esam atzinušas, ka pārvietotajiem ir nepieciešama mūsu palīdzība, un mēs visi esam uz šo uzdevumu reaģējuši ārkārtīgi labi. Kā kristieši mēs esam pievērsuši valdības uzmanību tam, ka, spriežot pēc piedzīvotā, kristieši ir Boko Harama uzbrukuma mērķis. Tas neizslēdz faktu, ka arī musulmaņiem uzbrūk un viņus nogalina, bet kristieši cieš visvairāk zaudējumu.
Kāpēc es saku nē? Vienkārši tāpēc, ka nav dialoga ar mūsu musulmaņu brāļiem un māsām par Boko Harama mērķiem un ietekmi. Šīs partizānu grupas klātbūtne ir sagrāvusi uzticību šeit starp kristiešiem un musulmaņiem tādā mērā, ka mēs pat nespējam atklāti un atvērti izrunāties par šo kopīgo ienaidnieku.
Mēs ejam cauri sāpīgām pieredzēm gan ģimeņu, gan nacionālā līmenī, kā piemērs ir daudzu to ģimeņu situācija, kuras veidotas gan no kristiešiem, gan musulmaņiem.
Nesen viens no četriem brāļiem kristiešiem uzņēma savā mājā māsu musulmanieti, kad viņa un viņas ģimene bēga no uzbrukumiem. Tomēr pēc dažām dienām viņš lūdza māsai meklēt citu patvērumu, jo viņš nevarēja sadzīvot ar viņas atklāto kriticismu un necieņu pret kristiešiem. Tomēr māsas bērni palika pie sava kristīgā tēvoča un māsīcām un brālēniem.
Kā gan mums dziedināt un atjaunot šādas attiecības, kurās “brāļa sargs” ir burtiski pārvērties par brāļa mocītāju galēju reliģisku ideālu dēļ? Mēs vairs neuzticamies daļai no mūsu musulmaņu brāļiem un māsām, jo nezinām, vai viņi saka patiesību, apgalvodami, ka grib atbrīvoties no Boko Harama.
Līdzīga dinamika ir ieraugāma valdībā, politiskajās partijās un bruņotajos spēkos. Ienaidnieks ir citi nigērieši, un ir ārkārtīgi grūti cīnīties pret šo ienaidnieku, atjaunot uzticību šajā daudzu ticību un daudzu tautību nācijā un tās ģimenēs.
Kā globālās luterāņu un kristiešu kopienas var paust savu solidaritāti?
Ir jāatzīst, ka Nigērijas kristieši ir dusmīgi, jo mūs visvairāk ietekmē Boko Harama zvērības. Mēs nedzirdam gana stipru citu pasaules kristiešu spēcīgo balsi, kas iestātos pret terorismu, kurš tiek vērsts pret mums, ziemeļaustrumos dzīvojošajiem.
Būt drosmīgiem savā solidaritātē – tas kristiešiem visā pasaulē ir jāiemācās. Mēs domājam, ka netiek darīts viss, lai steidzami apturētu Boko Harama terorismu. Šis arī nav laiks, lai izmantotu parasto pieeju starpreliģiju dialogam Nigērijā, par spīti tā pozitīvajam pienesumam sociālajai vienotībai valstī. Mums ir jāpaceļ latiņa augstāk par konferenču dokumentu izplatīšanu līdzās pastāvēšanas jautājumā, kad katrs cenšas aizstāvēt savu reliģiju.
Mums ir kritiski jāpārskata vēlreiz un jārunā atklāti par kristiešu un musulmaņu savstarpējo saistību un par nepatīkamo patiesību un drausmīgajiem faktiem. Tas jāveic, visu kristiešu draudzēm solidarizējoties globālā mērogā.
Kādu iejaukšanos var dot starptautiskā politiskā kopiena?
Mēs kā Nigērijas kristieši pievienojamies tām daudzajām balsīm, kas atklāti vēsta par ļaunumu, ko nodara Boko Harama. Bet mēs arī zinām šīs valsts pilsoņu karu vēsturi: politiķi, kurus vēlētāji noraidīja, nolēma padarīt valsti nepārvaldāmu ar bruņotiem nemieriem. Kā kristieši mēs sludinām mieru, bet mēs nevaram vienkārši stāvēt malā un skatīties, kā mūsu cilvēkus bezjēdzīgi nogalina. Mēs esam šīs valsts pilsoņi un nevaram turpmāk bēgt pa galvu pa kaklu Boko Harama dēļ. Mums ir tiesības sevi aizstāvēt, un, kad būsim novesti līdz ļaunākajam, miera alternatīva var būt galēja nepieciešamība valstij ar vairāk nekā 170 miljoniem iedzīvotāju. Par spīti saviem trūkumiem, Nigērijas valdība dara labāko, lai apturētu vardarbību, bet tai nepieciešams iedrošinājums un patiess starptautiskās sabiedrības atbalsts.
Tā kā mēs alkstam miera, īpaši tagad, kad valsts gatavojas vēlēšanām februārī, mēs atkal uzrunājam starptautisko sabiedrību. Mēs īpaši aicinām PLF un visu luterāņu kopienu turpināt lūgties par mums.
Arhibīskaps Dr. Nemuels A. Baba vada LCCN ar vairāk nekā 2,2 miljoniem locekļu tās deviņās diecēzēs galvenokārt Nigērijas ziemeļos. Tā ir viena no divām PLF dalībbaznīcām Nigērijā un luterāņu kopienai pievienojās 1961. gadā.
Ziņa sagatavota pēc PLF sniegtas informacijas http://www.lutheranworld.org
Foto: LCCN/Felix Samari LCCN/Felix Samari
No anglu valodas tulkojusi LELBāL mācītāja Ieva Puriņa
Korektore Mag. Theol. Milda Klampe